Kopīgais pie Baltijas jūras 0
Baltijas jūras reģiona centrālās daļas valstis – Latviju, Igauniju, Zviedriju un Somiju – saista ciešākas vēsturiskās un kultūras saites, nekā pirmajā brīdī šķiet, – tāds ir galvenais ceļojošās izstādes “Dažādas tautas – kopīga pieredze” vēstījums. Ar skolu jaunatnes izglītošanai paredzēto izstādi otrdien Okupācijas muzejā tika iepazīstināta arī plašāka publika.
Izstādi veido pārdesmit kubveida kartona stendu, kas, starp citu, darināti Latvijas kartona mēbeļu ražotājā ”Foldlife”. Saturiski izstāde tapusi starptautiskā projekta “Interreg Europe” ietvaros projektā “Dažādas tautas – kopīga pieredze”, sadarbojoties institūcijām no Igaunijas, Somijas un Zviedrijas, bet no Latvijas kā partnerim piedaloties Okupācijas muzejam. Pasākuma Latvijas koordinatore vēsturniece Ieva Gundare atzina, ka arī viņai sākotnēji šķitis dīvaini Baltijas reģionu aplūkot tādā sastāvā, tomēr, vērīgāk palūkojoties, var redzēt, ka Latvijai, Igaunijai, Zviedrijai un Somijai vēsturiski ir ļoti daudz kopīga. Mūs vieno kopēja jūra, līdzīgs klimats; visās minētajās valstīs dziesmai ir cīņas ieroča spēks; mums gadsimtiem ir bijuši kopīgi saskarsmes punkti vēsturē – kaut vai vikingu sirojumi un atrašanās pirmajā ekonomiskajā savienībā Eiropā – Hanzā. Izstādē aplūkota arī valodu un mazākumtautību situācija un runāts pat par ēšanas paradumiem. Nav aizmirsts, ka vienotā Baltijas jūras valstu attīstība pēc Otrā pasaules kara uz vairāk nekā 50 gadiem tika vardarbīgi pārtraukta ar dzelzs priekškaru.
Vesels stends veltīts jautājumam ”Kas ir vismazāk zināmais mūsu kopīgais vēsturiskais mantojums?” Izrādās, tas ir 19. gadsimtā uzmērītais Strūves ģeodēziskais loks, kas toreiz attiecās tikai uz Zviedrijas karalisti un Krievijas impēriju, bet mūsdienās šķērso 10 valstis. Izņemot četras izstādē pārstāvētās, tas vēl attiecas uz Norvēģiju, Krieviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu. Šis ģeodēziskais loks, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tika veidots, lai, uzmērot meridiānu, noskaidrotu Zemes saplacinājumu, pamatojoties uz to, ka mūsu planētai nav precīzas lodveida formas, paskaidroja Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvis Ivars Aleksejenko. Jāatgādina, ka Latvijas teritorijā saglabājušies trīs Strūves ģeodēziskā loka punkti – Jēkabpilī, Sestu kalnā un Bristenē.
Izstādes sagatavošana bija tikai viens no projekta elementiem. Projektā radītas arī trīs mācību filmas – par vācbaltiešu izceļošanu 1939. gadā, padomju režīma deportācijām un baltiešu bēgšanu uz Zviedriju Otrā pasaules kara beigās.
