Olafs Zvejnieks: Kā var būt, ka valsts labā roka aktīvi cīnās ar kreiso? 4
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns stāsta, ka viņa vadītā aģentūra konsultējusi vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumu par iespēju pārcelt savu darbību uz Latviju un desmit no tiem izteikuši reālu vēlmi pārcelties.
Nekāds brīnums tas nav – Baltkrievijai draud starptautiskas sankcijas par demokrātijas apspiešanu, turklāt represijas, ko valdība vērš pret protestētājiem, neskar tikai tos, kas iet ar plakātiem.
Jau oficiālā līmenī tiek teikts, ka protestu dzinējspēks esot “buržujiņi”, kas saviesušies valstī – citiem vārdiem sakot, uzņēmēji un labi apmaksāti speciālisti.
Ir, protams, patīkami lasīt, ka Latvijas valsts iestādes ir spējušas operatīvi reaģēt uz radušos situāciju.
LIAA sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un citām iesaistītajām iestādēm ir izveidojusi īpašu komandu, kura paātrinātā kārtībā izskatot pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvājot iespējamos risinājumus.
Tie ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai Eiropas Savienības (ES) “zilās kartes” jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.
Tā kā uzrunātie galvenokārt ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi, tad nav pat izslēgts, ka kādu dienu nākotnē varēsim teikt, ka pazīstamo interneta tiešsaistes spēli “World of Tanks” veido Latvijā. Šobrīd spēles autori joprojām dzīvo Baltkrievijā.
Taču… ir radusies neliela problēma. Proti, tā kā uzņēmumi ir no Baltkrievijas, proti, finanšu uzraudzības izpratnē “nepareizas” valsts, tad tie saskārušies ar neiespējamību atvērt kontus Latvijas bankās.
Tiek ziņots, ka Latvijā strādājošās bankas vismaz pagaidām pieprasījuma pieplūdumu no Baltkrievijas uzņēmējiem ar vēlmi šeit atvērt bankas kontu un sākt darbību nav konstatējušas un arī nākotnē izmaiņas šajā ziņā neprognozē.
Lai gan baltkrievu uzņēmējiem Latvija ir atvērusi durvis un aicinājusi pārcelt savu darbību pie mums, banku pusē piesardzība un jauno klientu izvērtēšana neesot atcelta.
Augstie drošības standarti tiekot saglabāti, un baltkrievu uzņēmumiem un privātpersonām kā nerezidentiem ir jāpierāda saikne ar Latviju un naudas izcelsmi.
Kā šāda saistība tiks pierādīta – tas ir ļoti labs jautājums. Visticamākais – nekā, jo uzņēmumi vienkārši izvēlēsies citu mītnes valsti.
Lietuvai vēsturiski saiknes ar Baltkrieviju vienmēr bijušas ciešākas, īpaši jau pēdējos desmit gados, kad tieši baltkrievu kravu plūsma nodrošinājusi Klaipēdas ostas straujo izaugsmi.
Domāju, ka arī potenciālo “pārbēdzēju” piesaistē Lietuva nekavēsies izmantot savas priekšrocības.
Taču mēs, pārējie, varētu uzdot sev jautājumu, kā tas iespējams, ka vienas valsts iestādes strādā pie uzņēmumu piesaistes valstij, bet citas – met šim procesam sprunguļus riteņos.
Citiem vārdiem sakot – kā var būt, ka valsts labā roka aktīvi cīnās ar kreiso un cik efektīvs varētu būt valsts pārvaldes process šādā stilā?
Un vai procesā nevajadzētu iesaistīties Ministru prezidentam un skaidri pateikt – vai mēs gribam tos baltkrievus vai ne, un, ja gribam, tad kaut ko darīt sķēršļu pārvarēšanā.
Bet, kamēr Krišjānis Kariņš pūlas tikt skaidrībā par savām jūtām attiecībā uz Baltkrievijas uzņēmumiem, Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL), tiekoties ar valdību, taktiski bilst, ka “ieviestie pasākumi finanšu uzraudzības sistēmā ir piespieduši finanšu sektoru sakārtoties un uzlabot caurskatāmību, tostarp arī uzņēmējdarbībā. Taču vairāki pēdējo gadu laikā ieviestie nosacījumi uzņēmējdarbībai kļuvuši par jaunu slogu, nereti nesamērīgu. Uzraudzības sistēmu ir jāturpina pilnveidot tā, lai tās darbība neapgrūtinātu ārvalstu investīciju piesaisti”, rosina ĀIPL.
Lai cik maigi un saudzīgi teikts, ir skaidrs, ka ĀIPL skaidri pasaka, ka runa nav tikai par Baltkrievijas uzņēmumiem, pašreizējā finanšu uzraudzība traucē jebkādu investīciju piesaisti Latvijai un ar to kaut kas ir jādara.
Jautājums tikai viens – kāpēc vajadzīgi ārvalstu investori, kas to pasaka, bet paši klusējam?
