Ekonomika
Darbs un nauda

Latvieši izvēlas Lietuvas finanšu tehnoloģijas. Vai tiešām tur “zāle ir zaļāka”?0

Foto: Billion photos/SHUTTERSTOCK

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Jūnija sākumā Saeimas finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa norādīja, ka nu jau vairāk nekā 6500 Latvijā reģistrētu uzņēmumu izmanto Lietuvas finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” pakalpojumus, nevis Latvijas “fintech” vai Latvijā reģistrēto banku pakalpojumus.

Pavisam nesen šādu uzņēmumu skaits bija vien ap 1000.

Nav gan zināms, kāda veida uzņēmumi pārsvarā izvēlējušies izmantot Lietuvas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumus – rezidenti, nerezidenti, varbūt abu veidu uzņēmumu –, taču, visticamāk, tas noticis stingro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu dēļ.

Jāsinhronizē prasības valstu starpā

FID pārstāve Zaiga Barvida skaidroja, ka dati iegūti FID veiktajā pētījumā “Lietuvas finanšu sektora iespējamie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riski”.

Tajā vērtēja Lietuvas elektroniskās naudas iestāžu sektora straujo izaugsmi 2018. un 2019. gadā un šī sektora saistību ar potenciāliem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem.

FID pērn saņēmis salīdzinoši lielu skaitu ziņojumu par darījumiem, kas īstenoti, izmantojot kontus, kas atvērti Lietuvas elektroniskās naudas iestādēs

Ievērojama daļa no šiem ziņojumiem saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tas norāda uz, iespējams, sistemātiskām problēmām attiecīgajā jomā.

2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests kopumā saņēma 5264 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no tiem apmēram 10% ir ziņojumi par darījumiem, kas īstenoti, izmantojot Lietuvas elektroniskās maksājumu iestādēs atvērtus kontus.

“Pētījumā secināts, ka Latvijas finanšu sektoram pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, kas saistīts ar samērā vāji regulētu un uzraudzītu Latvijas un citu ārvalstu klientu darbību Lietuvā, izmantojot elektroniskās naudas iestādes. Būtiska problēma ir informācijas apmaiņa starp ārvalstu elektroniskās naudas iestādēm, VID un FID.

Finanšu izlūkošanas dienesta ieskatā šī problēma jārisina ne tikai valstu finanšu izlūkošanas dienestu, nodokļu iekasēšanas iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju līmenī, bet gan valstu valdību līmenī, lai rosinātu abu valstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību izpildes sinhronizāciju.”

FID ieskatā, pastiprinot elektroniskās norēķinu iestādes sektora uzraudzību un mazinot šī sektora ievainojamību pret dažādām noziedzīgām shēmām, gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumi un fiziskās personas, kuras izmanto nepilnības sistēmā, būs spiestas pārtraukt savu noziedzīgo darbību.

Latvijā stingrāka iekšējā kontrole

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Aija Brikše sacīja, ka notikušajam var būt vairāki cēloņi.

Gan aktīva zināmāko Lietuvas maksājumu pakalpojumu sniedzēju savu pakalpojumu piedāvāšana Latvijas tirgum, gan arī apstāklis, ka Latvijas finanšu iestādes pēdējos gados ir būtiski pilnveidojušas savas iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, līdz ar to rūpīgāk seko līdzi klientu veiktajiem darījumiem.

“Eiropas Savienības līmenī gan Latvijai, gan Lietuvai ir saistošas vienas un tās pašas AML (“anti-money laundering”) direktīvas prasības, kas ir iekļautas nacionālajā likumdošanā, tajā skaitā, ņemot vērā katrai valstij piemītošos specifiskos riskus.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas finanšu sektors ir piedzīvojis nozīmīgas pārmaiņas pēdējos gados un būtiski stiprinājis savas iekšējās kontroles sistēmas AML jomā.

Rezultātā, piemēram, uzņēmumi ar ne tik caurspīdīgu darbību var izvēlēties pārcelt savu darbību uz tādām iestādēm, kam nav tik spēcīgas iekšējās kontroles sistēmas,” skaidroja Brikše.

“Fintech” attīstība – Lietuvas valdības stratēģijā

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš sacīja, ka Latvijas galvenā prioritāte finanšu sektorā pēdējo divu gadu laikā bijusi aktīva rīcība pie “Moneyval” rekomendāciju ieviešanas, lai panāktu progresu cīņā pret naudas atmazgāšanu.

Viņš uzskata, ka paveiktais darbs ir ļoti būtisks valsts finanšu sistēmas ilgtspējīgai attīstībai. Vienlaikus tas ietekmējis arī banku sektora īstenoto politiku – baidoties no sankcijām un sodiem par AML prasību neievērošanu, bankas ļoti skrupulozi ieviesušas prasību pārbaudi, kā rezultātā procedūras kļuvušas lēnas un smagnējas.

Tas radījis pieprasījumu pēc efektīviem finanšu sektora pakalpojumiem, ko sekmīgi izmantojušas Lietuvas maksājuma iestādes.

“Šodien Lietuva faktiski ir spējusi kļūt par nozīmīgu Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu centru. Šāds mērķis tika integrēts arī Lietuvas valdības 2019. gada stratēģijā.

Valsts īstenotā politika, nodrošinot “fintech” uzņēmumiem labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, ir piesaistījusi arī Eiropas mēroga spēlētājus, piemēram, “Revolut”, kas visā Eiropā šobrīd strādā ar Lietuvā saņemtu licenci. Atzinīgi vērtējama Lietuvas valdības iniciatīva ir “regulatīvā smilšukaste”, kurā ar regulatora uzraudzību tiek pilnveidoti un attīstīti gan jauni biznesa modeļi, gan pakalpojumi.

Prognozes liecina, ka līdz šī gada beigām “fintech” uzņēmumu skaits Lietuvā sasniegs 250, savukārt kopējais ieguvums no strauji augošās “FinTech” nozares Lietuvā varētu sasniegt 52,5 miljonus eiro,” pastāstīja Āboltiņš.

Top rokasgrāmata ātrākai klientu novērtēšanai

Kā izteikusies FKTK vadītāja Santa Purgaile, jūlijā FKTK plāno publiskot īpašu rokasgrāmatu, kas palīdzēs bankām labāk izprast AML risku pārvaldību un sekmēs vienotu izpratni par klientu novērtēšanas procesu, to padarot saprotamāku un ātrāku.

Rokasgrāmatā ar praktiskiem piemēriem tiks skaidrotas normatīvo aktu prasības un to piemērošana, piemēram, attiecībā uz AML risku novērtēšanu, klientu izpēti, tajā skaitā padziļināto izpēti, darījumu uzraudzību u. tml., ar mērķi sekmēt vienotu izpratni par klientu novērtēšanas procesu un padarīt to saprotamāku un ātrāku.

“Vienlaikus jāatceras, ka AML prasības tiek stiprinātas ne tikai Latvijā, bet pakāpeniski arī citās Eiropas valstīs, jo finanšu sistēmu vienmēr centīsies izmantot arī noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Bija gaidāms, ka Latvijas finanšu sektorā notikušo pārmaiņu ietvaros atsevišķas paaugstināta riska klientu grupas, kas nespēj vai nevēlas atklāt informāciju par to īstenoto saimniecisko darbību, Latvijas finanšu sektoru pakāpeniski atstās, taču ilgtermiņā sakārtota, caurspīdīga vide noteikti kalpos par konkurences priekšrocību,” sacīja Brikše.

Savukārt, domājot par finanšu sektora attīstību, Ābol­tiņš izteicās, ka piesardzīga valsts politika ir svarīga, lai neradītu sistēmiskus riskus, tomēr arī Latvijai, vērtējot uzņēmējdarbības vidi, ir jābūt konkurētspējīgai.

Tieši “fintech” uzņēmumi var būt labs priekšnosacījums, lai to īstenotu, jo to ietekme uz kopējo finanšu sektoru nerada sistēmiskus riskus.

Saistītie raksti

“Strādājot pie nākamā finanšu sektora attīstības plāna, uzskatu, ka tai ir jābūt vienai no prioritātēm, lai no Latvijas neaizplūstu uzņēmumi, kas izvēlas citu valstu finanšu sektora pakalpojumus.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
2 stundas
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 9 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas