FOTO: Ekrānuzņēmums no video

Krievijas televīzijā parāda karti ar valstīm, kuras Putins varētu apbruņot, lai uzbruktu “jutīgiem mērķiem” Rietumvalstīs 192

Krievijas televīzija nosaukusi valstis, kuras Krievijas  diktators Vladimirs Putins varētu apbruņot, lai uzbruktu “jutīgiem mērķiem” Rietumvalstu teritorijā, raksta izdevums Newsweek.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
TV24
Vitenbergs: Baumu līmenī ik pa brīdim izskan, ka parlamentārā sekretāre ir “nokodusi” ministri
Lasīt citas ziņas

Draudi izteikti pēc tam, kad  NATO valstis  Ukrainas rīcībā nodeva tālas darbības rādiusa raķetes, un  atļāva ar tām uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.

Krievijas propagandiste Olga Skabejeva savā televīzijas raidījumā sacīja, ka Maskava varētu “sākt piegādāt tādas pašas tālas darbības rādiusa raķetes, tikai labākas kvalitātes, jo tās ir Krievijas, tām valstīm, kas vēlas uzbrukt mūsu ienaidniekiem”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kartē ir ne tikai Karakasa un Kuba, uz kurām mēs varētu sūtīt raķetes, bet arī hutiešu nemiernieki Jemenā un Ziemeļkoreja,” viņa teica.

Propagandiste kārtējo reizi ķērās  arī pie kodolšantāžas pret Rietumvalstīm.

“Otra iespēja ir klasiskā un tradicionālā iespēja, proti, kodoltrieciens. Mums nav citas iespējas, ja tiek apdraudēta mūsu valsts drošība. Mēs būsim spiesti palaist kodolraķeti,” viņa draudēja.

Jau vēstīts, ka vairākas Rietumvalstis atļāvušas Ukrainai izmantot savus ieročus triecieniem pa militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, tostarp ASV.

Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien draudēja Eiropai ar “nopietnām sekām”, ja Ukrainai tiks atļauts ar Rietumu piegādātiem tālas darbības ieročiem uzbrukt Krievijas teritorijai.

“Šiem NATO pārstāvjiem, sevišķi Eiropā un sevišķi mazajās valstīs, vajadzētu saprast, ar ko tie spēlējas,” Putins sacīja Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā savas valsts vizītes beigās.

Viņš deva mājienu par militāriem pretuzbrukmiem un to, ka mazākajām valstīm īpaši nevajadzētu aizmirst, ka to teritorijas ir nelielas un biezi apdzīvotas.

Putins, kurš 2022.gada februārī sāka Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, apsūdzēja Rietumus eskalācijas turpināšanā. Viņš apgalvoja, ka mūsdienīgas ieroču sistēmas, tādas kā raķešu kompleksi ATACMS, kontrolē nevis Ukrainas karavīri, bet augsti kvalificēti NATO speciālisti, balstoties uz satelītu izlūkošanas datiem.

Reklāma
Reklāma

Līdz šim šie ieroči lielākoties tika mērķēti uz Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju.

Putins īpaši kritizēja NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš atbalsta militāru mērķu apšaudīšanu Krievijas teritorijā, to pamatojot ar Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību.

Ukraina pieprasa ASV un citu Rietumvalstu atļauju lietot to raķetes un spārnotās raķetes uzbrukumiem Krievijas teritorijai, lai varētu efektīvāk cīnīties pret ienaidnieku.

Līdz šim Kijiva ir izmantojusi šādiem uzbrukumiem galvenokārt pašas ražotus dronus. Krievijas armija ir spējusi sapulcināt vienības aiz robežas jauniem uzbrukumiem Ukrainas teritorijai vai pierobežas pilsētu, tostarp Harkivas, bombardēšanai, tās aviācijai darbojoties no droša attāluma.

Saskaņā ar Putina teikto šāda Rietumvalstu atļauja līdzinātos tiešai konfrontācijai starp Krieviju un Rietumiem. Viņš no jauna atsaucās uz Krievijas stratēģiskajiem kodolieročiem.

Putins arī apšaubīja NATO valstu iespējamo aizsardzību no ASV puses. “Ja materializēsies nopietnas sekas Eiropai, kā uzvedīsies ASV, ņemot vērā mūsu paritāti stratēģisko ieroču jomā?” jautāja Putins.

Kopš kara sākuma Krievijas vadība vairākkārt ir draudējusi lietot kodolieročus, lai atturētu Rietumus no lielāka atbalsta sniegšanas Ukrainai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.