Antuāna de Sent-Ekziperī zīmējums.

Publiskā lietojuma teritorija paplašinās

Lasītākie

Kokteilis

Kādai automašīnai tev vajadzētu piederēt saskaņā ar zodiaka zīmi – Aunam

TV24

“Galvenais diriģents frontē tagad ir cits!” Ukraiņi šo zaudē vairāk nekā krievi, bet jāslēpj tos ir abiem

FOTO. Zelenska draugi atklāj, kādu personisko cenu karš prasījis no šī cilvēka

Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar ES un Latvijas likumdošanu katru gadu autortiesības zaudē autordarbi, kuru radītāji miruši pirms 70 gadiem. 2015. gads nav izņēmums – šogad publiski brīvi pieejami kļuvuši tādu dižgaru kā Edvards Munks, Antuāns de Sent-Ekziperī, Vasilijs Kandinskis un citu darbi.

Atšķirībā no dažām citām Eiropas autortiesību organizācijām, AKKA/LAA nav savā mājas lapā norādījusi pašmāju autorus, kuru darbi zaudē autortiesības, bet ir minējusi vairākus, kuru darbiem, neraugoties uz pagājušiem vairāk nekā 70 gadiem kopš autora nāves, autortiesības pagarinātas. To vērts ņemt vērā.

Sēru vēsts. Pāragri mūžībā devies viens no grupas “Mixeri” dalībniekiem Raivo Andersons

Par platu soli tuvāk ceturtdaļfinālam! Mūsējie svarīgā cīņā uzvar Slovākiju

Veselam

Reāls ietaupījums. Mākslīgā intelekta “terapeits” glābj attiecības: Es nomierinājos, un mēs ātri salīgām

“AKKA/LAA pārstāvēto rakstnieku Leonīda Breikša (1908–1942), Edvarta (Edvarda) Virzas (1883–1940) un Jēkaba Grīna (Aleksandra Grīna, 1895–1941) darbu autortiesību aizsardzība joprojām ir spēkā, jo viņu darbu izmantošana Latvijā no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam bija ierobežota un šo autoru darbu aizsardzības termiņš, pamatojoties uz Autortiesību likumu, ar tiesas spriedumu ir pagarināts,” raksta AKKA/LAA savā portālā.

Tas nozīmē, ka Leonīda Breikša, Edvarta Virzas vai Aleksandra Grīna darbus drīkst izmantot, tikai iepriekš to saskaņojot ar AKKA/LAA un samaksājot atbilstošo licences maksu.

Bet, lūk, septiņi nozīmīgi pasaules autori, kuru darbi kļuvuši publiski izmantojami – tos drīkst lejupielādēt internetā, iestudēt teātrī, izdot lētākās grāmatās, uzņemt pēc to motīviem filmas…