Latvijā
Politika

“KPV LV” vairs nebūs “Kaimiņa partija”: varu partijā varētu pārņemt ap Ģirģenu izveidotā domubiedru grupa6


Artuss Kaimiņš.
Artuss Kaimiņš.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Dažas nedēļas pirms februārī plānotā “KPV LV” kongresa no partijas Saeimas frakcijas izslēgts tās dibinātājs, viens no līderiem Artuss Kaimiņš un viņa politiskais domubiedrs Aldis Blumbergs. Abi jau kādu laiku bija attālinājušies no savas frakcijas, bet disciplinēti ievēroja koalīcijas lēmumus. Atšķirībā no citiem frakcijas deputātiem viņi atbalstīja arī Rīgas domes atlaišanas likumprojektu un ar to saistītos projektus, kas paredz pagarināt ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes pilnvaras.

Šajos balsojumos abu balsis bija ļoti svarīgas. Abi to uzskata par galveno iemeslu viņu izslēgšanai.

Pēc Saeimas vēlēšanām “KPV LV”, kas ar 16 mandātiem latvisko partiju vidū ieguva labāko rezultātu, ir zaudējusi popularitāti – pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā decembrī par “KPV LV” būtu gatavi balsot vairs tikai 1,8% vēlētāju. “KPV LV” frakciju jau drīz pēc vēlēšanām atstāja četri Saeimas deputāti – premjera kandidāts Aldis Gobzems, līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa, kā arī Karīna Sprūde un Didzis Šmits, kas visi ir opozīcijā.

Partijai palikuši divi līdzpriekšsēdētāji – A. Kaimiņš un frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Jaunais varas kodols varētu veidoties ap partijas ministriem valdībā.Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir viens no partijas priekšsēdētāja kandidātiem, “Latvijas Avīzei” apstiprināja viņa brālis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Neoficiāli avoti min, ka S. Ģirģenu partijas vadītāja amatam varētu virzīt arī kā potenciālo premjera kandidātu tālākā nākotnē.

 

Nācis un gājis, kad grib

“KPV LV” frakcijas vadītājs A. Zakatistovs, kurš pēc viņam un Jurim Jurašam (JKP) labvēlīga Sa­tversmes tiesas sprieduma ceturtdien atgriezās Saeimā, žurnālistiem frakcijas lēmumu raksturoja kā likumsakarīgu iznākumu tam, kas noticis ilgākā laikā. A. Kaimiņš un A. Blumbergs faktiski neesot piedalījušies frakcijas darbā.

“Mūsu sadarbība nav bijusi. Kaimiņa izvēles mums bieži nav bijušas saprotamas, un mēs nevaram uzņemties atbildību par viņa darbību. Viņa personīgās īpašības ir tādas, kas neļauj strādāt komandā. Viņam patīk gozēties priekšā tiem, kuri dara darbu. Ja tā nav komandas sadarbība, tad tas ir traucējoši. Kaimiņa kungs vienmēr ir darījis to, ko grib. Nācis un gājis, kad un kur grib, un tad, kad tas viņam svarīgi,” lēmumu pamatoja A. Zakatistovs.

Izmaiņas “KPV LV” frakcijas skaitliskajā sastāvā uz tās ietekmi valdībā iespaidu nevarētu atstāt.

Vispirms jau tāpēc, ka katrai koalīcijas partijai valdībā ir trīs ministri (“Jaunajai Vienotībai” ar astoņiem mandātiem divi ministri un premjers) neatkarīgi no mandātu skaita. A. Kaimiņš varētu saglabāt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja amatu, jo viņš atbalsta valdību un koalīcijas deputāti nebūtu ieinteresēti balsot par viņa atbrīvošanu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tieši “KPV LV” frakcijai nereti ir no pārējās koalīcijas atšķirīgs viedoklis, kādu par vairākiem jautājumiem valdībā ir pauduši arī tās ministri.

A. Kaimiņš žurnālistiem sacīja: “Ar ZZS un “Saskaņu” Kaimiņš un arī šī vadība nesadarbosies. Valdība iet pareizajā virzienā, un es to atbalstu.” Balsojumā par projektiem, kas saistīti ar Rīgas domes atlaišanu, “KPV LV” frakcijas rīcība saskanēja ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Saskaņas” balsojumu.

A. Zakatistovs sacīja – ja A. Kaimiņš būtu iesaistījies frakcijas komandā, tad viņam būtu saprotams, kāpēc “KPV LV” tā rīkojās. K. Ģirģens atgādināja – “KPV LV” jau iepriekš ir skaidrojusi, ka nevar atbalstīt “Attīstībai/Par” centienus steigā panākt Rīgas domes atlaišanu bez nopietna juridiskā pamatojuma.

 

Kaimiņš daudzus ieveda Saeimā

Šī situācija ir briedusi jau sen, uzskata A. Kaimiņš. Pērn viņu jau atbrīvoja no frakcijas vadītāja vietnieka amata. Kopš tā laika abi deputāti vairs nesēdēja kopā ar frakciju. Viņš atzina, ka ir veidojis partiju bez tam nepieciešamās pieredzes un ar “KPV LV” esot noticis līdzīgi kā ar Valda Zatlera Reformu partiju. Arī viņam nav bijusi iespēja izvērtēt cilvēkus, kas stājās partijā. “Tas, ka kāda frakcija no tās izslēdz valdes priekšsēdētāju, ir mazs jocīgs starpgadījums, kam nevajadzētu ietekmēt valstī notiekošo,” piebilda A. Kaimiņš.

Viņš partijas vārdā ir parakstījis arī koalīcijas sadarbības līgumu un turpināšot apmeklēt tās sadarbības padomes sēdes.

A. Kaimiņa izslēgšanu neatbalstīja tikai Ivars Puga, kurš žurnālistiem paskaidroja, ka abi kopā desmit gadus ir strādājuši teātrī. “Esmu miermīlīgi noskaņots cilvēks un uzskatu, ka vajadzēja jautājumu vairāk izrunāt,” sacīja I. Puga. Viņš kā aktieris bija gana populārs, lai vietu Saeimā izcīnītu paša spēkiem, taču daļa deputātu tajā nonāca, pateicoties A. Kaimiņa un A. Gobzema popularitātei.

Izņēmums varētu būt no Zemgales ievēlētie deputāti K. Ģirģens, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs, kuriem bija sava priekšvēlēšanu kampaņa, un tajā A. Kaimiņš nebija iesaistīts.

K. Ģirģens pieminēja arī A. Kaimiņa tuvināšanos Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP).
Saistītie raksti

Tās frakcijas vadītāja Juta Strīķe bieži arī sēžu zālē redzama apspriežamies ar A. Kaimiņu. Uz jautājumu, vai viņš varētu vēlreiz kandidēt uz partijas vadītāja amatu, A. Kaimiņš atbildēja: “Man ir jāizvērtē, vai man tas ir vajadzīgs – būt kopā ar cilvēkiem, kas tā izturas un pieņem šādus lēmumus.

Pastāv dažādas iespējas, bet es nepieņemšu pārsteidzīgus lēmumus.” J. Strīķe “LA” atzina, ka ar A. Kaimiņu viņai saskan uzskati par vērtībām un nostājā pret ZZS un “Saskaņu”. Viņš jau pirms vēlēšanām esot paudis skaidru attieksmi pret sadarbību ar abiem politiskajiem spēkiem, bet A. Gobzems atbildējis daudz izvairīgāk. A. Kaimiņš no “KPV LV” arī pirmais esot izteicis skaidru atbalstu Egila Levita ievēlēšanai par Valsts prezidentu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.