Labākās un sliktākās pensiju sistēmas pasaulē. Kāds ir globālais padoms visiem, kas vēlas labi dzīvot vecumdienās? 45
Darba ņēmējiem, iespējams, nāksies pārdomāt savus pensiju plānus, brīdina aptauja, kurā novērtētas pasaules pensiju sistēmas. Īslande, Nīderlande un Dānija šogad atkal ieņēma trīs pirmās vietas reitingā Mercer CFA Institute globālajā pensiju indeksā.
Ziņojumā iekļautajās trīs lielākās valstis, lai gan arī tās nebija imūnas pret globālajiem ekonomikas pretvējiem, atkal tika konstatēts, ka tām ir ilgtspējīgas un labi pārvaldītas sistēmas ar veselīgu valsts un privātā sektora pensiju kombināciju un “augstu integritātes līmeni”.
ASV ierindojās 20. vietā no 44 aptaujātajām valstīm, savukārt jaunpienācēja Portugāle ierindojās 24. vietā, bet kontinentālā Ķīna ierindojās 36. vietā. Meksika, kas atrodas 29. vietā, tika izcelta, jo tā ievērojami uzlaboja savu rezultātu pensiju reformu dēļ.
Viszemāk ierindojās Taizeme, kas atrodas tieši zem Filipīnām, Argentīnas un Indijas. Mercer raksturoja šīs sistēmas kā “dažas vēlamas funkcijas”, taču arī būtiskas nepilnības, kas jānovērš.
“Galvenais punkts ir tāds, ka cilvēkiem visā pasaulē ir jāsāk pašiem rūpēties par savu pensionēšanos. Mēs vairs nevaram paļauties tikai uz sociālo nodrošinājumu vai valsts pensijām,”
intervijā Bloomberg sacīja Mercer ziņojuma vadošais autors Deivids Nokss.
Taču ziņojumā ieteikts, ka pensionēšanās vecums ir jāpaceļ gandrīz visur, ņemot vērā pieaugošos draudus, ko rada sabiedrības novecošanās, pieaugošais valsts parāds un zemais dzimstības līmenis.
“Mēs arī atklājam, ka daudzās valstīs pieaugot izglītības līmenim, cilvēki sāk strādāt nedaudz vēlāk,” intervijā sacīja Deivids Nokss, Mercer vecākais partneris un ziņojuma galvenais autors.
“Bet jūs nevarat ienākt darba tirgū vēlāk, taču doties pensijā tajā pašā vecumā un dzīvot ilgāk. Kaut kas ir jādod pretī.”
Nīderlande pašlaik pārliek savu pensiju sistēmu no kolektīvās struktūras uz individuālāku pieeju. Sistēma turpinās nodrošināt labu sniegumu arī pēc izmaiņām, tā uzskata Mercer, norādot uz spēcīgo ieguldījumu aktīvu bāzi un stabilu to regulējumu.
Pašreizējā ekonomiskā vide, kurā ir samazināts algu pieaugums, augošā inflācija un samazināta ieguldījumu atdeve daudzās noguldījumu aktīvu klasēs, arī rada papildu finansiālu spiedienu uz pensiju ienākumu sistēmām, teikts ziņojumā.
Tā kā dzimstības rādītāji samazinās un cilvēki dzīvo ilgāk, Apvienoto Nāciju Organizācija prognozē, ka pasaules iedzīvotāju daļa vecumā no 65 gadiem pieaugs no 9,7% šogad līdz 16,4% 2050. gadā. Aptaujātajās valstīs pensionēšanās vecums bija no 55 līdz 68 gadiem, un ir ieteikts, ka valdībām ir jāmudina cilvēki strādāt “nedaudz ilgāk”.
Mercer ziņojumā ieteikts veicināt vecāku cilvēku lielāku līdzdalību darbatirgū, kas palielinās viņu uzkrājumus. “Mēs patiešām runājam par pensionāru dzīves līmeni,” sacīja Nokss. “Ir daudz labāk to risināt tagad, nekā gaidīt, kad šīs debates notiks nākotnē.”
Tikmēr saskaņā ar speciālistu aprēķināto, mākslīgais intelekts var uzlabot pensiju sistēmu ieguldījumu lēmumus un tādējādi nodrošināt lielāku reālo atdevi
.
