“Krievi patiesībā izmanto savus pēdējos argumentus!” Putinam pietrūkst laika: kāpēc 2026. gads varētu būt liktenīgs Krievijai? 0
Neskatoties uz Krievijas vadības apgalvojumiem, ka “viss notiek pēc plāna”, situācija Krievijā kļūst arvien saspringtāka. Eksperti apgalvo, ka Krievijas būtiskākās problēmas slēpjas tieši ekonomikā, kas ietekmē visus pārējos procesus valstī. 2026. gadā Krievijas diktators Vladimirs Putins, iespējams, nespēs tikt galā ar ārkārtīgi sarežģītajiem izaicinājumiem, kas jau tagad klauvē pie viņa valsts durvīm, vēsta medijs “24tv.ua”.
Eksperti analizēja, kādas vēl problēmas Krieviju sagaida 2026. gadā un kāpēc kara izbeigšana tai ir izdevīgāka nekā tā turpināšana.
Džeimijs Šī, organizācijas “Friends of Europe” vecākais līdzstrādnieks miera, drošības un aizsardzības jautājumos un bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks jauno izaicinājumu un drošības jautājumos, ir pārliecināts, ka Krievija 2026. gadā būs ļoti vājā pozīcijā. Tas jo īpaši ir saistīts ar ekonomiskām problēmām.
“Ekonomika ir sākusi kristies inflācijas un augsto procentu likmju dēļ. Krievija tagad no naftas un gāzes eksporta nopelna daudz mazāk, un Putins nākotnē saņems vēl mazāk. Tieši naftas un gāzes eksports darbina Krievijas militāro mašinēriju,” skaidroja Džeimijs Šī.
Amerikas Savienotās Valstis to var ietekmēt. Galu galā, ja Donalds Tramps atgriezīs Venecuēlas naftu starptautiskajos tirgos, veidosies naftas produktu pārpalikums. Tā rezultātā cena samazināsies.
Arī sankciju ietekme uz Krieviju ir jūtama. Lai gan tās prasa laiku, īpaši augsto tehnoloģiju nozarēs un izejvielu jautājumos, tās jau sāk dot rezultātus. Šajā kontekstā ir vērts pieminēt Krievijas ēnu flotes kuģu aizturēšanu visā pasaulē.
“Tām vajadzētu būt sliktām ziņām Putinam. Turklāt Krievija vervē pilnīgi neizglītotus un naivus karavīrus no Āfrikas un Sīrijas.
Padomājiet par to, ja Krievija ir tik izmisusi, ka ir spiesta vervēt šādus neprofesionālus karavīrus no visas pasaules, tad acīmredzot tā atrodas daudz vājākā pozīcijā,” uzsvēra bijušais NATO pārstāvis.
Kāpēc situācija Krievijā pēc ziemas pasliktināsies?
Tikmēr Krievija turpina enerģētisko teroru Ukrainā, cenšoties iedzīt ukraiņus ne tikai tumsā, bet arī panikā un apjukumā. Sabiedriskās komunikācijas eksperts un publicists Jurijs Bogdanovs skaidroja, ka nopietnajam spiedienam no Kremļa puses šogad ir savi iemesli.
“Putins ir tik aizkaitināts un tāpēc saasina situāciju, jo viņam pietrūkst laika. Viņam paliek arvien mazāk resursu, lai turpinātu karu un uzturētu tempu frontē. Viņš saprot, ka, ja viņš nevar salauzt armiju, viņam ir jāsalauž aizmugure,” uzsvēra Bogdanovs.
Vienlaikus publicists atzīmēja, ka vēsturē gandrīz nav bijis precedentu, kad terors aizmugurē salauztu gribu pretoties. Vācieši to mēģināja darīt ar Londonu Otrajā pasaules karā, bet amerikāņi ar Vjetnamas karu. Tomēr visi šie stāsti beidzās ar neveiksmi agresoram.
“Galvenais mums šobrīd ir izturēt šo spiedienu un saprast, ka krievi patiesībā izmanto savus pēdējos argumentus. Kā pareizi teica Kīts Kellogs, ja Ukraina izturēs visu ziemu, situācija krieviem strauji pasliktināsies. Mēs to redzam gan dinamikā frontē, gan tās ekonomiskajās spējās,” skaidroja publicists.
Tātad visas galvenās spiediena sviras uz Krieviju, kas jau ir spēkā, pat ja ASV nepastiprinās sankcijas, spēlē Ukrainas labā.
“Viņiem kaujas laukā tik tikko izdodas gūt panākumus. Pat viņu pārākums cilvēkresursu ziņā, kas daudzējādā ziņā kalpoja par galveno spiediena elementu uz Ukrainu, tiek nolīdzināts,” piebilda Bogdanovs.
Svarīgi ir arī tas, lai Ukraina simetriski reaģētu uz apšaudi. Jo īpaši Belgoroda, Brjanska un citas Krievijas pierobežas pilsētas cieš no elektroenerģijas trūkuma. Taču, ja Ukrainai ir drošības rezerve un Eiropas resursi atjaunošanai, Kremlis ar tādu nevar lepoties.
Publicists secināja, ka, pārdzīvojuši pēdējo ziemas mēnesi, redzēsim, ka Krievijā lietas pasliktināsies burtiski katru nedēļu.
Krievijā sākas haoss
Vērts piebilst, ka Krievija gatavojas plaša mēroga mazo un vidējo uzņēmumu slēgšanas vilnim uz PVN palielināšanas fona. Politologs un Analīzes un stratēģiju centra vadītājs Igors Čaļenko atzīmēja, ka ar katru jauno ceturksni Krievijas ekonomikā vērojamas negatīvas tendences.
“Mazie un vidējie uzņēmumi dažādās valstīs ir proaktīva sabiedrības daļa. Neskatoties uz nopietniem plašsaziņas līdzekļu ierobežojumiem Krievijā, šie cilvēki bieži vien horizontālā līmenī veido viedokli par centrālo valdību un jo īpaši Putinu. Negatīvā attieksme pret Kremļa režīmu pieaugs,” uzsvēra Čaļenko.
Krievijas amatpersonu retorikā tiek izmantots vēstījums, ka civilā ekonomika ir kļuvusi par militārā spēka piedēkli. Patiesībā civilais sektors Krievijā pilnībā strādā armijas vajadzību apmierināšanai. Kremlis cenšas visas nepilnības pārvērst “patriotisma” tēmā.
Turklāt mazo un vidējo uzņēmumu slēgšana noteikti tiks izmantota, lai vervētu vairāk vīriešu karam.
“Tas viss nekādā veidā neuzlabo situāciju civilajā sektorā, it īpaši kaut kur nomaļos apvidos. Tur tam būs postoša ietekme, vietējie gubernatori nespēs tikt galā ar šādām problēmām,” uzsvēra politologs.
Interesanti arī tas, ka mazo un vidējo uzņēmumu slēgšana faktiski var izraisīt “bada nemierus”. Galu galā ne visas piegādes nodrošina lielās ķēdes. Bieži vien tieši mazie un vidējie uzņēmumi spēlē galveno lomu mazo apdzīvoto vietu dzīvē.
“Tas var radīt lokālas spriedzes zonas un faktiski novest pie protestiem. Jo tālāk no Maskavas, jo sliktāka būs situācija. Turklāt mītiņi jau notiek paaugstinātā fiskālā spiediena dēļ, īpaši Tālajos Austrumos,” atzīmēja Čaļenko.
Lai gan Krievijas federālie mediji gandrīz nekad neaplūko šādas tēmas, izliekoties, ka viss joprojām ir zem viņu kontroles, galu galā ekonomiskās problēmas var kļūt tik plaši izplatītas, ka tās vai krievu neapmierinātību vairs nebūs iespējams noslēpt.
Kādas citas problēmas tagad ir Krievijai?
Publikācijā uzsvērtas vēl trīs būtiskas problēmas, kas šobrīd valda Krievijā.
Sankciju spiediena dēļ Krievijā ir radušās nopietnas problēmas ar aviāciju, jo īpaši civilo aviāciju. Daudzas lidmašīnu avārijas ir notikušas lidmašīnu darbības traucējumu dēļ, kurus nevar salabot bez Rietumu komponentiem. Problēma ir kļuvusi tik izplatīta, ka Irkutskas apgabalā regulārā reisa pasažieri tika pārsēdināti kravas lidmašīnā.
Arī Krievijas zaudējumi karā kļūst kritiski Krievijai. Kremlis tik tikko spēj kompensēt savus ikmēneša zaudējumus. Tajā pašā laikā, ja Putins nolems izsludināt vispārēju mobilizāciju, viņš par šo lēmumu varētu samaksāt ar varu.
Interesanti atzīmēt, ka, pēc DSM Group datiem, pilna mēroga iebrukuma fonā pieprasījums pēc antidepresantiem Krievijā palielinājās 2,4 reizes. Ir zināms, ka 2025. gadā krievi iegādājās 22,3 miljonus antidepresantu iepakojumu 20,5 miljardu rubļu vērtībā. Tas ir aptuveni 64 tūkstoši iepakojumu dienā. Viņi saka, ka galvenais iemesls cilvēku trauksmes pieaugumam bija tieši problēmas darba tirgū.
