Ekonomika
Bizness

Vienlīdzīgi, taisnīgi vai uz izaugsmi. Kā sagriezt nodokļu kūku? Intervija ar Ati Zakatistovu4


Atis Zakatistovs.
Atis Zakatistovs.
Foto: Timurs Subhankulovs

Vasarā valdības koalīciju veidojošās partijas izveidoja Nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteju, kuru vada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Ko tā izspriedusi par nepieciešamajām nodokļu izmaiņām? Intervijā “LA” Atis Zakatistovs piesardzīgi runā tikai par to, par ko izdevies panākt vienošanos. Bet tādu jautājumu pagaidām ir ļoti maz.

 

Pēc kādiem principiem jūs vadāties, lai mainītu nodokļus? Lai tik būtu vairāk naudas budžetā?

A. Zakatistovs: Vispirms – jauninājums ir process, kādā runājam par nodokļu sistēmas uzlabošanu. Sarunu ar sabiedrību esam sadalījuši vairākās daļās.

Viena ir atklātības sadaļa – Saeimā izveidota Nodokļu politikas apakškomisija, kur ieinteresētās puses – uzņēmēju organizācijas var pilnīgi atklāti izteikt savas intereses, pamatot vajadzības un pieteikt uzlabojumus

Mēs ieklausāmies nozares sakāmajā un mēģinām saskatīt kopsakarības. Apakškomisija formāts ir labs solis atklātas lobēšanas virzienā.

 

Nodokļu apakškomisija ir tāda kā klausāmā caurule jūsu vadītajai komitejai?

Jā. Visas nozaru intereses tagad ir piereģistrētas un ambīcijas ir sadzirdētas.

Otrais – būtiski šai diskusijā ir ticami fakti, jo bieži sarunas uzskrien uz sēkļa tāpēc, ka katrs sarunu dalībnieks izmanto citu faktu kopumu. Faktu materiālu kopuma sagatavošanā sadarbojamies ar Latvijas Banku un ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Trešais posms ir lēmumu pieņemšana – panākt vienošanos par nodokļu sistēmas uzlabojumiem piecām partijām ir vissarežģītākais.

Vienprātības par konkrētiem pasākumiem vēl nav, bet esam vienisprātis par rakursu, no kāda skatāmies uz nodokļu sistēmas uzlabojumiem.

Mēs uz nepieciešamajām izmaiņām raugāmies caur vērtību prizmu. Pirmā – taisnīgums. Ar to saprotam nevienlīdzības mazināšanu un nabadzības mazināšanu. Otrā ir vienlīdzība. Trešā ir konkurētspēja.

Nodokļu revīziju mēs veicam caur šo trīs pamatvērtību prizmu. Šī nav dūmu pūšana, bet reālas sarunas, kurās mēģinām salāgot dažādās intereses.

Pēc pāris nedēļām valdībā būs Finanšu ministrijas starpziņojums par jautājumiem, par kuriem panākta vienprātība vai vismaz izpratne par virzienu, kurā esam gatavi iet. Gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vienkāršošanu atsevišķiem režīmiem, piemēram, autoratlīdzībām, par taisnīgāku mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, par vides nodokļiem.

 

Vai vienkāršošana un taisnīgāki nodokļi nenozīmē nodokļu palielināšanu?

Vai mēs gribam palielināt nodokļus? Pilnīgi noteikti – ne! Redzam vajadzības un redzam to, ka nodokļu slogs nav taisnīgi sadalīts, ņemot vērā to pakalpojumu grozu, kas valstij jānodrošina.

 

Bet konkrētām grupām tas būs nodokļu palielinājums?

Kādām grupām būs vieglāk, kādām konkrētām grupām būs grūtāk. Vienkāršojot: mazturīgajiem, kuri daudz ko nevar atļauties, būs vieglāk.

 

Varbūt varat ilustrēt nodokļu pārskatīšanu pēc šāda piemēra: jūsu priekšā divi cilvēki – viens pieaudzis liels, otrs mazs, bet augošs. Kā jūs starp viņiem sadalīsit vienu kūkas gabalu?

Tas kūkas gabals… sadales principam jābūt vērstam uz izaugsmi.

 

Ja kūku būtu griezis uz pusēm – tas būtu vienlīdzīgi. Ja lielajam tiktu lielāks gabals, tad tas būtu taisnīgi. Ja pēc jūsu politiskās izšķiršanās tam mazākajam, augošajam pienāktos lielāks kūkas gabals, šai gadījumā jūsu izvēle ir sociāli taisnīga un uz izaugsmi vērsta…

Neatgriezīšos pie kūkas piemēra, jo minētajiem cilvēkiem var piemērot visādas pazīmes.

Pilnīgi noteikti nodokļu sistēmas uzlabojumi jāveic konkurētspējas veicināšanai, jo mums jārēķinās ar “Zeitgeist” (no vācu valodas “laikmeta gars” – ar šo terminu 18. un 19. gadsimta mijā vācu filozofi apzīmēja neredzamo sabiedrības virzītājspēku. – Red. piez.) – ar Eiropas intelektuālo garu, kas dominēs nākamajās desmitgadēs un saistās ar klimatneitrālas ekonomikas attīstīšanu.

Otrs konkurētspējas jautājums, ko mēs Latvijā vēlamies attīstīt – eksportēt.

 

Klimatneitrālas ekonomikas attīstība nenoliedzami ietekmēs dabas resursu nodokli. Bet kāda ir saikne starp klimatneitrālu ekonomiku un MUN režīmu vai autoratlīdzībām?

Ekonomikai un budžetam ir saistība ar nodokļu režīmiem. Autoratlīdzības režīmu bieži vien izmanto, lai to saņēmējiem ierobežotu zināmu pakalpojumu skaitu.

Izmaiņas LNT un “TV3” mediju vidē parādīja, ka daudzi žurnālisti, kuri visu mūžu strādājuši ar autoratlīdzību līgumiem, sāpīgi atklāj, ka tie ietekmējuši to pakalpojumu apjomu, ko tie varētu saņemt no valsts.

 

Iepriekšējā nodokļu reforma taču šo jomu sakārtoja – tiem, kuriem ir alga, tie no honorāriem maksā 5% sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet tiem, kuri strādā tikai ar autoratlīdzības līgumiem, pilnas sociālās iemaksas jāmaksā no minimālās algas summas. Kad jūs sakāt, ka jāmaksā ienākuma nodoklis no autoratlīdzībām, tad tas tika maksāts arī agrāk. Kas jāmaina?

Mēs taisām kā nodokļu revīziju, ņemot vērā vērtības. Ir jautājums par valsts pienākumu. Ir izveidoti zināmi nodokļu režīmi, piemēram, MUN…

 

… pabeigsim par autoratlīdzībām. 2015. gadā bija 31 735 fiziskas personas, kas saņēma 64,7 miljonus no 3445 nodokļu maksātājiem. No tiem ar izdevējdarbību nodarbojās 145 (4,2% īpatsvars no skaita, 15,3% no summas). Mums, latviešiem, “dzejnieku vesels bars”? Varbūt jums ir jaunāka VID informācija par to, kurās profesijās visvairāk maksā honorārus ar nolūku izvairīties no sociālajām iemaksām?

Jā, mums ir šāda informācija. Ir tādi, kuri šķietami maksā autoratlīdzības ārpus tā mērķa, kam tās radītas. Bet vispārēju revīziju lūgsim veikt Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju. Par autoratlīdzībām darba grupā neesam sākuši spriest.

 

Vai par MUN režīmu jums ir tikpat liela vienprātība, kāda ir uzņēmēju organizācijās, ka tas ir jālikvidē, jo savu krīzes laika misiju paveicis?

Ir vispārēja izpratne, ka MUN nepaliks tāds kā tagad. Neticu, ka MUN tiks likvidēts, bet tas noteikti transformēsies.

Vēlamies ieviest pārejas posmu pašreizējiem MUN izmantotājiem (nosakot darbinieku skaitu, apgrozījumu, nodokļu likmi), kā mikrouzņēmumam pāriet uz standartrežīmu.

MUN ir labs mājražotājiem, kas izgatavo kaut ko taustāmu. Bet visbiežāk to izmanto tās profesijas, kas sniedz pakalpojumus juridiskām personām.

Liela daļa tīrītāju, apkopēju ir mikrouzņēmumi. Mēģināsim nodalīt pakalpojumus no precēm. Iespējams, ka uz pakalpojumu sniedzējiem MUN nevarēs attiecināt, bet par to vēl notiek sarunas. Nav viegli panākt vienošanos starp pieciem sadarbības partneriem. Esam dažādi. Dažādi domājam. Kāda būs vienošanās, ir grūti paredzēt.

 

Līdzīgs jautājums kā par IIN likmes vienādošanu ir arī par pievienotās vērtības nodokli (PVN). Saeimas Nodokļu apakškomisijas sēdē uzklausījāt to nozaru pārstāvjus, kuri vēlējās samazināta PVN piemērošanu.

Katrs samazinātais PVN ir valsts atbalsts nozarei. Mēs zinām, cik kas izmaksā valsts budžetam. Katrai partijai ir savi PVN atlaižu favorīti, kas lēmumu pieņemšanu padara grūtāku. Vēlamies panākt vienotu izpratni par tiem pasākumiem, kas jāveic nozarē, ja tā vēlas saņemt šādu atlaidi.

 

Šai sēdē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Kārlis Vilerts norādīja, ka vienīgās preču grupas, kurās ekonomikas teorija saredz samazināto PVN likmes lietojamību, ir grupas, kurās patēriņš rada pozitīvu efektu ne tikai uz patērētāju, bet sabiedrību kopumā – ar to saprot, piemēram, kultūras pasākumus, grāmatas, arī preses izdevumus. Vai arī jūs to pieņemat?

Samazinātais PVN ir subsīdija nozarei un… caurums budžetā. Jā, tur ir ēnu ekonomikas apkarošanas iespēja, ja nozare uzņemas atbildību. Jā, tur ir arī sociālais labums, bet kā to izmērīt?

 

Dārzeņiem iedeva atlaidi. Šo labumu taču esat izmērījuši.

Vai PVN atlaidei par 13% ir atdeve? Vai tikpat daudz lētāki ir kļuvuši produkti? Kur tā nauda nosēžas? Skaidri redzam, cik miljonus tas prasa no budžeta.

 

Vai jūsu jautājumā jau saklausāma atbilde arī uz valdības deklarācijā paredzēto izvērtējumu samazinātās PVN likmes ieviešanu svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem?

Samazinājums katrai no pārtikas produktu grupām ir apmēram 25 miljonu caurums budžetā. Kopā teju simts miljoni.

Tā ir nauda, kas neaiziet mediķiem, pedagogiem, policistiem. Vai tā privilēģija 25 miljonu vērtībā nosēžas pareizajā vietā? Jā, mēs gribam atbalstīt mazturīgos. Bet ar samazināto PVN vienlaikus un pat vairāk atbalstām turīgos.

Nevienlīdzības mazināšana nav tas pats, kas nabadzības izskaušana. Katrai kaitei ir savas zāles. Zāļu izvēle ir valdības rokās, kura sastāv no pieciem partneriem.

 

Visskaļāk un attiecīgi vistālāk ar samazinātā PVN nepieciešamības pierādīšanu tikuši restorāni. Vai no tā būs lielāks sabiedrības labums? Un kāpēc restorānu lobijam vislabāk veicas ar pierādīšanu – vai tiešām tāpēc, ka visi lēmēji ēdat restorānos?

PVN atlaides ir balstītas uz objektīviem noteikumiem. Šī privilēģija ir rezultāts nozarē ieguldītajam darbam, lai veiktu pārmaiņas. Mēs kā politiķi strādājam pie tā, lai PVN atlaides nebūtu politiķu untums.

 

Mēs, preses žurnālisti, strādājam apstākļos, kad mūsu radīto saturu bez maksas pārpublicē portāli, reklāmu “nozog”, nemaksājot nodokļus “Google” un “Facebook”. Samazinātais PVN preses izdevumiem palīdzētu ne vien saglabāt nozari, bet arī aizsargāt informatīvo telpu, veicināt lasīšanas un domāšanas prasmes. Līdzīgi arī grāmatām.

Tas, ko jūs tagad aprakstāt, ir jūsu nozares sociālā labuma traktējums. Citai nozarei būtu cits sociālā labuma stāsts.

Iespējams, kāds varētu uzņemties ranžēt, kurš sociālais labums ir lielāks, bet mums nav tādas iespējas to izvērtēt. Jā, esam runājuši par samazināto PVN grāmatām, arī e-grāmatām, bet nevaru runāt par kāda samazinājuma lielāku priekšrocību salīdzinājumā ar citu. Kopējais skaitlis visiem pieprasījumiem ir ap 200 miljoni eiro.

 

Grāmatām tikai 1,2 miljoni, presei – divi miljoni…

Jāsaprot, ka budžetā darbojas savienoto trauku princips. Es neiesaistīšos sacensībā par to, kurš sociālais labums ir lielāks. Ja kaut kāda privilēģija tiks dota, par to nozarei būs jāuzņemas atbildība.

 

Vai jūs darba grupā plānojat runāt par digitālo nodokli, ar ko apliktu globālās e-platformas, vai arī jūs to atstājat lemšanai “lielajiem zēniem” ES un OECD?

Es Saeimā savā runā uzsvēru, ka mērķis mums visiem ir saprotams un pamatots. Jaunajā 21. gadsimta ekonomikā mēs vēlamies saņemt taisnīgu nodokli no peļņas guvējiem, kuri izmanto mūsu resursus. Par to esam vienisprātis.

Jautājums ir par taktiku: vai cīnāmies par risinājumu nacionālajā līmenī vai arī to darām kopā ar “lielajiem zēniem”, kuri zīmē jaunu nodokļu maksāšanas arhitektūru. Manuprāt, mēs pie naudas tiksim agrāk, nevis tīksminoties par savu atļaušanos, bet risinot problēmu kopīgi.

Vieni paši naudu nedabūsim, jo vēl joprojām darbojas 20. gadsimta nodokļu administrēšanas sistēma – vajag fizisku biroju un fizisku cilvēku. Ja mēs vienīgie to darīsim…

 

… nu neesam ne pirmie, ne vienīgie. Francija, Itālija, Spānija un kur nu vēl tās valstis, kas par digitālo nodokli jau lēmušas.

…tie, kas atsevišķi cēlušies, ir arī atsevišķi krituši. Ja mēs ejam ar nacionālo regulējumu, tas aprīs mūsu resursus, piemēram, ja mēs tiesāsimies ar “Amazon” par neskaidrām datu plūsmām, kuras nespēsim pierādīt. Manuprāt, pie mērķa tikt varēsim, kad būs uzzīmēta jaunā arhitektūra. Tas pat nav Eiropas Savienības jautājums, kur valstis sakašķējušās savā starpā – tas OECD risināmais jautājums.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.