Anda Albuže Liepājas teātra izrādē “Maģiskās domāšanas gads”.
Anda Albuže Liepājas teātra izrādē “Maģiskās domāšanas gads”.
Publicitātes (Justīnes Grinbergas) foto

Liepājas teātrim – divas jaunas monoizrādes 0

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Pēc pandēmijas darba posma Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars” pirmizrādes piedzīvos divas monoizrādes. Piektdien, 16. jūlijā, skatuves dzīvi sāks “Maģiskās domāšanas gads”, kuru pēc amerikāņu rakstnieces un publicistes Džoanas Didionas darba veidojusi jaunā režisore Beatrise Zaķe, galvenajā lomā, ko reiz spoži iedzīvināja Holivudas zvaigzne Vanesa Redgreiva, viena no teātra nozīmīgākajām un pieredzējušākajām aktrisēm – Anda Albuže.

“Maģiskās domāšanas gads” ir autores piedzīvoto zaudējumu retrospekcija, īsā laikā posmā pazaudējot vīru un meitu. Savukārt 23. un 24. jūlijā pirmizrāde “1 000 000 labu lietu” – iestudējumam par prieka meklējumiem, kuru pēc Dankana Makmillana lugas veidojis režisors Dmitrijs Petrenko un gaismu mākslinieks Dainars Albužis, bet lomās iejutušies Edgars Ozoliņš (23. jūlijā) un Gatis Maliks (24. jūlijā).

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvija Kannu kinofestivālā. Līdz 17. jūlijam Francijā notiek Kannu kinofestivāls, kura pro­grammās un filmu tirgū aktīvi piedalās arī Latvija. Par “Zelta palmas zaru” sacenšas 24 filmas, arī festivālu atklājusī franču režisora Leo Karaksa jaunākā filma “Annette” ar Ādamu Draiveru un Marionu Kotijāru galvenajās lomās, amerikāņu režisora Vesa Andersona “The French Dispatch”, amerikāņu aktiera un režisora Šona Penna “Flag Day”, izraēļu režisora Nadava Lapida “Ahed’s Knee”, arī – Kirila Serebreņņikova filma “Petrov’s Flu” un citas.

Šogad žūriju vada režisors Spaiks Lī, bet goda “Zelta palmas zaru” par karjeras sasniegumiem saņems aktrise Džodija Fostere.

Festivālā darbojas Latvijas paviljons, bet Nacionālais kino centrs speciāli Kannu filmu tirgum apkopojis un izdevis katalogu “Films from Latvia 2020–2023”, kurā iekļautas vairāk nekā 100 filmas, kas savu pirmizrādi piedzīvos līdz 2023. gadam. Kannu filmu tirgū “Kopražojumu dienā” (“Co-Production Day”) pirmo reizi piedalās topošo filmu izlase no Tallinas kinofestivāla sadaļas “Baltic Event” ‒ septiņu projektu kopums, kurā Latviju pārstāv režisors Dāvis Sīmanis un producents Gints Grūbe ar vēsturisko drāmu “Marijas klusums” ‒ stāstu par Latvijā dzimušo aktrisi Mariju Leiko (1887‒1938).

Aija Bērziņa (studija “Tasse Film”) un Gints Grūbe (studija “Mistrus Media”) šogad pārstāvēti arī Kannu filmu tirgus “Marché du Film” platformā “Producers Network”, kas jau 15 gadus pulcē vairāk nekā 500 producentus no visas pasaules.

Četras pasaules līmeņa mūziķu apvienības festivālā “Rīga Jūrmala”. Bavārijas Radio simfoniskais orķestris (diriģents Džons Eliots Gārdiners), Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris (diriģents Jurijs Temirkanovs), karaliskais “Concertgebouw” orķestris (diriģents Daniels Hārdings) un Baireitas festivāla orķestris (diriģents Andris Nelsons), starptautiski atzīti skatuves mākslinieki – pianisti Leifs Ūve Annsnēss, Jefims Bronfmans, Vikingurs Olafsons, Marija Žoau Pireša, Andrāšs Šifs, Arkādijs Volodoss un Juidzja Vana, čellists Miša Maiskis un vijolnieks Reno Kapisons, kā arī izcili solo mākslinieki – Renē Fleminga (soprāns), Brīns Terfels (basbaritons) un Matiass Gerne (baritons).

Reklāma
Reklāma

Tik koša mākslinieku amplitūda šovasar gaidāma klasiskās mūzikas festivālā “Rīga Jūrmala”, kas sāks skanēt piektdien, 16. jūlijā, un turpināsies līdz 5. septembrim.

Simfonisko orķestru koncerti pirmajās trīs nedēļas nogalēs notiks Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, bet ceturtajā nedēļas nogalē – Latvijas Nacionālajā operā.

Biruta Baumane Vācieša muzejā. Ojāra Vācieša muzejā apskatāma gan jaunā pastāvīgā izstāde “Starp dzejoļiem”, gan arī – līdz 31. jūlijam – mākslinieces Birutas Baumanes gleznu izstāde “Satikšanās vieta – Rīga”.

Izstādes centrā ir galvaspilsēta – no vecās Zaķusalas līdz Bolderājai, no Vecrīgas līdz Pārdaugavai. “Biruta Baumane rāda nevis situāciju, bet stāvokli.

Dzīvības neaizskaramība, dzīvības nepārvaramā tālāktieksme, dzīvības neiznīcināmība, dzīvības nepielūdzamā tālākturpināšanās strāvo no audekliem,” tā par mākslinieci rakstījis Ojārs Vācietis. Biruta Baumane (1922–2017) bija viena no nozīmīgākajām savas paaudzes mākslas personībām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.