Likvidējot zvēraudzēšanas nozari, aktuāls kļūs jautājums par kompensācijām 18
Gada sākumā Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus “Dzīvnieku aizsardzības likumā” un paredzams, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā būs aizliegta lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais nolūks ir kažokādu ieguve. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija (LZAA) uzskata, ka šajā kontekstā jārunā arī par kompensācijām.
Šī nav pirmā reize, kad Saeimai būs jālemj par dzīvnieku audzēšanas kažokādu ieguvei aizliegumu. Pirms septiņiem gadiem, 2015.gada 19.februārī, 12.Saeima noraidīja iniciatīvu “Par kažokzvēru aizsardzību” un lēma par labu nozares saglabāšanai.
Toreiz Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pauda viedokli, ka nozares slēgšana Latvijā veicinātu bezdarba palielināšanos lauku reģionos, darbaspēka migrāciju un kompensāciju izmaksas uzņēmējiem; Zemkopības ministrijas pārstāvis atzina, ka nozare Latvijā nepieciešama, lai radītu un attīstītu jaunas darba vietas lauku apvidū un veicinātu nodarbinātību un ienākumus lauksaimniecībā, bet Ekonomikas ministrijas pārstāvis neatbalstīja nozares slēgšanu, jo nozares kopējā eksporta vērtība gadā ir ap 30 miljoniem eiro.
Kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja LZAA, pēc šī 12.Saeimas lēmuma saimniecības veikušas miljoniem eiro lielas investīcijas kažokzvēru fermu būvniecībā un attīstībā.
Tagad paredzams, ka pēc četriem gadiem zvēraudzēšanas nozare Latvijā būs likvidēta. Kā iepriekš jau skaidrojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), šis lēmums iet kopsolī ar Eiropas Komisijas pagājušā gada vasaras apņemšanos līdz 2027.gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem, turklāt 16 pasaules valstīs zvēraudzēšana jau pilnībā vai daļēji aizliegta. Te gan jāatzīmē, ka EK sprostu aizliegums varētu skart ne tikai kažokzvēru audzēšanu, bet arī vairāk nekā 300 miljonus dējējvistu, sivēnmāšu, teļu, trušu, zosu un citu lauksaimniecības dzīvnieku ik gadu.
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) 2022. gada 1. janvāra datiem, šobrīd Latvijā ūdeles audzē piecās novietnēs, kopskaitā – 124 948 vaislas dzīvnieku. Lielākā no tām ir “Baltic Devon Mink”, kurā ir apmēram 112 tūkstoši vaislas ūdeļu. Aktuāls ir jautājums, vai zvēraudzētāji likumdevēja atvēlētajos četros gados spēs pārorientēt savu biznesu un kādas kompensācijas viņi saņems.
Eiropā lielākās ūdeļu audzētavas “Baltic Devon Mink” īpašnieks Bobs Van Ansems pagājušā gada rudenī aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā nozare necietīs, jo ūdeles kažokādām turpinās audzēt, piemēram, Lietuvā, Krievijā un Polijā. Līdztekus, aizliedzot kažokzvēru audzēšanu Latvijā, valsts zaudēs visus ar sektoru saistītos nodokļu maksājumus, savukārt reģionālā ziņā tiks zaudētas vairāk nekā 100 darba vietas.
Van Ansemu ģimene ar ūdeļu audzēšanu nodarbojas jau trešajā paaudzē un Iecavas pagastā esošais uzņēmums “Baltic Devon Mink” piederNīderlandē reģistrētam uzņēmumam “Van Ansem Participaties B.V.”Investīcijās Latvijā ieguldīti 40 miljoni eiro un uzņēmēji ir nobažījušies, ka pēc nozares slēgšanas var savas investīcijas pazaudēt.
Pagājušā gada nogalē, kad “Baltic Devon Mink” fermā atklājās ūdeļu inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu un radās bažas par jaunu, cilvēkus apdraudošu Covid-19 mutāciju veidošanos, vienu brīdi pat izskanēja domapar visu uzņēmuma ūdeļu likvidēšanu, tačuvaldības Operatīvās vadības grupa tik radikālu rīcību neakceptēja. Zemkopības ministrija tobrīd lēsa, ka kompensācijās par ūdeļu izkaušanu uzņēmējam būtu maksājami 24 miljoni eiro.
Latvijas lielākā ūdeļu audzēšanas uzņēmuma īpašnieks Bobs VanAnsems publiski norādījis, ka kažokzvēru nozares slēgšanas gadījumā uzņēmumam nepieciešama kompensācija 50 miljonu eiro apmērā un skaidroja, ka pusi no šīs summas veidos tūlītējie zaudējumi, kas saistīti ar kompānijai piederošajā teritorijā veiktajām investīcijām.
Jautājumu par kompensācijām saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” Saeimas atbildīgajai komisijai uzdeva arī Latvijas Zvēraudzētāju asociācija. LZAA vēstulē komisijai norāda, ka arī Latvijas zvēraudzētājiem aktuāls būs jautājums par kompensācijām, kas būtu piešķiramas saimniecībām gadījumā, ja tiks pieņemti likuma grozījumi par nozares slēgšanu no 2026.gada 1.janvāra.
“LZAA vērš uzmanību, ka aizliedzot kažokzvēru audzēšanas nozari, netiek aizliegta tirdzniecība – Latvijā audzētus kažokzvērus aizstās citu valstu saimniecībās audzēti kažokzvēri. Kažokādas un to izstrādājumus komersanti Latvijā ievedīs no valstīm, kur labturības noteikumiem uzmanība netiek pievērsta un tā netiek pienācīgi kontrolēta, tādejādi nesasniedzot nospraustos humāno apsvērumu mērķus, bet faktiski atbalstot pretējos.”
Lai kažokzvēru audzēšanas aizliegums iegūtu likuma spēku, kopumā vajadzīgs Saeimas deputātu vairākuma atbalsts kopumā trīs likumprojekta lasījumos.
