Vai ballīte nepaies secen? 30

Analizējot KM plānoto simtgades reģionālo pro­grammu, kurai atvēlēti 
911 933 eiro, redzams, ka izceltas ir pilsētas, kurām vēsturiski bijis ciešāks sakars ar Latvijas valstiskuma izveidi – Liepāja (piešķīrums 247 000 eiro), Valka (220 450 eiro), Cēsis (212 760 eiro), Jelgava 
(60 000 eiro), Valmiera 
(50 000 eiro), kā arī Rēzekne (116 723 eiro Latgales apvienošanās kongresa simtgades norisēm). Bet tā taču nav visa Latvija. Kultūras ministre gan sarunā ar “LA” uzsver, ka ir izveidots 119 novadu koordinatoru tīkls, un visi simtgades pasākumi plānoti, domājot par visiem valsts iedzīvotājiem.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 3
Lasīt citas ziņas

Taču novērojams, ka arī reģionālajā programmā līdzās interesantām iecerēm ar izglītojošu un vēsturiskās atmiņas stiprināšanas nozīmi (kā, piemēram, daudzveidīgie Latgales kongresa simtgades pasākumi) netrūkst vienreizēju dārgi izmaksājošu spilgtu notikumu bez paliekošas nozīmes un ietekmes – piemēram, iecere “Staro”, kuras gaitā plānots 25 līdz 30 Latvijas pilsētās rīkot gaismas festivālus, no kuriem, piemēram, Liepājā notiekošais vien 2018. gadā izmaksās 90 000 eiro. Liepājā 2019. gada 27. jūnijā arī gaidāma vēsturiskā kuģa “Saratov” atgriešanās rekonstrukcija, kas kopā izmaksās 57 000 eiro, bet pasākumā toties netrūks ne ozollapu vainagu, ne arī tā brīža Ministru kabineta locekļu klātbūtnes. Savukārt Cēsīs, tērējot kopumā 50 000 eiro, 2019. gada 22. jūnijā paredzēts veikt Cēsu kauju rekonstrukcijas, taču vēl 55 000 eiro izmaksās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un grupas “Relicseed” multimediāls lielkoncerts, kas veltīts šā vēsturiskā notikuma 100. gadskārtai.

Nevar arī nepamanīt, ka Latvijā atšķirībā no, piemēram, Igaunijas, kur daudziem simtgades projektiem valsts finansiāls atbalsts nemaz netiek prasīts, vērojams, ka daudzi cer tieši uz to, nevis centušies meklēt paši savās nemaz ne tukšajās kabatās. Tas attiecas arī uz valsts institūcijām – piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, kurai plānā iedalīti 484 000 eiro, paredzējusi tērēt 4000 eiro reprezentācijas priekšmetiem – sudrabotām plaketēm ar Latvijas simtgades identitātes zīmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopējais simtgades pasākumu kalendārs joprojām ir atvērts – jau janvārī katram būs iespēja nākt ar savu ierosmi, pievienojot to kopējam Latvijas valsts simtgades norišu plānam vietnē www.lv100.lv .

Daži lielākie pasākumi, kam tiks daļa no simtgadei papildus piešķirtajiem 32 miljoniem eiro:

• 13,5 miljoni eiro – iniciatīvai “Latvijas skolas soma”.

• 2,7 miljoni eiro – valsts simtgades svinību starptautiskās programmas un ārējās komunikācijas nodrošināšanai.

• 1,42 miljoni eiro – simtgades svinību kulminācijai 2018. gada novembrī Latvijā un pie tautiešiem ārvalstīs.

• 300 tūkstoši eiro – iniciatīvai “Lauki ienāk pilsētā”.

• 172 000 eiro – zinātnisko konferenču ciklam “Latvijas valstiskuma idejas vēsturiskais ceļš kopējā Eiropas kultūras telpā”.

• 116 000 eiro – Latgales kongresa simtgades pasākumu programmai u. c.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.