Pētījumā atklāta skarba patiesība! Latvijā bāzēti kuģi simtiem reižu uzpildījuši kuģus, kas pārvadā Krievijas naftu 0
Šonedēļ stājās spēkā kārtējās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Sankcionēto kuģu saraksts nu jau tuvojas 600. Tie gan ir tikai identificētie tankeri, patiesais skaitlis ir daudz lielāks. Šajā spoku flotē ietilpst līdz pat sestajai daļai visu pasaules naftas kuģu. Šie tankkuģi nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorsvalsts budžetā. Šī nelegālā flote nespētu eksistēt bez palīdzības. Kuģiem, kas dodas uz tāliem galamērķiem, ik pa laikam nepieciešams uzpildīt degvielu. Kopā ar žurnālistiem Lietuvā un Igaunijā, raidījums “Nekā personīga” atklāj, kā šo pakalpojumu Krievijas ēnu flotei nodrošina Baltijas uzņēmumi.
Tankkuģī “Blue” ietilpst ap miljonu galonu naftas, šodienas cenās to vērtība ir ap 70 miljoniem ASV dolāru. Uz kuģa plīvo Karību valsts Antigvas un Barbudas karogs, tā īpašnieks – nevienam nezināma turku firma, kas reģistrēta kādā Stambulas dzīvoklī. Kuģis regulāri izslēdz automātisko identifikācijas sistēmu, lai slēptu maršrutu. Tas pērn vairākas reizes pieķerts sankciju pārkāpšanā. Pie Grieķijas krastiem tas jūrā pārlēja Krievijas naftu sankcionētos kuģos.
Šī gada 8. marta rītā “Blue” bija ceļā uz vienu no galvenajiem Krievijas naftas eksporta termināliem Primorskā, lai no turienes nogādātu kravu uz Mangalūru Indijā. Lielajiem naftas tankeriem degvielas pietiek dažām dienām. Ja tiem jādodas uz tālākiem galamērķiem, pa ceļam jāuzpildās. To nodrošina bunkurēšanas kuģi – mazāki tankeri, kas pārvadā kuģu degvielu. To šajā reizē nodrošināja zem Kipras karoga kuģojošā “Rina”.
Pagājušā gada aprīlī vides organizācija “Greenpeace” Baltijas jūrā pie Gotlandes organizēja protesta akciju pret Krievijas ēnu floti. Aktīvisti mazā laiviņā piepeldēja pie tankera “Zircone” un uz tā sāniem uzkrāsoja lielu uzrakstu – “Nafta kurina karu. Cilvēki vēlas mieru.” (Oil fuels war. People want peace.) Greenpeace brīdināja: krievu izmantotie kuģi ir sarūsējuši un veci. Tas ir tikai laika jautājums, kad kāds no tiem izraisīs ekoloģisku katastrofu.
“Zircone” palīdz uzturēt Krievijas spoku kuģu floti, apgalvoja vides aktīvisti. Viņi balstījās zviedru žurnālistu vēstītajā, ka divu mēnešu laikā “Zircone” uzpildījis 50 tankkuģus, kas devās uz vai no Krievu ostām.
Šī gada maijā zem Kipras karoga kuģojošais “Zircone” ienāca Rīgas ostā. Kuģis regulāri atrodas Latvijas ostās, te, visticamāk, uzpildās un gaida nākamo “izsaukumu”.
Lietuvas mediju LRT English un “15 min”, Igaunijas “Eesti Ekspress” un “Nekā personīga” kopīgs pētījums atklāj, kā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bāzētas kompānijas ar divu kuģu – Zircone un Rina palīdzību – nodrošina Krievijas naftas eksporta loģistiku, neraugoties uz sankcijām.
“Rina” un “Zircone” no pērnā gada jūnija līdz šī gada aprīlim (10 mēnešu laikā) veikuši 286 operācijas. Tie bunkurēja 177 kuģus – dažus no tiem vairākas reizes. Gandrīz visi – 159 – nāca vai devās uz Krievijas ostām. Uzpildīšanas brīdī vismaz 20 no kuģiem atbilda visām ēnu flotes pazīmēm – tiem nebija starptautiski atzītas apdrošināšanas un to īpašnieki reģistrēti valstīs, kas nav atzinušas Krievijas naftai noteiktos cenu griestus. 20 “Rinas” un “Zircone” apkalpotie tankeri vēlāk iekļauti Eiropas un ASV sankciju sarakstos. Vēl 27 kuģi datu bāzēs atzīmēti kā saistīti ar sankcionētām firmām. Tātad trešā daļa no tankeriem, ko nepilna gada laikā apkalpojuši abi bunkurēšanas kuģi, drīz pēc tam kļuvuši toksiski.
Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos: “Ja šādi kuģi ir iekļauti Krievijas ēnu flotes sarakstā, tad ar tiem ir principā aizliegts sadarboties. Viņi nedrīkst ienākt Eiropas Savienības valstu ostās. Tiem nedrīkst sniegt jebkādus pakalpojumus – tehniskos, tai skaitā bunkurēšanas pakalpojumus.
Ja Eiropas Savienības komersantam ir zināms, ka šis te kuģis pārvadā Krievijas naftu uz trešajām valstīm virs noteiktā, noteiktiem cenu griestiem, tad arī ar šādu kuģi sadarboties nedrīkst.”
Gadiem “Rina” un “Zircone” kuģojuši ar Latvijas uzņēmuma “Fast Bunkering” uzrakstu uz sāniem. Šogad Rīgas ostā filmētajos kadros firmas nosaukuma vairs nav.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa bargāk sāka vērsties pret Krievijas naftu un kuģiem, kas to pārvadā. Latvijas firma “Fast Bunkering” gan turpināja jūrā apkalpot šos kuģus. Firma bija reģistrēta ostas teritorijā, Ezera ielā, bet pēc kara sākuma uzņēmums sāka slēpties.
Vairs neeksistē firmas interneta lapa. Apklusis arī “Instagram” konts, kur līdz tam regulāri publicēja apkalpes ikdienas ainas. Firmas adrese mainīta uz kādu ofisu ēku Duntes ielā, bet tur tās vārds nav atrodams. Tiesa, šajā ēkā atrodama firma, kas “Fast Bunkering” kuģiem nodrošina darbiniekus.
“Fast Bunkering” piederēja nozarē labi pazīstamai Igaunijas kompānijai “NT Bunkering”. Pret uzņēmumu Igaunijā sākts kriminālprocess par sankciju apiešanu 2022. un 2023. gadā. Firma esot viltojusi muitas dokumentus, apgalvojot, ka tās pārdotā Krievijas degviela nāk no Kazahstānas. Uzņēmuma vadītājs Aleksejs Muriseps pirms diviem gadiem paziņoja, ka bizness ir beidzies.
Taču bizness turpinās, tas tikai ir labāk paslēpts.
Sākumā kuģus pārrakstīja uz Latvijas firmu “Welton Enterprises”. Iepriekš tai bija vairāki citi nosaukumi un citi īpašnieki, kas firmu pārdevuši kādā sludinājumu portālā.
Firmai nekādu kontaktu nav, tā reģistrēta dzīvokļu mājā Rīgā. Tai bija divi darbinieki, un gandrīz nekāda apgrozījuma, bet kompānija spēja iegādāties kuģus sešu miljonu eiro vērtībā. Tās vienīgais īpašnieks ir Eduards Borisovs. Viņš vada ar to pašu igauņu “NT Bunkering” saistītu firmu Lietuvā.
Kuģu datu bāzes rāda, ka pērn Borisova firma kuģus atkal pārdeva – Dubaijā reģistrētai kompānijai “FB Trade DWC-LLC”. Tiesa gan, jaunā īpašnieka logo ļoti atgādina “Fast Bunkering”. Jaunā interneta mājas lapa radīta Latvijā, tā izstrādātājs atzina, ka pasūtītājs bijis kāds vietējais uzņēmējs, nevis no Dubaijas.
Pirms pāris nedēļām kuģu reģistrācijā atkal notikušas izmaiņas. To pārvaldnieks līdz pat šī gada rudenim bija kāda Igaunijā reģistrēta firma. Bet tagad tās vietā ir Latvijas uzņēmums “Ship Service”. Vienīgais tā īpašnieks un vadītājs – Pāvels Goreļikovs, kura firmas “BonCrew” un “SSG Personell” kuģiem “Zircone” un “Rina” nodrošina apkalpi. Goreļikovs arī reģistrējis Dubaijas kompānijas “FB Trade” mājas lapu.
Pāvels Goreļikovs raidījumam sacīja, ka “nenodarbojamies ar komerciju, tikai tehniskais stāvoklis. Mehānismi, daļas un tā tālāk.” Ar komerciju nodarbojas pats kuģa īpašnieks.
Jauno kuģu īpašnieku – Dubaijas uzņēmumu – vada Vadims Frolovs. Vēl viens ilggadējs “NT Bunkering” grupas menedžeris.
Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs: “Nezinot detaļas, protams, ka šāda rīcība rada jautājumus par to, kāpēc tas tiek darīts, jo, ja mēs paskatāmies uz uzņēmumu, jebkurai rīcībai ir kaut kāds loģisks skaidrojums, un jebkura rīcība prasa arī līdzekļus, resursus un naudu.
Ja mēs skatāmies uz tiem gadījumiem, kad ir bijusi kaut kāda sankciju apiešana vai naudas atmazgāšana, tad tas ir diezgan tipiski, ka tiek mainīti uzņēmuma patiesie labuma guvēji bieži. Tiek mainīta arī ļoti bieži un ātri naudas plūsma, lai tam būtu apgrūtināti izsekot.”
Zem Panamas karoga kuģojošajam tankkuģim “Jazz” pērnā gada beigās un šī gada sākumā vairākas reizes Baltijas jūrā radās tehniskas problēmas. Katru reizi dzinējs negaidīti apstājās pie zemūdens kabeļiem. Šo kuģi “Rina” apkalpoja pērnā gada jūnijā, pēc tam, kad Lielbritānija pret to bija jau noteikusi sankcijas.
Krievijas ēnu flotes tankkuģis “Fotuo” šī gada janvārī piestāja Bengazi Lībijā, tad februārī vēl vienā Lībijas ostā Misratā. Šīs ostas ANO un citu organizāciju ziņojumos minētas kā kontrabandas centri, kur notiek arī nelegāla naftas produktu pārpumpēšana no kuģa uz kuģi, lai slēptu to izcelsmi Krievijā. Pēc tam “Fotuo” devās uz Baltijas jūru.
Pie Dānijas krastiem “Rina” to uzpildīja gandrīz piecas stundas ierasto pāris stundu vietā. Nākamajā dienā tankkuģim blakus nostājās “Zircone” un to uzpildīja vēl piecas stundas. Drīz pēc tam Eiropas Savienība un Lielbritānija sankcionēja “Fotuo”.
Kuģim degviela nav jāuzpilda divas dienas pēc kārtas. Nevar izslēgt, ka šajā gadījumā naftas produkti plūda pretējā virzienā, jo to neviens nekontrolē. Finanšu uzraugi norāda – darījumi ar krievu naftas pārvadātājiem un to aizdomīgajiem īpašniekiem Latvijas bankās neizietu cauri. Visticamāk, ka vietējās kredītiestādes bunkurētāji neizmanto. “Welton Enterprises” gada pārskats liecina, ka uzņēmumam bija konts turku bankā “Emlak Katılım”. Preses publikācijas liecina, ka tā ir vienīgā finanšu iestāde Turcijā, kas apkalpo darījumus ar rubļiem.
Igauņu “NT Bunkering” pieder Sergejam Pasteram un Aleksejam Tšuletsam. Abi tagad tiesājas par kopīgajiem aktīviem, un saskaņā ar Pastera teikto, bunkurēšanas biznesu kontrolē Tšulets.
Sergejs Pasters, “NT Bunkering” līdzīpašnieks: “2022. gadā, kad pret Krieviju tika ieviestas sankcijas un daudzi degvielas piegādātāji pārtrauca piegādes Krievijas kuģiem vai kuģiem, kas pārvadāja Krievijas preces, piegādes peļņas maržas strauji pieauga, padarot “NT Bunkering” darbību pirmo reizi ienesīgu.”
Tšulets gan to noliedz un apgalvo, ka bunkurēšanas biznesu izbeidzis pirms diviem gadiem.
Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs: “Mēs no mūsu puses esam norādījuši skaidri bankām, ka, strādājot ar kuģniecības uzņēmumiem, ir ļoti lieli sankciju apgriešanas riski, un tam ir jāpievērš ļoti rūpīga uzmanība.
Tāpat mēs zinām, ka, lai izvairītos no tām pašām sankcijām, pārkraušana var notikt arī ūdeņos. Un šīm lietām ir jābūt no banku puses izvērtētām.”
Šī gada sākumā Kanāda Latvijas uzņēmumu “Fast Bunkering” sankcionēja. Vēlāk to pašu izdarīja arī Ukraina. Jau vairāk nekā pirms gada Latvijas Sankciju koordinācijas padomē visas iesaistītās institūcijas sprieda, ka jāizskauž Latvijas uzņēmumu sadarbība ar ēnu flotes kuģiem. Tomēr par kuģu Zircone un Rina darbībām neviena izmeklēšana Latvijas iestādēs nav sākta.
Ēnu flote Krievijai ļauj izvairīties no tai noteiktajiem naftas cenu griestiem. Pēc analītiķu aplēsēm, tā Krievijai divu gadu laikā nodrošinājusi papildu peļņu 25 miljardus dolāru.
