Stradiņa slimnīcas A2 korpuss varētu izmaksāt gandrīz divreiz vairāk, nekā sākotnēji plānots 0
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līgumu ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvnieku labākajā gadījumā varētu noslēgt februārī. Paredzams, ka līguma summa nebūs mazāka par 100 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pie labākā scenārija korpusa būvniecības izmaksas būt teju divreiz lielākas nekā sākotnēji plānoja 2020. gadā, ziņo Delfi, atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījumu “de facto”.
2024. gadā Stradiņa slimnīca vienpusēji lauza līgumu ar toreizējo būvnieku, uzņēmumu “Velve”, jo, kā norādīja slimnīca, tas neievēroja termiņus un objektā tika konstatēti būtiski defekti, tostarp pelējums vietās, kur plānots ierīkot operāciju zāles.
Slimnīca pārņēma būvniecības procesu un pēc līguma laušanas ar “Velvi” tā noslēdza septiņus miljonus eiro vērtu līgumu ar uzņēmumu “P un S būvniecība”, kam uzticēja veikt neatliekamos darbus. Slimnīcai nomainīja jumta segumu, veica labiekārtošanas darbus, saveda kārtībā lietusūdeņu noteku sistēmas.
Pirms pagājušā gada nogalē sāka meklēt būvnieku, kas šo korpusu pabeigs, no slimnīcas būvniecības pārvaldību pārņēma VNĪ. Līdz ar to Stradiņa slimnīca palika kā finansējuma saņēmējs, bet VNĪ – kā projekta vadītājs.
Būvniecību finansēs no trim avotiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un slimnīcas līdzekļiem.
Iepirkumu par A2 korpusa būvniecību izsludināja pagājušajā gadā izskaņā. Dienu pirms Ziemassvētkiem korpusa “Velve, par iepirkumu iesniedza sūdzību. “Velves” ieskatā pašam pasūtītājam neesot skaidrs, kas un cik daudz īsti ir jābūvē. Proti, “Velve” norādīja, ka iepirkuma priekšmeta noteikšana ir atstāta pretendentu ziņā. Tas viss, uzņēmuma “Velve” ieskatā, radot nesamērīgi plašas interpretācijas iespējas, kas savukārt radot nesamērīgi lielus favorītisma riskus.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) šo sūdzību izvērtēja un secināja, ka “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumu drīkst turpināt. IUB lēmumu paziņoja 8. janvārī.
Tas nozīmē, ka vēl līdz 8. februārim “Velve” var pārsūdzēt IUB lēmumu Administratīvajā rajona tiesā, kā arī lūgt piemērot pagaidu aizsardzību, kas šajā gadījumā būtu aizliegums slēgt iepirkuma līgumu. Kā norāda “Velve” valdes locekle Elīna Epalte-Drulle, tas šobrīd izvērtē biroja lēmumu un iespējamos turpmākos tiesiskos soļus. “Velve” būtu gatavs piedalīties izsludinātajā iepirkumā, ja, kā norāda uzņēmuma valdes locekle, “iepirkuma nolikumā būtu skaidri definēts veicamo darbu apjoms un pasūtītāja atbildība par jau uzbūvēto objektu”.
Tikmēr VNĪ uzskata, ka tieši “Velve” šobrīd rada vislielākos riskus. Proti, ja uzņēmums pārsūdzēs IUB lēmumu un tiesa piemērotu pagaidu aizsardzību, VNĪ nevarētu slēgt līgumu ar būvnieku. Tādā gadījumā būvdarbus varētu nepaspēt līdz 2029. gadam.
“Mēs ļoti ceram, ka mēs pēc iespējas ātrāk varēsim noslēgt. Un tad jau darbi ies uz priekšu. Un tad risks, protams, būs jau mazāks, jo šobrīd mēs pārdzīvojam par tieši līguma noslēgšanas momentu,” pauž VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Viņa arī norāda – lai visu paspētu pabeigt 2029. gadā, līgums ar būvnieku būtu jānoslēdz tuvāko sešu mēnešu laikā.
Pašreizējā situācijā kritiska loma ir laikam, jo slimnīcu būvē arī ar Eiropas fonda līdzfinansējumu. Tas nozīmē, ka būvdarbi ir jāpabeidz 2029. gadā. Pretējā gadījumā ir risks zaudēt finansējumu vai arī var nākties to atmaksāt.
Slimnīcas A2 korpusa būvniecības iepirkumā šobrīd ir pieteikušies trīs pretendenti. Viens no tiem ir arī personu apvienība “SNL Būve”, kurā ietilpst VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Tās padomes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs ir vienlaikus arī VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Taču gan LAU, gan VNĪ norāda, ka interešu konflikta nav. “Lēmumu par dalību iepirkumā pieņēma uzņēmuma valde. Piedāvājumus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pusē vērtē iepirkuma komisija. Lēmumu pieņemšanas kompetences šajā procesā nepārklājas. Interešu konflikta situācija nepastāv,” pauž LAU valdes loceklis Vilnis Vitkovskis. Līdzīgi norāda arī Gavrilova.
Tiesa, šim pretendentam šobrīd arī ir ļoti mazas iespējas iepirkumu uzvarēt. Galvenais kritērijs joprojām ir zemākā cena, taču bez tā vērtēs arī būvnieku pieredzi, kapacitāti un nepieciešamo kvalifikāciju.
Šobrīd lētāko piedāvājumu iesniedza piegādātāju apvienība “NSHC Group”. Tajā ietilpst “Hanza Construction Group”, kas ir arī piegādātāju grupā, kas decembrī uzvarēja konkursā par Vanšu tilta būvniecību. Savukārt otrs piegādātāju apvienībā esošais uzņēmums ir “Baltic Construction Company”.
“NSHC Group” piedāvājums ir pabeigt Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecību par 101,55 miljoniem eiro bez PVN.
Ja sākotnēji visiem būvdarbiem kopā bija plānoti 88 miljoni eiro, tad tagad tikai pabeigšanai vajadzīgi vismaz 100 miljoni eiro. Un tas ir, neraugoties uz to, ka ēkai ir izbūvēta fasāde un lielākā daļa inženierkomunikāciju. Bez pandēmijas, Krievijas sāktā kara Ukrainā un inflācijas, cena augusi riska dēļ.
“Ja tu kā būvnieks pārņem objektu, kuru būvēja pirms tam cits uzņēmējs, tad, protams, tu ierēķināsi ar papildu riskus, jo te var uzņemties arī garantiju pēc tam par to visu apjomu,” pauž VNĪ valdes locekle Gavrilova.
Būvniecībai šobrīd kopumā iztērēti aptuveni 62 miljoni eiro. 55 miljoni eiro no tiem, kā stāsta Stradiņa slimnīcā, ir samaksāti uzņēmumam “Velve”, bet septiņi – ieguldīti neatliekamajos darbos. Tas ļauj secināt, ka pie nosacījuma, ja viss tālāk ritēs gludi, slimnīcas A2 korpusa būvniecība būs izmaksājusi vairāk nekā 163 miljoni eiro.
“Valsts nekustamie īpašumi” ar iepirkuma uzvarētāju slēgs “projektē-būvē” līgumu. Tas lielā mērā paredz, ka būvnieks uzņemas pilnu atbildību par visu – par būvprojektu, būvdarbiem, apjomu noteikšanu. Būtiskākais jaunajam būvniekam būs tikt galā ar pelējumu. Proti, būs jākonstatē un jādemontē teju viss pelējuma skartais.
Savukārt strīds starp slimnīcu un iepriekšējo būvnieku, uzņēmumu “Velve”, par vairāk nekā miljona eiro piedziņu un atkāpšanos no līguma joprojām atrodas Ekonomisko lietu tiesā.
