Krievijā mobilizācijas mašīna ir gatava! Slaidiņš par to, ka krievi gatavi to iedarbināt jebkurā brīdī, kad tas būs nepieciešams 103

“Krievijā mobilizācijas mašīna ir gatava,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atzina NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
“Vakar panika sākās, jo grupā ir “mīkstie”” – nometņu vadītāja nenopietns stāsts par ikdienu bērnu vasaras nometnē 8
Lasīt citas ziņas

Neskatoties uz to, ka Krievijā vispārējā mobilizācija nav sākta, profesionālajā dienestā Krievijas bruņotajos spēkos ik mēnesi iestājas vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Mēnesī tie ir apmēram 20 000 līdz 25 000.

“Mobilizācijas mašīna ir gatava. Ja būs nepieciešams, tā tiks iedarbināta. Ir sakārtota juridiskā bāze, kā arī palielinātas spēka struktūru pilnvaras, ja sāksies kādi protesti vai nemieri,” viņš atzīst.

CITI ŠOBRĪD LASA

Slaidiņš uzsver, ka Krievijā izvairīties no dienesta bruņotajos spēkos paliek arvien grūtāk: “Politiskā vara ir nodrošinājusi visu, lai būtu svaigas asinis.”

NBS majors pastāsta, ka 1. oktobrī Krievijā sācies rudens iesaukums. Obligātajā dienestā plānots iesaukt 130 000 vīriešus, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

“Viņus uz fronti sūtīt nevar, bet pēc viena mēneša dienestā ir iespēja parakstīt līgumu un doties uz karadarbības zonu Ukrainā,” zina stāstīt Slaidiņš.

Pienākot ziņas, ka viņus piespiež parakstīt šos līgumus.

Arī situācija ieslodzījuma vietās nav mainījusies. Militārā grupējuma “Vagner” vietā ieslodzītos karam Ukrainā tagad vervē Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji.

Slaidiņš arī pastāsta, ka pēc oficiālajām ziņām, Ukrainā kaujas laikā krituši 4029 mobilizētie. 1205 no tiem krituši laika periodā no 1. jūnija līdz 12. oktobrim, kas sakrīt ar Krievijas veiktajām uzbrukuma aktivitātēm Ukrainā.

Tikmēr Krievijas opozīcija apgalvo, ka karā krituši 30% no mobilizētajiem. “Tas ir liels skaitlis,” NBS majors atzīst.

Jau vēstīts, ka katrs piektais Krievijas pilsonis, kas mobilizēts karam Ukrainā, divu mēnešu laikā pēc pavēstes saņemšanas ir jau miris, aplēsis neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums “Vazhnyye Istorii” sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas organizāciju “Conflict Intelligence Team” (CIT).

Balstoties uz atklātos avotos iegūtiem datiem, žurnālisti sastādījuši sarakstu ar gandrīz 3000 mobilizēto, kas krituši laikā no 2022. gada 21. septembra līdz 2023. gada 1. septembrim.

Reklāma
Reklāma

No tiem precīzs nāves datums zināms 1900 karavīriem. Saskaņā ar ceturtdien publicēto pētījumu vismaz 130 mobilizētie krituši pirmajā mēnesī pēc iesaukšanas, bet vidēji tie krituši pēc četrarpus mēnešiem. Tikai daži no tiem, kas krita pirmajā gadā, frontē noturējās ilgāk par 11 mēnešiem.

Vislielākais upuru skaits reģistrēts 2022. gada rudenī un 2023. gada pavasarī. “Daļa jau rudenī iekļuva gaļasmašīnā Svatoves un Kreminnas rajonā, kur bija steidzami jāaizver [frontes] pārrāvums. Sākumā tika aizlāpīti caurumi, lai novērstu tūlītēju frontes sabrukumu, piesātinātu to ar dzīvo spēku. No iesaukuma līdz kapam pagāja tikai dažas dienas,” raksta CIT analītiķi.

Vairāk nekā puse kritušo mobilizēto bija vecumā no 30 līdz 45 gadiem, teikts pētījumā. Jaunākajam no viņiem bija 19 gadi, bet vecākajam – 62.

Žurnālisti konstatējuši, ka lielākais vienreizējais zaudējums Krievijas armijai visa kara laikā bija Ukrainas armijas trieciens naktī uz 2023. gada 1. janvāri, kad tika iznīcināta arodskolas ēka okupētajā Makijivka, kur bija izvietoti mobilizētie krievu karavīri. Tajā naktī tika likvidēti vismaz 139 iebrucēji, kas bija mobilizēti tikai Samaras apgabalā vien. Tas ir pusotru reizi vairāk, nekā apgalvo Krievijas Aizsardzības ministrija, kas atzina tikai 89 karavīru nāvi. Tikmēr Ukrainas puse ziņoja par aptuveni 400 likvidētajiem okupantiem.

Tikai mēnesi pēc mobilizācijas sākuma – 2022. gada 24. oktobrī – tika iznīcināti 47 sarakstā iekļautie mobilizētie. Daži no viņiem krita apšaudes laikā pie Nova Kahovkas Hersonas apgabalā, bet analītiķi lēš, ka pārējie, iespējams, gāja bojā nometnē Červonopopivkā.

Visvairāk paziņojumu par mobilizēto nāvi saņēmuši tuvinieki Sverdlovskas apgabalā, kur nāves ziņu skaits pārsniedzis 200. Vismaz simts kritušo apglabāts Burjatijā, Tatarstānā un Baškortostānā, kā arī Samaras un Volgogradas apgabalā.

2022. gada 21. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins izsludināja “daļējo mobilizāciju”, un saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem kopumā tika iesaukti 300 000 cilvēku.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.