Vai gaidāmas “dzīres mēra laikā”? 30
Kopējais simtgadei indikatīvi paredzētais līdzekļu apjoms satraucis daļu sabiedrības, rosinot vaicāt, ka “varbūt nevajag šīs dzīres mēra laikā?” Dace Melbārde to komentē, uzsverot, ka “esam nopietni domājuši, lai ieguldījumi būtu paliekoši – 40% no tiem aizies bērniem un jauniešiem”.
Viena no programmā iekļautajām lielajām ilglaicīgajām ierosmēm ir “Latvijas skolas soma” – iespēja 200 000 skolas vecuma bērnu ik gadu par valsts līdzekļiem apmeklēt kādu kultūras pasākumu, kam pieciem gadiem paredzēti kopā 13,5 miljoni eiro. Tajā pašā laikā “Latvijas skolas somas” atklāšanas pasākumam 2018. gada 1. septembrī, kad tiek solīts, ka Rīga pārvērtīsies par visas Latvijas bērnu galvaspilsētu, paredzēts tērēt 205 000 eiro. Savukārt visai reģionu programmai ticis nepilns miljons (911 933 eiro), bet Nacionālajai enciklopēdijai papildus – 600 000 eiro.
Svētku kulminācijas – 2018. gada novembra mēneša un 18. novembra – norises šobrīd vēl tiek saskaņotas īpašā darba grupā, taču redzams, ka joprojām aktuāls ir viedā Saules karaļa Luija XIV reiz teiktais: “Pēc manis kaut vai ūdens plūdi.” Plānā iekļauti 660 000 eiro, kurus KM kopā ar Rīgas pašvaldību paredzējušas iztērēt 2018. gada 18. novembrī svētku noformējumam, kā arī gaismas un mūzikas priekšnesumam. Tāpat šajā dienā visā Latvijā paredzētas daudzas norises un galvaspilsētā – vērienīgs deju lieluzvedums “Arēnā Rīga”, šo pasākumu kopējās izmaksas divu gadu posmā lēšot uz 1 492 134 eiro.
Visvairāk no simtgades finansējuma paredzēts Kultūras ministrijai (kopā 24 397 983 eiro), kas to gatavojas izmantot kā vērienīgai vietējai un starptautiskajai kultūras programmai, tā reģionālajai programmai. Viena no lielākajām apetītēm ir Latvijas Nacionālajai operai un baletam, kas arī savu simtgadi gatavojas svinēt ar grandiozu galākoncertu, kura izmaksas tiek lēstas ap 250 000 eiro. Kopumā starptautiskajai programmai piecu gadu posmā atvēlētie līdzekļi gan nekādā ziņā nav salīdzināmi ar krāšņo šķērdēšanu Latvijas prezidentūras pusgada laikā.
No citām ministrijām ar prāvu līdzekļu piešķīrumu un – šajā gadījumā – arī ar izteiktu gatavību smalki tērēt izceļas Ārlietu ministrija (kopējais piešķīrums 2 925 000 eiro), kuras pārziņā būs simtgades publiskās diplomātijas programma 70 valstīs visās Latvijas vēstniecībās. Diplomātiskajām pieņemšanām Latvijai sevišķajās dienās ar mūsu valsts mūziķu un pavārmākslas meistaru piedalīšanos vien iecerēts tērēt 751 200 eiro (no tiem lauvas tiesu – 358 200 – 2018. gadā).
Vērienīgas apņemšanās ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas no 429 700 eiro lielā finansējuma 313 000 gatavojas tērēt iniciatīvai “Brīvības ielas stāsts” deviņās Latvijas pilsētās. Zemkopības ministrija lēsusi, ka 300 000 eiro izmaksās apjomīgā norise “Lauki ienāk pilsētā”.
Ievērojamas summas plānots piešķirt sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Radio – 1 264 570 eiro – raidījumu cikliem un satura līnijām dažādās platformās, atspoguļojot mūsdienu Latvijas personības un dzimtas, un LTV – 700 000, par ko paredzēts radīt pagaidām vēl vārdā nenosauktu un saturā neatklātu simtgades seriālu, un vēl 250 000 – multimediāliem raidījumu cikliem par Latvijas dzimtām un to sasniegumiem.
