LSEZ publicitātes foto.

Latvijas Stividorkompāniju asociācija kategoriski iebilst pret akcīzes likmes celšanu brīvostās un speciālās ekonomiskās zonās 1

Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) secina, ka 2023.gada 26.septembrī valdības atbalstītie Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam ir balstīti uz nodokļu palielinājumiem, kas samazinās ekonomisko aktivitāti un novedīs pie ostu nozares pilnīgas sagraušanas. LSA aicina jauno valdību nekavējoties domāt par Latvijas tautsaimniecības, tai skaitā ostu attīstību, nevis pieckāršot akcīzes nodokli.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars 12
Lasīt citas ziņas

LSA, kura pārstāv Latvijas ostās strādājošos uzņēmējus, uzsver, ka konsultācijas un informācijas apmaiņa ar nozari par plānoto akcīzes nodokļa likmju palielinājumu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas, nav notikusi. Iepazīstoties ar valdības atbalstītajiem priekšlikumiem secinām, ka nav vērtēta ietekme uz SEZ un brīvostās strādājošo uzņēmumu saimniecisko darbību un Ministru kabinetā iesniegtais informatīvais ziņojums ir klaji nepatiess un maldinošs.

Pirmkārt, plānojot akcīzes nodokļa likmju dubultošanu jau 2024.gadā un to palielināšanu par 500% 2026.gadā, nav vērtēta kopējā situācija ostu nozarē. LSA uzsver, ka ģeopolitiskās situācijas un sankciju ietekmē, kā arī energoresursu, ostu maksu, infrastruktūras tarifu u.c. izmaksu pieauguma dēļ nozare jau šobrīd pārdzīvo ļoti smagu periodu, tādēļ plānotais izdevuma lēciens ostu nozarei būs kritisks un faktiski nozīmēs tās iznīcināšanu. LSA šajā situācijā vairs nerunā pat par nozares konkurētspējas samazinājumu, bet ceļ trauksmi par daudzu uzņēmumu tālāku pastāvēšanu un līdz ar to arī par brīvostu pārvalžu darbības nodrošināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrkārt, no 2024.gada līdz 2026.gadam nav iespējams atteikties no fosilo degvielu izmantošanas un pāriet uz atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas iekārtām brīvostu un SEZ teritorijās. LSA uzsver, ka iekārtas, kas atbilstu zaļā kursa mērķiem un kuras varētu izmantot ostu darbībā, ir tikai attīstības stadijā. Ja šāda veida tehnika varētu būt tirgū pieejama tikai pēc 2 – 4 gadiem, tad zaļā degviela (zaļais ūdeņradis, bio metāns), kas 100% ražota Latvijā no atjaunojamiem resursiem, šo gadu laikā industriālos apjomos vispār nebūs pieejama. Attiecīgi, pat ja tehnoloģijas būtu pieejamas, to cena būs ievērojami augstāka un bez atbalsta mehānisma, līdzīgi kā ar elektro auto ieviešanu, pāreja no fosilo degvielu izmantošanas nebūs iespējama. Bez attiecīga valsts atbalsta mehānisma akcīzes nodokļu celšana ir tikai “pātaga”, kas vēl vairāk ietekmēs saimniecisko darbību un daudzus uzņēmumus novedīs līdz bankrotam.

Treškārt, uzņēmēji savas investīcijas ir pamatojuši balstoties uz likumos un normatīvajos aktos reglamentētajiem nosacījumiem brīvostu un SEZ darbībai. Izmainot nodokļu politiku, samazināsies arī investīciju atdeve, kas negatīvi ietekmēs turpmāko investīciju piesaisti, jo uzņēmējdarbība šajās teritorijās ir limitēta nomas līgumu ietvaros.

Ceturtkārt, nav izprotama valdībā atbalstītā politika attiecībā uz brīvostām un SEZ teritorijām. Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir norādīts, kad akcīzes nodokļu likmes celšana novērsīs konkurences kropļojumu starp brīvostās strādājošiem uzņēmumiem, kam ir brīvās ekonomiskās zonas statuss, un tiem uzņēmumiem, kuriem šāda statusa nav. Šajā sakarā LSA lūdz valdībai skaidru politisko redzējumu attiecībā uz brīvās zonas statusu, jo, mazinot nosacījumu pievilcību, šī statusa esamībai vairs nebūs nozīmes un par ārvalstu investīciju piesaisti varēsim aizmirst.

LSA kategoriski iebilst pret lēmumiem kas negatīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti un aicina izprast ostu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Šādi lēmumi ne vien ietekmēs ostās strādājošos uzņēmumus, bet arī tiešā veidā atsauksies uz Latvijas eksportējošajiem flagmaņiem. Kokrūpniecības un lauksaimniecības sektors ir ievērojami ostu klienti, un pie esošās situācijas ekonomikā, kad katrs eksporta eiro ir svarīgs, valsts nedrīkst šādi spēlēties ar Latvijas tautsaimniecības pamatiem.

LSA uzsver, ka solītais dialogs ar nozares uzņēmumiem vēl joprojām ir nepietiekošs un nenotiek pēc būtības, un aicina valdību šajos apstākļos nepārsteigties ar nodokļu, nodevu, citu izmaksu palielināšanu. Šādi voluntāri, bez kādām konsultācijām ar nozari pieņemti lēmumi nekādā veidā neveicinās Latvijas ilgtspējīgu attīstību, bet novedīs pie mūsu valsts ekonomikai un arī valsts drošībai tik svarīgās ostu nozares pilnīgas sagraušanas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.