Andrejs Mežmalis
Andrejs Mežmalis
Foto – Timurs Subhankulovs

Latviešiem svarīgi apzināties, kas ir 16. marts. Saruna ar “Daugavas vanagu” Andreju Mežmali 32

16. martā kā arvien būs dievkalpojums, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un leģionāru piemiņas brīdis Lestenē. Ies tie, kuriem ir svarīgi pieminēt kritušos karavīrus, un kā arvien rosīsies tādi, kam tas ļoti nepatīk un kas centīsies kārtējo reizi Latviju apliet dubļiem. Par to visu – saruna ar organizācijas “Daugavas vanagi” Centrālās valdes priekšsēdi, atvaļināto flotiles admirāli Andreju Mežmali. Viņu izvaicāja žurnālisti Māris Antonevičs un Dace Kokareviča.

M. Antonevičs: – “Daugavas vanagi” bija tie, kas savulaik sāka atzīmēt 16. martu kā latviešu leģionāru piemiņas dienu. Vai, tuvojoties šim datumam, izjūtat, ka jūsu organizācijai tiek pievērsta lielāka uzmanība?

A. Mežmalis: – Nebūtu pareizi 16. martu uzskatīt tikai par “Daugavas vanagu” dienu, tā ir visai latviešu tautai nozīmīga diena, kurā mēs atceramies kritušos karavīrus. Latviešiem būtu svarīgi apzināties – pieminēt karavīrus ir mūsu pienākums. Atgādināšu dažus būtiskus vēstures faktus. Pēc tam kad Latvija izcīnīja neatkarību, Krievija parakstīja līgumu ar Latviju, ka uz mūžīgiem laikiem atsakās no Latvijas tautas un teritorijas. Tomēr vēlāk Padomju Savienība ar Vāciju parakstīja virkni slepenu līgumu, kopīgi izraisīja karu 1939. gadā. Latvija toreiz pasludināja striktu neitralitāti, un tas tika paziņots visai pasaulei. Hāgas konvencija skaidri pasaka: ja valsts pasludina neitralitāti, tad nedrīkst tās teritoriju aizskart, nedrīkst tās cilvēkus iesaukt armijā. Gan Padomju Savienība, gan Vācija to ignorēja.

Svarīgi atzīmēt arī to, ka līdz 1944. gada 16. martam bija parakstīts Konstantīna Čakstes vadītās Latvijas Centrālās padomes memorands. Tas bija ļoti konkrēts aicinājums tautai aizstāvēt Latviju.

Bet 16. martu pieminam tāpēc, ka 1944. gadā abas latviešu divīzijas – 15. un 19. divīzija – bija kopā latviešu virsnieku vadībā. Nākamajos mēnešos tās ļoti noasiņoja un praktiski vesels divīzijas sastāvs gāja bojā. Bija atkal jauns iesaukums, un no abām divīzijām dzīvi palikušos ieskaitīja 19. divīzijā; mobilizētos ieskaitīja 15. divīzijā un nosūtīja uz Vāciju, paredzot, ka viņus apmācīs un ka viņi atgriezīsies atpakaļ Kurzemē. Tas kara apstākļu dēļ vairs nekad nenotika. Mobilizētie bija no 17 līdz 19 gadus veci zēni, daži vēl jaunāki, armijas un gaisa spēku izpalīgi. Pēc kara beigām Rietumu sabiedrotie ļoti ātri noskaidroja, ka latvieši nekad nav bijuši vācu “SS” vīri – ne ideoloģiski, ne praktiski.

Gūstekņu nometnēs nonākušo latviešu karavīru skaits tiek rēķināts starp 
22 000 – 23 000. No tiem apmēram 12 tūkstoši nonāca Cēdelheimas gūstekņu nometnē. Tur tika nodibināta “Daugavas vanagu” organizācija, par kuras pirmo vadītāju ievēlēja pulkvedi Vili Janumu. Pirmās rūpes toreiz bija gādāt par kara invalīdiem. Jau vēlāk “vanagi” sāka runāt par daudziem citiem jautājumiem, kas svarīgi latviešu tautai un tās nākotnei. 16. marts bija viens no datumiem, kuru kā piemiņas dienu izvēlējās paši leģionāri. Citi nozīmīgi datumi ir 8. maijs – Kurzemes cietokšņa diena, 28. decembris kā “DV” dibināšanas diena.

D. Kokareviča: – Gadu gaitā esat piedalījies 16. marta piemiņas sarīkojumos. Vai sabiedriskā doma Latvijā ir mainījusies ?

– Cilvēki arvien vairāk apzinās, ka 16. marts ir piemiņas pasākums, tur nav nekādas saistības ar vācu, krievu vai kādu citu politiku. Pieminam karavīrus, kuri krita par Latviju. Jo tajā laikā dzīvi palikušie Latvijas politiķi – Saeimas priekšsēdētājs Kalniņš, Saeimas deputāti, visi, kas bija parakstījuši Latvijas Centrālās padomes memorandu, – aicināja aizstāvēt Latviju.

M. A: – Taču ir bijuši mēģinājumi nošķirt – leģionāri atsevišķi, Centrālā padome – atsevišķi.

– Ja reāli paskatās – kam tad iesniedza memorandu, kas tad par to zināja – jāteic, leģionāri zināja. Memorandu bija paredzēts iesniegt ģenerālim Bangerskim. Memorandu bija parakstījuši arī visu kristīgo konfesiju vadītāji – pareizticīgās baznīcas metropolīts, luterāņu baznīcas arhibīskaps, katoļu baznīcas bīskaps Rancāns.

– Kad runa ir par 16. martu, no valsts amatpersonu puses sākas minstināšanās; ir dzirdēti arī kategoriski noliegumi – 16. martā neko nevajag pieminēt, tādēļ mums ir 11. novembris.

– Leģionāru rindās bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, taču apbalvojumu viņi bija saņēmuši agrāk – par brīvības cīņām. Cik karavīru aizgāja bojā Latvijas neatkarības cīņu laikā? Pēc vēsturnieka Edgara Andersona grāmatā “Latvijas vēsture (1914 – 1920)” rakstītā, kritušo vidū bija 154 virsnieki un 2892 karavīri un instruktori (bija arī 3844 ievainotie, 241 kontuzētais un ap 1300 bez vēsts pazudušie). Otrajā pasaules karā kritušo, pēc pašu leģionāru aprēķiniem, bija apmēram 80 tūkstoši. Milzīga starpība. Teikt, ka visi šie fakti “jāsasviež” kopā 11. novembrī tāpēc, ka politisku iemeslu dēļ kādiem nepatīk 16. marts – tas ir pilnīgi bezjēdzīgi! Latvijas Satversme nosaka tiesības un atļauj, ka cilvēki var pulcēties, var iet pie pieminekļiem nolikt ziedus, var iet dievnamos lūgt, var iet uz kapiem nolikt ziedus.

– Ministrs Cilinskis pirms diviem gadiem zaudēja amatu – pat nebija vēl aizgājis, tikai izteicies par saviem nodomiem.

– Pēc gadiem vēsture visu saliks vietās. Tad teiks, ka tas bijis absolūti muļķīgs valdības vadītājas lēmums, kura dēļ ministram jāzaudē amats. Kāda tur politika? Piemiņas pasākumos par to nerunā. Latvijā gandrīz nav tādas dzimtas, kuru šī traģēdija nebūtu skārusi.

D. K.: – Pērn runāju ar zinātnieci no Anglijas, kura bijusi bērns, kad māte ar viņu devās Otrā pasaules kara bēgļu gaitās, tēvs – kritis leģionā. Mani izbrīnīja viņas uzskats: “Nevajag 16. martā iet pie Brīvības pieminekļa, pasaulē to nesaprot.”

– Tajā ziņā amerikāņi latvieši situāciju izprata vislabāk. Latviešu leģionāru vēsture ir pētīta krustu šķērsu – to darījuši sabiedrotie, vācieši, latviešu vēsturnieki. Neviens leģionārs nekad nav bijis iesaistīts kaut kādās civiliedzīvotāju slepkavībās vai citās nelietīgās darbībās, viņi vienmēr ir atradušies frontē un tikai frontē.

Vai esat lasījuši grāmatiņas, ko Padomju Savienība propagandas nolūkos izdeva 60. – 70. gados? Vienu tādu sauca “Kas ir Daugavas vanagi?”, tulkota daudzās valodās. Pirmo reizi to ieraudzīju angļu valodā ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā. Tolaik padomju vara bija nolēmusi, ka kaut kas ir jādara saistībā ar ārzemēs dzīvojošajiem baltiešiem. Jo latvieši, igauņi, lietuvieši bija vislabāk organizētās kopienas, viņi bija nodibinājuši apvienoto baltiešu komiteju (Joint Baltic American National Commitee), kurā bija Amerikas latviešu apvienība, tāpat igauņu un lietuviešu organizācijas, kas kopīgi cīnījās par Baltijas valstu brīvību. Čeka mēģināja kompromitēt aktīvos sabiedriskos darbiniekus ārzemēs (par to, kā tas tika darīts, visu atklāti izstāstīja uz ASV pārbēgušais čekas majors Imants Lešinskis). Grāmatiņā “Kas ir Daugavas vanagi?” bija publicētas safabricētas kolāžas un klāt publikācijas, ka leģionāri esot bijuši iesaistīti ebreju šaušanā. Uz to pamata tika ierosinātas prāvas, bet visi apvainotie tika attaisnoti. Šīs grāmateles saturs bija patvaļīga vēstures viltošana, nekaunīgi meli. Taču, ja ko tādu dara nepārtraukti 30 gadus, tad ārzemēs uz sabiedrisko domu, tas, protams, atstāj iespaidu.

– Propaganda turpinās arī mūsdienās, turklāt ne tikai grāmatiņu formā. Tagad ir daudz vairāk iespēju – televīzija, internets…

– Tas gan. Tieši tajā laikā, kad Putins noliedza, ka Krievijas spēki iesaistīti Ukrainā, skatījos Amerikā televīzijas kanālu, kurā rādīja satelītuzņēmumus, kuros redzams – Krievijas bruņumašīnas iebrauc Ukrainā. Propagandu vienmēr var atmaskot.

– Lasītāji vaicājuši, kāpēc 16. martā piemiņas pasākumu piesaka “Daugavas vanagu” Limbažu nodaļa, nevis Centrālā valde.

– Limbažu nodaļa pasteidzās to izdarīt. Nav svarīgi, kas piesaka gājienu, galvenais, ka tas notiek.

– Daži spriež, ka gājienu mērķtiecīgi mēģina politizēt. Vai jūs neuztrauc, ka gājienā piedalās arī politiskas personas, kurām varbūt ir kādi savtīgi politiski mērķi?

– Katram var būt savs iemesls. Daudzi cilvēki labprāt aizbrauc uz Lesteni. Tur nav tik daudz avīžnieku un televīzijas kameru, mazāk trokšņa. Man bija savdabīga pieredze pirms diviem gadiem pie Doma baznīcas ar vācu televīzijas žurnālistiem. Redzot, ka tā nav Latvijas Televīzija, piegāju klāt un jautāju, kāpēc viņi filmē cilvēkus, kuri dodas uz dievkalpojumu. Man atbildēja, ka viņiem esot pienākusi ziņa no Latvijas, ka te notiekot kaut kāds fašistu pasākums, tāpēc ieradušies filmēt. Es prasu: “Un jūs domājat, ka vecās dāmas un kungi – visi ir fašisti? Un domājat, ka es esmu fašists? Nofilmēsiet un stāstīsit saviem skatītājiem, ka tie ir fašisti? Es esmu atvaļināts ASV flotes virsnieks. Eju uz dievkalpojumu, lai aizlūgtu par kritušajiem, jo manā ģimenē arī ir bijuši kritušie.” Vaicāju, vai Vācijā viņi nenoliek ziedus pie karavīru kapiem un neaizlūdz? Jā, jā, viņi to darot. Jautāju – un kāpēc lai te būtu citādi? Es arī esmu kristietis, aizlūdzu par viņu dvēselēm un pēc baznīcas eju nolikt ziedus. Filmētāji bija izbrīnīti. Kad vaicāju, vai brauks arī uz kapsētu, tad – nē, uz kapsētu nebrauks. Viņiem vajag tikai to sensāciju.

Es biju tuvu klāt, kad Ždanoka bija nostājusies pie Brīvības pieminekļa ar to savu vainagu ar melnu lenti un nelaida citus klāt. Bija viens kungs atbraucis no Briseles un skaļā angļu valodā (ar akcentu) kliedza – “te ir Eiropas Savienība”, “te nav Trešā reiha”, un krievu televīzija to filmēja. Jaunais cilvēks, kas gādāja par kārtību, teica: “Ždanokas kundze, jūsu laiks ir beidzies, lūdzu, laidiet klāt citus”, bet Krievijas televīzijā tam bija piekabināts klāt kāds svešs teksts – “ebrejiem šeit nav vietas”.

Jāraksta par to, kāpēc tiek radīti tādi meli.

D. K.: – Kā šos melus atspēkot? Valdības deklarācijā teikts, ka nozīmīgs uzdevums ir turpināt Latvijas tēla veidošanu pasaulē, tostarp starptautiski skaidrojot sarežģītos Latvijas vēstures notikumus.

– Vēstures skaidrošana ir nepārtraukta lieta, tā arvien ir jāatgādina. Biedrībai “Latvijas Ģenerāļu klubs” ir tradīcija tikties ar skolu jaunatni. Pagājušā gada novembrī es biju Daugavpils 12. vidusskolā, stāstījām par Latvijas Bruņotajiem spēkiem. Jauniešiem un skolotājiem bija ļoti liela interese, bet no dažu vidusskolēnu jautājumiem varēju noprast, par ko notiek sarunas ģimenēs. Kāds puisis, kurš runāja latviski ar akcentu, jautāja: “Nu, cik tad Latvijā ir tanku? Cik ir kara lidmašīnu – iznīcinātāju?” Atbildēju, ka NATO ietvaros Latvijai ir ļoti lieli spēki – ņemot vērā alianses līgumu, ka uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visām, tas nozīmē, ka Latvijas rīcībā ir tūkstošiem tanku un tūkstošiem lidmašīnu.

M. A.: – Bijušajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam bija tā sauktā “izlīguma politika” – tika rīkoti pasākumi, kurā tikās abās frontes pusēs karojošie. Kā to vērtējat, vai šī politika devusi kādus rezultātus?

– Doma bija absolūti pareiza. Liela problēma Latvijā ir tā, ka Latvijas vēsture netiek vienoti mācīta visās skolās. Piemēram, Vācijā pēc Otrā pasaules kara sabiedrotie lika visiem skolotājiem pārskoloties. Viņiem bija jāiet kursos, jāmācās pasaules vēsture.

Esmu vairākas reizes bijis Saeimas rīkotos pasākumos. Ja sēž pretī tāda persona kā toreizējā deputāte Irina Cvetkova, skaidri redzams, viņai neinteresē tāda izlīgšana. Tiem cilvēkiem tas neinteresē.

Andris Bērziņš bija pirmais Latvijas Valsts prezidents, kas, šajā amatā būdams, aizbrauca uz Lesteni. Tas bija ziemā, pieminot Ziemassvētku kaujas. Domāju, viņš spēra pareizo soli. Kritušie – vienalga, kurā pusē – ir jāatceras. Tāpēc viņš piestāja arī pie krievu karavīru kapiem.

– Vai domājat, ka sabiedrības noskaņojumā prezidenta Bērziņa iniciatīvas kaut ko mainīja?

– Tās parādīja atšķirību starp dažādām politiskajām pieejām. Ja Ministru prezidente pasaka ministram – ja iesi nolikt ziedus, zaudēsi amatu, tas ir bērnišķīgi. Karš ir beidzies jau sen! Prezidenta Bērziņa iniciatīvas bija solis citā virzienā, un tas vērtējams atzinīgi.

D. K.: – Kādu redzat šīs dienas attīstību nākotnē? Leģionāri pamazām aiziet mūžībā.

– Leģionāru palicis ļoti maz. Ja mēs neturpinātu pieminēt, tas parādītu, ka piekrītam opozīcijai, kas negrib, ka pieļauj 16. marta pasākumus. Karavīri vienmēr ir jāgodina.

M. A.: – Tā kā “Daugavas vanagi” savā laikā veidojušies kā palīdzības organizācija bijušajiem karavīriem, jautājums ir arī par tās nākotni un mērķiem mūsdienās.

Saistītie raksti

– Mūsu mērķi arvien bijuši palīdzēt, un to mēs darām arī šodien. Palīdzam, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, audžubērnu ģimenēm, palīdzam veciem karavīriem, kam pietrūkst naudiņas zālēm. Arī latviešu centriem Amerikā – Gar­ezeram, Katskiļu nometnei cilvēki pašaizliedzīgi ziedoja, lai saglabātu mūsu valodu, kultūru un mūsu tautu.

Mēs arī aizstāvam mūsu vēsturi, kultūru. Ja uzbrūk, mēs, “Daugavas vanagi”, aizstāvam valsti ar gara ieročiem – ar faktiem, patiesību, informāciju. Pirms gadiem aicināju profesoru Andrievu Ezergaili izskaidrot, kas ir “Daugavas vanagi”, un viņš uzrakstīja diezgan biezu grāmatu angļu valodā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Alnis Rīgas centrā. Vai slimnīcas pietiks gultas? Cinītis birokrātu vezumam. Nedēļas notikumu apskats
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Dienas gaitā laikapstākļi nemainīsies. Sinoptiķu prognoze pirmdienai
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Polijā protestētāji pret abortu aizliegumu vēršas pret baznīcām
19 minūtes
VB
Vija Beinerte
Ziņas
Vija Beinerte: Lai izglītības reformas stūrakmens nekļūst par klupšanas akmeni
57 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Sejas maskas ir kaitīgas, bet testu rezultāti – viltoti.” Kur rodas sazvērestību teorijas par Covid-19? 12
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 600 cilvēki, bet pieci miruši 1
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos!” Levits aicina sabiedrību mobilizēties Covid-19 izplatības apturēšanai 12
14 stundas
VV
Vivanta Volkova
Stāsti
“Es te esmu kā paradīzē!” Vecticībniece Anfisa par streikojošiem ceļgaliem un atteikšanos no dzīves Francijā 3
13 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Drīzumā Latvijā būs skatāms jaunais miniseriāls par laulību škiršanas tēmu “Projekts: šķiršanās”
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Prinča Harija strīds ar 99 gadus veco vectētiņu princi Filipu var kļūt par pēdējo… 11
18 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Pieprasījums bija no visām pusēm.” Meža īpašnieki tiek pie uzlabota un jaudīgāka reģistra 1
17 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Domāšana jāpagriež par 180 grādiem uz modernāku pusi.” Jaunā Rīgas vara par pārmaiņām pilsētā 7
22 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Tas bija traki!” Ārvalstu studentu pieredze Latvijā sērgas laikā 9
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Izskatīgās dejotājas Aleksandras Kurusovas mērs ir pilns: lūdzu, pārstājiet mani aicināt uz randiņiem! 16
21 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kādēļ pēc neatkarības atgūšanas sagruva rūpniecība? Grāmatā atmasko militarizēto tautsaimniecību Latvijā 21
23 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pasaules lielvaras no kodolieročiem neatteiksies arī pēc ANO līguma stāšanās spēkā 1
16 stundas
Raivis Šveicars
Stāsti
Detaļas kaut kosmosam. Stāsts par kādu unikālu Latvijas metālapstrādes uzņēmumu 1
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs dzīvojam ekstremālā situācijā.” Spānijā izsludina ārkārtējo stāvokli un nosaka komandantstundu 3
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca paziņo par plānveida operāciju atcelšanu 11
22 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Patiesībā sievietei nav ne spēka, ne jaudas, viņa vienkārši dara, velk.” Saruna ar aktrisi Janu Čivželi 4
Intervija 1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Kamēr Viņķele spēlē” čurikus”, atklājas biedējošas lietas. Nekāda plāna laikam nemaz nav 112
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kāda ir prinča Viljama un Keitas Midltones trīs bērnu ikdienas dzīve? 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Beāte un Beatrise
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bijusi vētraina ballīte: Samantai Tīnai uzradies gruzīnu pielūdzējs, Lauris Reiniks pazaudē bikšu pogu 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Raganu slotu ballē” izgaismo retumus 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
4 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 24. līdz 30.oktobrim: kādas vēlmes piepildīsies
3 dienas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 3
4 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ emocijas var ņemt pārsvaru pār saprātu, un tas var nebeigties labi! Horoskopi no 26. oktobra līdz 1.novembrim 1
22 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Veiksmes un spriedzes dienas oktobrī un novembrī: Skorpiona laika padomi
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu liksi apkārtējiem dancot pēc savas stabules! Horoskopi 26.oktobrim 1
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Polijā protestētāji pret abortu aizliegumu vēršas pret baznīcām
08:33
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
Aktrise Inga Alsiņa dodas Rīgas ielās ar atjaunoto “Seat Ateca”
08:21
VB
Vija Beinerte
Ziņas
Vija Beinerte: Lai izglītības reformas stūrakmens nekļūst par klupšanas akmeni
07:56