Jau sākotnēji no NA puses bija runa, ka “Rīdzenes” teksti jāskata arī no nacionālās drošības viedokļa, toskait par vēlmēm veidot koalīciju ar “Saskaņu”, nepieļaut nacionāli noskaņotu cilvēku kandidēšanu ZZS listē. 8
No krimināllietas neizriet norādes par politiskā procesa vešanu svešas valsts interesēs. Bet ir cits redzesleņķis – kā savtīgās interesēs īstenota politika ietekmē valsts iekšējo stabilitāti. Pašlaik ir diskusija par un pret tautas vēlētu prezidentu. “Rīdzenē” sprieda, kā virzīt amatam šaurai grupai izdevīgu kandidātu. Ja tas nesaņem politisku vērtējumu, ka šāda rīcība apdraud valsti, nekur nav teikts, ka atkal nerodas virzītāju grupa, kas, manipulējot ar vēlētājiem, izmantojot “Rīdzenē” modelēto scenāriju, nemēģina pilī iedabūt savējo kandidātu. Tādas darbības, kad merkantilās intereses ceļ tālu pāri valstiskajām, politiķiem asi jānoraida. Bez saņemta nosodījuma to atkārtos atkal un atkal.
“Rīdzenē” nerunā par tautas labklājības celšanu un kā dziļāk integrēties Eirosavienībā. Pārsvarā sliecas uz Krievijas pusi. Vai tas nerāda vēlmi mainīt ģeopolitikas vektoru?
Jā, tiek runāts, kā kārtot darījumus, lai krievu uzņēmums pēc iespējas vieglāk ienāk Latvijā, pauž patiku, kā Maskavā sakārtota mediju pārvaldības vertikāle, bet lietā nav atklāta saikne, ka sarunu dalībnieki darbojušies Krievijas valsts interesēs. Man liekas, ka domāšanas shēma pašlabuma interesēs, par paraugu ņemot Krieviju, bīstama pati par sevi.
Raidījumā “Melu teorija” jautāja, vai Lembergs, Sudraba paši nav Krievijas ietekmes aģenti.
No pārraidē paustā varēja saprast, ka ietekme notiek ar viedokļa paušanu. Klasiski specdienestu literatūrā par ietekmes aģentu tomēr dēvē cilvēku, kurš apzināti, arī par samaksu darbojas ārvalsts interesēs. Panāk tai labvēlīgus lēmumus, iespaido sabiedriski politisko procesu valstī. Oligarhu lietā tā tas nav secināms.
Lielā daļā cilvēku, sekojot līdzi komisijas darbam, ir iespaids, ka vairākums deleģēto deputātu gatavi lēkt ugunī oligarhu dēļ. Arī konsultanti šķiet tādi, kas lietu izsijātu sīkumos, meklētu, kas noplūdināja ierakstus, vai tos bija ētiski publicēt. Vai varat pārliecināt par pretējo – nē, visi strādā nopietni, zem deķa neko negrib slēpt?
Meklēt informācijas noplūdinātājus nav komisijas uzdevums. Deputāti nedrīkstētu zināt, kā darbojas KNAB informācijas aprites un glabāšanas sistēma. Pārbaudi veic pats KNAB un gan jau sūci atradīs. Piekrītu, ka nereti komisijas sēdes novirzās debašu kluba virzienā un ne visi uzaicinātie atklāj lietas būtību. Ja jau gribēja cilāt mediju īpašnieku jautājumu, tad derēja caurlūkot ģenēzi, kā notika “Dienas” pārņemšana vai reklāmas gādāšana “Mediju namam” no Rīgas brīvostas. Tas vairāk attiektos uz kriminālprocesu, ar ko komisijai jānodarbojas. Neloloju lielas cerības, ka komisijas vairākums pievērsīsies tādām lietām.
Varbūt pirmdien noticis pavērsiens? Uz komisiju novembrī saukšot Šleseru, Lembergu, iztaujās galvenos figurantus.
Te arī nav lolojamas lielas cerības, jo parlamentārās izmeklēšanas likums nosaka, ka persona var neliecināt pret sevi. Uzaicinātais nedrīkst atteikties liecināt par citiem un procesu kopumā. Nedrīkst neierasties, jo viņu tad ļauts vest ar varu.
Sēdes ar Šlesera, Lemberga izvaicāšanu taču nevarētu būt slēgtas, lai gan Sudraba min, ka būšot darīšana ar ierobežotas pieejamības informāciju?
Paredzot lielu ažiotāžu, nez vai durvis aizvērs. Vismaz man liktos absurdi, ka sabiedrība netiek informēta. Cilvēkiem jāzina, ko komisija prasīs Šleseram vai Lembergam un ko viņi atbildēs.
Lai spriestu par iespējamu kaitējumu valsts drošībai “Rīdzenes” sarunu kontekstā, aicināsiet arī Drošības policijas, SAB pārstāvjus?
Tā ir arī mana iniciatīva, lai uzzinātu vērtējumu šajā aspektā. Viens ir, ka man liekas, ka TUA dalīšana radīja riskus drošībai, otrs – ka to komisijā komentē un sver drošības dienesti. Bet šīs sēdes gan būs slēgtas.
Iepriekš “Ir” redaktore Ločmele mudināja komisiju izvērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam – pat līdz atlaišanas ierosināšanai.
Nē, aizmirstiet tādas lietas. Nekas tāds nebūs, jo komisijas kopējais noskaņojums nav, ka ģenerālprokurors bijis nolaidīgs, bezatbildīgs vai tamlīdzīgi. Es uzskatu – tanī brīdī, kad KNAB vērsās prokuratūrā, kad tur sāka sekot līdzi, kā virzās izmeklēšana, bija jāņem vērā iesaistīto liecinieku svarīgu amatpersonu statuss. Iespējams, tāda līmeņa lietas izmeklēšanai vajadzēja veidot komandu no spēcīgākajiem prokuroriem un doties talkā KNAB vai pārņemt virs-vadību, ja jau biroja izmeklētājiem nekrājās pierādījumi, kādus vajag, lai lietu nodotu tiesā. Kāpēc papildspēkus KNAB nesaņēma, kāpēc kopēju grupu neveidoja – par to var jautāt. Manuprāt, lietu varēja izvērst kā prioritāri izmeklējamu un veidot speciālu grupu. Tas nenotika.
Ko pašlaik secināt par Sudrabas komisijas darbošanos, gaidot summāro gala ziņojumu pirms Jaungada?
Mans viedoklis – ja vadībā nokļūtu dep. Judins, kurš pats ir no tiem, kas sekmēja komisijas izveidi, bija ieinteresēti mērķu uzstādīšanā un sasniegšanā, daudz kas tiktu risināts kardinālāk. Bet par Judinu nobalsoju es un viņš pats. Ja vadītāja kļuva Sudraba, kas minēta sarunās kā Krievijas potenciāli atbalstīta premjere Latvijā, tad ir interešu konflikts. Jo vai cilvēks var būt objektīvs un padziļināti meklēt saites kaut par jūsu jautāto – vai cita valsts grib ietekmēt kādus procesus mūsu valstī? Vai cita valsts grib ietekmēt, kuras personas Latvijā kļūst par premjeriem un ievēlē par prezidentiem? Diez vai šāds cilvēks airēs šai virzienā.
