Mūsdienīgiem siltumražošanas uzņēmumiem raksturīga procesu automatizācija. Attēlā – šķeldas konveijers.
Mūsdienīgiem siltumražošanas uzņēmumiem raksturīga procesu automatizācija. Attēlā – šķeldas konveijers.
Foto: Karīna Miezāja

Kur sākas mūsdienīga apkure? 10

Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 100
RAKSTA REDAKTORS
“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 1
Lasīt citas ziņas

Pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem resursiem siltumapgādē pašlaik ir uzmanības centrā. Zināms, ka to īpaši aktualizējusi vēlme iegūt pēc iespējas ātrāku enerģētisko neatkarību no Krievijas. Tomēr – kur paliek vides argumenti? Vai tie joprojām ir aktuāli? Un vai atkarību no fosilajiem resursiem nopietni cenšas mazināt arī centralizētajā siltumapgādē?

Klimata pārmaiņas nav mīts

Klimata pārmaiņas reāli notiek. Par to liecina gada vidējās temperatūras celšanās par aptuveni 0,7 °C, siltumnīcefekta gāzu koncentrācija, jūras līmeņa celšanās, okeāna sasilšana un paskābināšanās, kas 2021. gadā uzstādīja jaunus rekordus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā ir par 40% lielāka nekā pirms industrializācijas, un ir sasniegta pēdējo 800 000 gadu laikā nebijuši augsta siltumnīcefektu veidojošās gāzes (SEG) emisiju koncentrācija. Klimata pārmaiņu ekstrēmo izpausmju rezultātā cieš cilvēki, valstu ekonomikas un ekosistēmas.

Šīs izmaiņas veicina arī cilvēka tehnogēnā darbība, it īpaši fosilā kurināmā izmantošana. Taču situāciju ir iespējams mainīt. Pēc Starptautiskā valūtas fonda informācijas, fosilā kurināmā nozares subsidēšanai 2020. gadā vien dažādos veidos pasaulē esot iztērēti aptuveni seši triljoni ASV dolāru. Atliek izbeigt fosilā kurināmā subsidēšanu un izmantošanu, izmainīt globālo finanšu politiku un novirzīt resursus atjaunojamās enerģijas attīstībai. Jāatzīmē, ka cīņa par un ap fosilo kurināmo ir bijusi un joprojām ir daudzu pēdējā laika asiņaino karu cēlonis. “Atjaunojamo energoresursu izmantošana ir vienīgais ceļš uz reālu energoapgādes drošību, stabilām enerģijas cenām un ilgtspējīgām nodarbinātības iespējām visā pasaulē,” atzīmē ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Domā globāli, rīkojies lokāli, vēsta sens zaļās kustības sauklis. Kā Latvijā tiek modernizēta apkure? Turpinājumā divi piemēri.

Malkas periods tuvojas noslēgumam

Malka prasa uzglabāšanas teritoriju un milzīgus sagatavošanas darbus. Tā ir ilgi jāžāvē. Nepieciešamība regulāri kurināt krāsni “piesien” cilvēku pie mājas. Ja daudzdzīvokļu mājā kāds nekurina savu dzīvokli, vēsāks kļūst arī kaimiņiem. Malka rada gružus un pelnus. Sadegot malka rada gaisa piesārņojumu. Regulāri jātīra skurstenis. Kurinot ar malku, biežāk gadās ugunsgrēki. Kurinot ar malku, praktiski nav iespējams iegūt tieši vajadzīgo siltuma daudzumu. Renovējot daudzdzīvokļu mājas, notiek pāreja no individuālās malkas apkures uz citu siltumenerģijas ieguves veidu, kas visbiežāk būs automatizēts granulu katls – tāds kā malkas krāsns mūsdienīgs mutants.

Renovācijas ietvaros divstāvu daudzdzīvokļu mājā Valdemārpilī, Lielajā ielā 19, malkas krāsnis dzīvokļos tika aizvietotas ar lokālo centralizēto apkures sistēmu, uzstādot ēkas pagrabā granulu katlu. Iedzīvotāju komforts – daudz lielāks, turklāt iegūts augsts novērtējums konkursā “Energoefektīvākā ēka 2022”.
Publicitātes foto

Piemēram, divstāvu daudzdzīvokļu māja Valdemārpilī, Lielajā ielā 19, bija tipiska mazpilsētai: krāsns apkure, malkas plītis. Iemītnieki pirka, zāģēja, skaldīja malku, krāva to grēdās un uzglabāja. Tad pa trepēm to stiepa uz dzīvokli. Telpās griezās putekļi, ieviesās zirnekļi un mizgrauži. Gados vecākajiem iedzīvotājiem malkas sagādāšana un uznešana pa trepēm nemaz nebija tik vienkārša. Mājas renovāciju pasūtīja dzīvokļu īpašnieku biedrība “Lielie kaimiņi” un veica uzņēmums ar “labo slavu”, Talsos bāzētais “Adax”. Būvdarbu kvalitāte ieguva labu novērtējumu – otro vietu konkursā “Energoefektīvākā ēka 2022”. Iedzīvotāji priecājās, ka paspējuši pabeigt renovāciju pirms energoresursu cenu celšanās, un atzīmēja vairākus būtiskus ieguvumus. Renovācija ne tikai ļāva samazināt apkures izdevumus, uzlabot komfortu un paplašināt lietderīgo dzīves telpu. Kopējais darbs saliedēja mājas iedzīvotājus un padarīja viņu savstarpējās attiecības daudz biedriskākas.

LA.LV Aptauja

Vai jums ir svarīgi, lai apkurē tiktu izmantoti atjaunojamie resursi?

  • Jā, esmu par saudzīgu attieksmi pret dabu un par ilgtspējību.
  • Drīzāk jā, bet - visu ar mēru.
  • Drīzāk nē - atjaunīgās enerģijas idejas ir manipulatīvas.
  • Nē, - galvenais, lai silti un komfortabli.
  • Neesmu par to aizdomājies/-usies.
  • Man vienalga.

“Renovācijas laikā noritēja pāreja no malkas apkures uz granulu katlu, ko izvietoja mājas pagrabā,” stāsta būvdarbu veicēja firmas “Adax” valdes priekšsēdētājs Aivars Maķevskis. “Tika nojauktas liekās piebūves un sakārtoti šķūnīši, kurus var izmantot mantu glabāšanai un divriteņu novietošanai. Pagalms ir brīvs no zāģu skaidām un citām ar malkas gādāšanu saistītām drazām. Dzīvokļos tika likvidētas krāsnis, vannasistabas boileri un daļai – arī virtuves plītis. Līdz ar to būtiski palielinājās telpu lietderīgā kvadratūra. Lai arī pati krāsns aizņem nelielu platību, tā būtiski ietekmē mēbeļu izvietojumu. Granulu katls darbojas automātiski. Vasarā tas silda dvieļu žāvētājus. Ja kādam kļūst drēgni, viņš pagriež ventili, katls palielina jaudu un saražo konkrētajam dzīvoklim papildu nepieciešamo siltumu. Par to arī konkrētais iedzīvotājs maksā. No jumta 16 skursteņiem tika atstāta daļa, ko izmantoja ventilācijai, tā samazinot slodzi uz jumta konstrukcijām. Jāpiebilst, ka sakārtotās mājās strauji pieaug dzīvokļu cenas. Atceros, renovējām dzīvojamo māju Talsos (starp citu, arī ieguva godalgu konkursā “Energoefektīvākā ēka 2021″). Viena dzīvokļa īpašnieks, kurš pirms tam bija pircis to par septiņiem tūkstošiem, pēc renovācijas pārdeva par 45 tūkstošiem eiro. Cenas kāpums ir ļoti nozīmīgs, reāls rādītājs.”

Reklāma
Reklāma

Biokurināmais centralizētā siltumapgādē

Pilsētās siltumapgādes pāreja no fosilajiem resursiem uz atjaunojamiem notiek pilnā sparā. Piemēram, Rīgā par to rūpējas uzņēmums “Rīgas siltums”, kas apkalpo siltumtrases. No nepieciešamās siltumenerģijas 30% saražo uzņēmums pats, 70% tiek iepirkti no citiem ražotājiem, galvenokārt “Latvenergo”. Uzņēmumam ir uzkrājusies cienījama pieredze biokurināmā izmantošanā. Jau 1996. gadā uzņēmums sāka biokurināmā katla ekspluatāciju siltumcentrālē “Daugavgrīva”. Lai diversificētu kurināmā veidus, 2010. gadā tika realizēts jaunas biokurināmā katlumājas izbūves projekts siltumcentrālē Vecmīlgrāvī. Ievērojot kurināmā – gāzes un šķeldas – izmaksu atšķirības, projektam bija augsta ekonomiskā atdeve. Kopā ar pieejamo Eiropas Savienības līdzfinansējumu tas bija viens no noteicošajiem faktoriem nākamo projektu realizācijai biokurināmā katlu izbūvei siltumcentrālēs “Ziepniekkalns” un “Zasulauks”. Nākamie divi projekti, kas mērķtiecīgi samazina atkarību no fosilā kurināmā atbilstoši valsts kursam uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tika realizēti 2021. gadā siltumcentrālēs “Imanta” un “Daugavgrīva”. Pašlaik vairāk nekā 50% no visas saražotās siltumenerģijas tiek saražota ar biokurināmo piecās siltumcentrālēs.

“Rīgas siltuma” siltumavotu direktors Imants Urtāns vēro degšanas procesu šķeldas siltumkatla degkamerā renovētajā Imantas katlumājā.
Foto: Karīna Miezāja

“Lai ievērotu Eiropas Komisijas vadlīnijas, uzņēmums jau šajā gadā ir sācis operatīvi palielināt siltuma ražošanas apjomu no atjaunojamiem energoresursiem. Iesākts darbs pie piecu jaunu biokurināmā siltumavotu izbūves plānošanas, divus no kuriem plānots izbūvēt jau šogad. Jaunās biokurināmā katlumājas šogad tiks izbūvētas Bauskas ielas rajonā un Nautrēnu ielas apkaimē. To kopējā jauda būs 4 MW. Nākamgad papildus tiks izbūvēti jauni biokurināmā katli siltumcentrālē “Vecmīlgrāvis” – ar kopējo jaudu 8 MW. Pašreizējās dabasgāzes katlumājas vietā Berģu ielā plānots uzstādīt granulu katlu katlumājā. 2024. gadā plānots izbūvēt biokurināmā katlumāju ar kopējo jaudu 12 MW Bolderājas mikrorajonā. Esam iecerējuši, ka 2025. gadā 90% siltuma tiks saražots no atjaunojamiem energoresursiem,” stāsta Imants Urtāns, “Rīgas siltuma” siltumavotu direktors.

Skaida no “Latvijas meža”

“Rīgas siltumā” apgalvo, ka siltumtrases, kas padomj­laikā darbojās ar lieliem siltuma zudumiem un siltumnesēja noplūdēm, nu esot sakārtotas. “Šobrīd siltumzudumi Rīgā ir mazāki, nekā nosaka Latvijas normatīvi,” pamato I. Urtāns. Uzņēmuma attīstības plāni ir virzīti uz to, lai saglabātos augsta siltumapgādes drošība un iespējami zema siltumenerģijas cena, kas ļautu konkurēt ar alternatīviem siltuma nodrošinātājiem. Viens no galvenajiem veidiem, kādā uzņēmums padara iedzīvotājiem apkures izmaksas mazākas, ir iespējami lētāka zemas kvalitātes biokurināmā izmantošana, tādējādi samazinot dabasgāzes patēriņu. Šobrīd katlumājā Imantā tiek izmantota tā saucamā meža šķelda, kas ir zemākās klases mežizstrādes pārpalikumi un attiecīgi – vislētākie. Šo šķeldu uzņēmums iepērk no “Latvijas valsts mežiem”.

Foto: Karīna Miezāja

Līdz vidēji zemai temperatūrai ziemā lielajos siltumavotos kurināšanai ir pietiekami ar šķeldu. Temperatūrai vēl krītoties, kļūst nepieciešama dabasgāzes izmantošana. Lai to nodrošinātu, uzņēmums ir iepircis dabasgāzi visai apkures sezonai un noglabājis to savā rezervētajā krātuves jaudā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Samaksa par dabasgāzi tiek veikta pēc tās iesūknēšanas krātuvē vēl pirms patēriņa, kas rada lielu papildu finansiālu slogu. Ja liela aukstuma izraisītas krīzes brīdī problēmas ar gāzi kļūst neatrisināmas, uzņēmums papildus apsildei var izmantot arī dīzeļdegvielu. Piedevām iekārtas var darboties koģenerācijas režīmā un ražot elektrību.

“Centralizētas siltumapgādes efektivitāte balstās arī uz to, ka siltuma ražošanā tiek izmantotas mūsdienīgas ražošanas iekārtas, kas sniedz iespēju gan sadedzināt zemas kvalitātes biokurināmo, gan atgūt izplūstošo siltumu no dūmgāzēm,” turpina I. Urtāns. “Katlu augstā līmeņa tehnoloģiskais risinājums un energoefektivitāte sniedz iespēju piedāvāt labāku siltumenerģijas tarifu. Otrs, it īpaši pilsētas centram ļoti svarīgs rādītājs, ir katlumāju dūmgāzu izmešu tīrība, kas tiek ļoti strikti kontrolēta. Šobrīd Zasulauka un Ziepniekkalna siltumcentrālēs realizējam divus projektus ar lielas jaudas siltumsūkņu izmantošanu, kas no skurstenī izplūstošajām attīrītajām gāzēm savāks pēdējo siltumu.”

“Rīgas siltumā” stāsta, ka ik gadu uzņēmuma pakalpojumu sāk izmantot jauni klienti – jauno objektu siltumslodžu apjoms esot līdzvērtīgs Vecmīlgrāvī centralizētajai siltumapgādei pieslēgto ēku siltumslodzei.

“Tuvākā nākotnē plānojam attīstīt iespēju nodot siltumapgādes sistēmā atlikuma siltumu no ražošanas notekūdeņiem, datu centriem un līdzīgiem objektiem, izmantojot jaunākās paaudzes siltumsūkņus,” atklāj I. Urtāns. “Lai samazinātu siltumenerģijas zudumus pārvadē, tiek attīstīta 4. paaudzes siltumtīklu būvniecība. Tie atšķiras ar zemāku cirkulējošā ūdens temperatūru un jau tiek izmantoti atsevišķu jaunbūvējamu energoefektīvu dzīvojamo rajonu pieslēgumam. Pie apvāršņa ir arī vēsināšanas pakalpojumu nodrošināšana industriāliem klientiem, ūdeņraža izmantošana un ražošana.”

Video skat. la.lv

Kas ir fosilais kurināmais?

* Fosilais kurināmais ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā un kuru var izmantot kā enerģijas avotu. Tādas ir, piemēram, akmeņogles, nafta, dabasgāze, degslāneklis, bitumi un citas vielas.

Eksperta viedoklis

Centralizētajai siltumapgādei – ievērojams potenciāls

Selīna Vancāne
Publicitātes foto

Vides inženierzinātņu doktorante Selīna Vancāne, Rīgas Mājokļu un vides komisijas vadītāja vietniece, Klimatneitralitātes darba grupas vadītāja, biedrības “Zaļā brīvība” enerģētikas eksperte: “Lai arī Eiropas līmenī nākotnē pārsvarā tiek prognozēta decentralizēta un uz elektrību balstīta siltumapgāde, Latvija, izmantojot savu labi attīstīto centralizētās siltumapgādes (CSA) potenciālu, var iet arī citu ceļu. CSA priekšrocības Latvijā joprojām ir spēja noturēt zemu, gala patērētājam pievilcīgu tarifu. Izmantojot vietējos resursus, CSA ir pozitīva ietekme uz ekonomiku, kā arī, ja tiek izmantoti koksnes atkritumi, – tas ir videi draudzīgs energoresurss. Latvija tomēr ir bagāta ar šo resursu, turklāt arī CSA sistēma ir pietiekami labi attīstīta, lai tā veiksmīgi varētu turpināt savu darbību. Atskatoties uz ilgtermiņā ieguldīto ES finansējumu CSA jomā, ir skaidrs, ka līdz ar šīm investīcijām Latvija ir tuvinājusies vairākiem izvirzītajiem enerģētikas mērķiem un arī turpmāko mērķu sasniegšanai tam būs liela loma. Svarīgi, lai, plānojot turpmāko investīciju attīstību, tiktu apzinātas CSA priekšrocības visos valsts tautsaimniecības sektora līmeņos, salīdzinot tās ar, piemēram, elektrifikācijas vai individuālās siltumapgādes sistēmām. Vēl viens elements, kam jābūt caurvijošam visu enerģētikas un infrastruktūras investīciju programmās, – energoefektivitāte vispirms. Jāraugās, lai šis princips tiktu efektīvi ievērots investīciju programmās kā horizontālā prioritāte. Secinājums: CSA Latvijā ir milzu potenciāls, kuru efektīvi un mērķtiecīgi attīstot, var samazināt gan SEG emisijas, gan arī, mazinot dabasgāzes ietekmi un aizstājot to ar ilgtspējīgu biomasu un bezdedzināšanas tehnoloģijām (saules kolektori, akumulācijas tvertnes, lielā izmēra siltumsūkņi), var veicināt vietējās ekonomikas attīstību.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.