Foto: Alexander Nemenov/AFP/LETA

Krievijas un Ukrainas militārais konflikts var izvērsties jūras kaujās Azovas jūrā 0

Krievijai turpinot Krimas apgabala okupāciju un atbalstu prokremliskajiem kaujiniekiem Donbasā, Krievijas un Ukrainas militārais konflikts no sauszemes spēku sadursmēm Donbasā var izvērsties jūras kaujās Azovas jūrā.

Reklāma
Reklāma
“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri
“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 158
13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11
Lasīt citas ziņas

Tilts pār Kerčas šaurumu – nazis mugurā Ukrainai

Pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala okupācijas un aneksijas 2014. gadā Ukrainas kara flote ir zaudējusi bāzes Krimas pussalā. Ukraina ir izvietojusi divas lielgaballaivas Azovas jūrā, sākot īstenot plānu līdz šā gada beigām izveidot jaunu kara flotes bāzi Berdjanskā. Nosūtīt karakuģus uz Azovas jūru Kijevu pamudināja Maskavas sāktā tilta būve pār Kerčas šaurumu, lai savienotu Krimu ar Krievijas teritoriju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tilts, kura garums ir 19 kilometri un kura pirmā kārta tika pabeigta šā gada jūnijā, samazinājis kravu plūsmu uz Ukrainas ostām Mariupolē un Berdjanskā attiecīgi par 27 un 47 procentiem. Ukrainas valsts budžets katru gadu zaudē desmitiem miljonu dolāru, jo aptuveni 80 procenti Ukrainas eksporta tiek vests caur Kerčas šaurumu.

Kā ziņo Ukrainas mediji, Ukrainas karakuģu iziešanu caur Kerčas šaurumu un pietauvošanos Mariupoles ostā mēģinājuši traucēt Krievijas robežapsardzes kuteri, taču tika no­bloķēti. Saskaņā ar 2003. gadā parakstīto vienošanos civilie un militārie kuģi ar Ukrainas un Krievijas karogu var brīvi šķērsot Kerčas šaurumu ceļā uz savām ostām.

Analītiķi atzīmē, ka varbūtējas militāro peldlīdzekļu sadursmes Azovas jūrā, kur jau notikušas vairākas Krievijas puses izraisītas provokācijas, var pavairot spriedzi jau tā saspringtajās Kijevas un Maskavas attiecībās. Ukrainas prezidents Petro Porošenko paudis bažas, ka Krievija grib okupēt Azovas jūru pēc Krimas scenārija, padarot to par savu iekšējo jūru.

ASV piegādā Ukrainai aizsardzības bruņojumu

Par Krievijas nodomiem liecina fakts, ka pēdējos mēnešos Maskava nosūtījusi uz Azovas jūru vēl vismaz desmit karakuģus un vairākus desmitus patruļkuteru. ASV īpašais vēstnieks Ukrainas lietās Kurts Volkers paziņojis, ka Vašingtona apsver militārās palīdzības paplašināšanu Kijevai. Pentagons iedalījis Ukrainai 200 miljonus dolāru, lai palīdzētu Kijevai uzlabot militārās aizsardzības spējas pret Krievijas agresiju.

ASV militārās palīdzības Ukrainai kopējais apjoms, kas piešķirts kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, pārsniedz vienu miljardu dolāru. Līdz ar sakaru sistēmām, nakts redzamības iekārtām un militāro medicīnisko aprīkojumu šogad ASV pirmo reizi piekrita piegādāt Ukrainai aizsardzības bruņojumu, tostarp prettanku raķetes “Javelin”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.