Francijas prezidents Emanuels Makrons ar kundzi Brižitu Makronu Francijas municipālo vēlēšanu dienā jūnijā. Retā reize, kad publiskā pasākumā valstsvīrs redzams bez sejas maskas. Rīgā Francijas delegācija valkās aizsargmaskas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ar kundzi Brižitu Makronu Francijas municipālo vēlēšanu dienā jūnijā. Retā reize, kad publiskā pasākumā valstsvīrs redzams bez sejas maskas. Rīgā Francijas delegācija valkās aizsargmaskas.
Foto: Yoan Valat/REUTERS/SCANPIX/LETA

“Tas ir rets notikums!” Otrdien Latvijā ieradīsies Francijas prezidents Makrons kopā ar kundzi Brižitu 4

Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Rīt Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Francijas Republikas prezidents Emanuels Makrons ar kundzi Brižitu Makronu. Tā būs pirmā Francijas prezidenta vizīte Latvijā divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma 2001. gadā.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja vēsta, ka Latvijas prezidents Egils Levits ar Francijas prezidentu E. Makronu pārrunās reģiona drošības jautājumus, tajā skaitā attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, runās par Eiropas Savienības nākotni un Eiropas Zaļo kursu, tāpat tiks diskutēts par demokrātijas attīstību un sabiedrības iesaisti demokrātijas procesos.

Kā iepriekš žurnālistiem pavēstīja Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna, vizīte ir kā draudzības žests, turklāt Mak­ronu uz Latviju pavadīs arī viņa kundze Brižita Makrona.

Vēstniece norādīja, ka tas ir rets notikums, jo šādām vizītēm Francijas prezidenta kundze parasti nepievienojas. Oficiālajā vizītē Francijas prezidentu pavadīs trīs ministri – ārlietu, aizsardzības un Eiropas lietu ministrs.

Delegācijā būs arī parlamenta pārstāvji, eiroparlamentārieši, kultūras nozares pārstāvji – mākslinieki vai rakstnieki, kuriem ir īpaša saikne ar Latviju.

Kāda ir Francijas un E. Makrona loma uz Eiropas Savienības politiskās skatuves?

Jaunākais Francijas vadītājs

Nonākot prezidenta amatā vien 39 gadu vecumā, Emanuels Makrons kļuva par jaunāko Francijas Republikas vadītāju. Jau šis fakts vien nodrošina viņam vietu savas valsts pašu jaunāko laiku politiskajā vēsturē.

Tomēr īsta valstsvīra mantojumam ar to vien būs daudz par maz. Makrons ķērās pie varas grožiem ar jauneklīgu degsmi, stingru tvērienu un vērā ņemamām ambīcijām. Taču līdz reāliem panākumiem vēl tālu.

Līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām Francijā 2022. gadā vēl ir laiks, tomēr nāksies steigties un cerēt arī uz veiksmīgu ap­stākļu sakritību.

Prezidenta Makrona liktenīgā izdevība pārvērst Parīzi par visas Eiropas varas centru, iemantot to uzmanību, kas ilgus gadus tika pievērsta Berlīnei, un ievērojami mainīt arī Eiropas Savienības nākotni, var iestāties jau nākamgad.

Tad Vācijas pašreizējā kanclere Angela Merkele, beidzoties kārtējam amata pilnvaru termiņam, pārtrauks savas gaitas augstākajā politiskajā amatā Vācijā.

Merkele, pirmā sieviete Vācijas valdības vadītāja, amatā varas grožus saņēma 2000. gadā, kad Emanuels Makrons noslēdza pirmo studiju posmu Parīzes Nantēras universitātē filozofijā un uzsāka maģistra studijas pasaulslavenajā Parīzes Politiskās zinātnes institūtā sabiedrisko attiecību jomā. Pēc tam sekoja Francijas nacionālā administrācijas skola.

Makrona karjera likumsakarīgi turpinājās Finanšu ģenerālinspekcijā augstāka ranga civildienesta ierēdņa amatā. Darba pieredze Finanšu ģenerāl­inspekcijā sola labas karjeras izdevības arī turpmāk. Tā arī notika. Nākamais Francijas prezidents kļuva par investīciju baņķieri Rotšildu investīciju bankā.

Starp citu, Makrona vecāku ietekmē pašreizējais prezidents pabeidza skolas gaitas Parīzē, nevis dzimtajā Amjēnā. Iemesls – par viņu 24 gadus vecāka skolotāja, kurā tolaik 15 gadus vecais pusaudzis iemīlējās.

Tagad mēs viņu zinām kā Francijas pirmo lēdiju Brižitu Makronu. Pastāv pat pieļāvums, ka viņai bija svarīga loma priekšvēlēšanu cīņu gaitā. Galu galā Brižita bija ne vien literatūras, bet arī teātra mākslas pasniedzēja, kur abi arī satikās.

Savā pirmajā prezidentūras gadā Emanuels Makrons vēlējās oficiāli formalizēt pirmās lēdijas titulu pēc ASV parauga, attiecīgi izveidojot arī viņas biroju un atvēlot noteiktu budžetu šo funkciju realizēšanai.

Taču pilsoniskā petīcija pret šo ieceri savāca 275 tūkstošus parakstu, un no šīs nepopulārās un amerikāniskās ieceres atteicās.

Parīze dodas uz ziemeļiem

Francijas prezidents Emanuels Makrons savā vasaras rezidencē Bregansonas fortā 20. augustā tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Foto: Christophe Simons/AFP/SCANPIX/LETA

Pašreizējās Francijas līdera aktivitātes, tostarp Baltijas valstu tūre, vērtējamas arī kā simboliska ziņas noraidīšana, ka tā dēvētā Eiropas dueta – Vācijas un Francijas – svaru kausi nosvērušies par labu Parīzei.

Pat Latvijas politologu un mediju vidū par noturīgu klišeju kļuvis Eiropas dalījums – dienvidos un ziemeļos, kur salīdzinoši nabadzīgajai, sociālu likstu un korupcijas vajātajai Eiropas dienviddaļai par centrālo varas asi uzskatīja Parīzi, bet salīdzinoši pārticīgākajai ziemeļdaļai – Berlīni. Savukārt abu valstu konkurence visvairāk izpaužas centrālajā daļā.

Tiesa, to, cik šis dalījums nosacīts, spilgti parādīja ES dienvidvalsts Grieķijas parādu krīze. Valsts glābšanas plāns un aizdevumi bija galvenokārt atkarīgi no Berlīnes galavārda.

Eiropas ziemeļu un dienvidu nošķīrums par sevi atgādināja arī koronavīrusa krīzē. Gan Itālija, gan Spānija pārmeta Eiropas Savienībai un pārējām ES valstīm, ka tikušas pamestas krīzes vissmagākajā brīdī.

Ziemeļu–dienvidu nošķīrums ir viens no Makrona tematiem līdzās citam nošķīrumam – vecajā Eiropā un jaunajā –, ko galvenokārt veido Centrālā un Austrumeiropa. Parīze uzsver, ka šiem dalījumiem nav vietas.

Jebkurš nošķīrums, jebkurš dalījums un pat jebkurš valstu politisks grupējums vājinot Eiropu. Pie tādiem Francija arī pieskaita 17+1, proti, 17 Centrālās un Austrumu Eiropas (un visas nav ES valstis) un Ķīnas formu, kurā puses meklēja jaunas sadarbības iespējas, tostarp transporta infrastruktūras, loģistikas un tirdzniecības jomā.

Tieši Eiropas Savienības kā saliedēta bloka stiprināšana noteikti ir Makrona prioritāšu galvgalī. Viņa vadībā Francija īsteno arī īpašu Eiropas suverenitātes stiprināšanas plānu.

Tajā īpaša vieta atvēlēta vienotai Eiropai, kuras saliedēšanā tiek minēti arī konkrēti darbības virzieni jeb iniciatīvas: konverģence sociālajā un nodokļu jomā – līdz pat konkrēta koridora noteikšanai uzņēmumu nodokļiem, minimālo algu līmeņa noteikšanai visā Eiropas Savienībā (ar piebildi, ka tas jāpieskaņo konkrētas valsts situācijai), tā sauktais kultūras un zinību cements, kam jāveicina eiropeiskās piederības sajūta.

Tostarp vēl vairāk jāveicina jaunatnes apmaiņa starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz 2024. gadam būtu jāsasniedz stāvoklis, kur 50% eiropiešu visās vecuma grupās ir vismaz sešus mēnešus pavadījuši citā Eiropas valstī un visi studenti prot divas Eiropas valodas.

Parīzes vīziju “Eiropai 2024”, ar kuru katrs interesents var iepazīties ne tikai franču, bet arī angļu valodā Francijas Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā (“www.diplomatie.gouv.fr”), pavada Emanuela Makrona citāts no viņa pirmā prezidentūras gada: “Ir atgriezies laiks, kad Francija dod piedāvājumu. Šajā brīdī es domāju par Robēru Šūmani, kurš uzdrīkstējās Parīzē 1950. gada 9. maijā ierosināt Eiropas celšanu. Atceros viņa spēcīgos vārdus: “Vienotā Eiropa savulaik netika panākta un mēs piedzīvojām karu.””

Krievija un Baltkrievija

Francijas prezidentam netrūkst jaunu izaicinājumu ne savā valstī, ne starptautiski. Visos Eiropas Savienības apkārtnē notiekošajos konfliktos un asākajos politiskajos procesos ir stratēģiski iesaistījusies Krievija.

Gatavojoties savas valsts prezidenta vizītei Lietuvā un Latvijā, par to intervijā “Latvijas Avīzei” šomēnes izteicās arī jaunā Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna: “Mūsu sajūta ir tāda, ka nav iespējams ignorēt Krieviju, kas ir kļuvusi par vienu no iesaistītajām pusēm visās šī brīža lielākajās krīzēs. Meklējot risinājumus, mums ir jāsarunājas ar to.”

Protams, saruna vēl nenozīmē piekāpšanos vai sankciju režīma tūlītēju pārskatīšanu. Tomēr tas liecina par gatavību meklēt elastīgāku pieeju, lai atjaunotu pozitīvu virzību un tuvinātu jebkādu risinājumu iespēju.

Tāpat Francija nepieņem Lukašenko kā Baltkrievijas leģitīmu prezidentu. Makrons “Le Monde” ir paziņojis: “Ir skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet!”

Taču arī Parīzei nav izdevies panākt vienotas ES sankcijas pret Baltkrieviju. Šajā ziņā Baltijas valstu noteiktās sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām noteikti ir procesa avangards un var sagaidīt atzinības pilnus vārdus Latvijai, tās vadošajām amatpersonām un ārlietu resoram šajā ziņā.

NATO un ASV

Kamēr Austrumu un Centrālajai Eiropai ASV ir galvenais drošības garants un sabiedrotais gan divpusējās attiecībās, gan NATO ietvaros, Berlīnes un Parīzes skatījums ir daudz niansētāks.

Kopā ar ASV Eiropas Savienība veido “Rietumus” – vēl arvien pasaules ekonomiski un militāri vadošo valstu kopību, kas ir zinātnes, kultūras, finanšu un globālās politiskās ietekmes avangardā.

Tomēr spriedze starp ASV un Eiropas Savienību aug, un pretējās pozīcijas visai daudzveidīgās jomās īpaši spilgti iezīmējās Baltā nama saimnieka Donalda Trampa prezidentūras laikā.

Bet paraudzīsimies atkal Francijas prezidenta Makrona iniciatīvā Eiropai. Tā skaidri nosaka: “Aizsardzības jomā Eiropai jāizveido savi kopīgie intervences spēki, kopīgs aizsardzības budžets un kopīga rīcības doktrīna. Mums jāveicina Eiropas Drošības fonda un Permanentās strukturētās sadarbības ieviešana, cik drīz vien iespējams, kā arī to papildināšana ar Eiropas intervences iniciatīvu, kas dod iespēju labākai mūsu bruņoto spēku (savstarpējai) integrācijai.”

Taču Austrumu un Centrālā Eiropa ir ļoti uzmanīga, kad Eiropas Savienībā runā par saviem kopīgiem spēkiem. Savukārt vecās Eiropas metropoles sevišķi uzmanīgi izturas pret Varšavas labajām attiecībām ar Vašingtonu, bažījoties, ka tas sasniedz tādu līmeni, kas apdraud Eiropas Savienības kopīgās intereses. Francijas prezidents Emanuels Makrons to lieliski apzinās.

Francijas prezidents arī saprot, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES var būt tiklab milzīga izdevība ciešāk konsolidēt kontinentālās ES valstis, cik katastrofas priekšvēstnesis.

Kopš ievēlēšanas 2017. gadā viņš vēl arvien tiek uzskatīts par daudzsološu jaunpienācēju uz starptautiskās politikas skatuves.

Tomēr arvien vairāk jautājumu, kā viņam izdosies īstenot ambiciozos mērķus, kas aptver gan jaunajā politiski aktīvo eiropiešu paaudzē aktuālos klimata aizsardzības, dzimumu vienlīdzības un sociālā taisnīguma jautājumus, gan nepieciešamību nodrošināt Eiropas Savienībai līderes pozīcijas starptautiskajā tirdzniecībā un globālajā konkurencē kopumā.

Francijas prezidenta vizīte Latvijā

Otrdien, 29. septembrī

* Plkst. 18.15 Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Brižitas Makronas oficiālā sagaidīšanas ceremonija laukumā pie Rīgas pils.

* Plkst. 18.35 Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un E. Makrona paziņojums presei. (Latvijas Televīzijas tiešraide LTV1 kanālā, vietnē “president.lv”)

Trešdien, 30. septembrī

* Plkst. 8.45–9.45 Francijas prezidenta E. Makrona tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un preses konference. Pēc tam Francijas prezidents apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju.

* Plkst. 10.45 – svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

* Plkst. 11.45 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā paredzēta apaļā galda diskusija par demokrātiju digitālajā laikmetā. Diskusijā piedalīsies Latvijas prezidents E. Levits, Francijas prezidents E. Makrons u. c. (Diskusijas tiešraide portālā “lsm.lv” un “president.lv”.)

Saistītie raksti

* Francijas Republikas prezidenta kundze Brižita Makrona kopā ar Latvijas Valsts prezidenta kundzi Andru Leviti viesosies Eiropas Savienības mājā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatīs Dainu skapi un ar Franciju saistītu grāmatu un manuskriptu kolekciju.

* Saskaņā ar epidemioloģisko drošības protokolu vizītes laikā gan viesiem, gan Latvijas delegācijai jāvalkā mutes un deguna aizsegi, jāievēro droša distancēšanās, jāatsakās no sarokošanās un koplietošanas priekšmetu lietošanas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Šis nav melnais mēris, no kā cilvēki masveidā mirst,” Kreituse atgādina, ka Covid-19 ēnā paliek hronisku slimību pacienti 7
2 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Dzīvokli it kā pārzinu, bet tāpat gadās ieskriet kādā stūrī,” Kā Vilnis zaudēja redzi un mācās dzīvot no jauna
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina vēlreiz apsūdzēt deputātu Kaimiņu, viņš pats par to neko nezina
1 stunda
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Cilvēki izpirka, izplatītāji stāvēja rindās. Kādēļ zemnieki atsakās no griķiem? 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iespējams pērkons un krusa. Laika prognoze piektdienai
4 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Atkal tiks mainītas prasības skolām. Vidusskolas var palikt bez valsts naudas 10
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Plānoja nolaupīt un nogalināt cilvēkus: Teikā aiztur sevišķi bīstamu noziedznieku 6
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Ārsti stāvokli vērtē kā smagu: slimnīcā nogādāts ar zālēm saindējies bērns
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ralfs Eilands paziņo, ka kļuvis par mācītāju: “Lūgums turpmāk mani uzrunāt par mācītāju Ralfu!” 5
8 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Grib aizņemt “Huawei” nišu. Latvieši pierāda, ka spēj radīt globāli konkurētspējīgus produktus 5
11 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 2
11 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Vai šis ir pareizais laiks, lai veiktu autoratlīdzību nodokļa reformu? Kariņš atzīst nepilnības
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Rīgas Dinamo” ir novedams uz vēstures mēslaini. Egila Līcīša komentārs 14
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana arī šogad lauzīs ģimeniskās tradīcijas: Ziemassvētkos viņi nebūs kopā ar karalisko ģimeni 9
9 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Žurnāliste un ētera personība Danute Juste: “Sapņoju, ka būšu nākamais Tarantīno un nedzīvošu Latvijā…”
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Nedomāt par sliktāko scenāriju. Martins Dukurs par gatavošanos sezonai un noskaņojumu
10 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Padomjlaika skapis par modernu mēbeli: 3 padomi, kā to izdarīt pašam
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Mani pārsteidz tā agresivitāte, kas nāk no liberāļu puses.” Saruna ar Dagmāru Beitneri-Le Gallu 32
22 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Ugunsgrēku dzēsīs zirga pajūgā un ar spaini rokās. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem?
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
Covid-19: Tēvs un meita nomira ar pāris dienu starpību. Tuviniekiem bažas par ārstu darbu 44
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pārsteigums! Dziedātājs Markus Riva satuvinājies ar Samantu Tīnu 18
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Mēs taču nedzīvojam kapos!” Keris par Covid-19 pārspīlējumu un mūsu veselības patiesajiem datiem 48
1 diena
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Zinātniski apstiprināts D3 vitamīna līderis Latvijā 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Īrisa un Irīda
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Dita Lūriņa par stabilajām attiecībām ar vīru: “Iespējams, tas ir slinkums kaut ko mainīt…” 2
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kautiņš “Rīgas satiksmes” autobusā! Pasažieris ar suni uzbrūk šoferim 1
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Mākslinieki pliki kā baznīcas žurkas, tagad nebūs naudas opioīdiem un alkoholam!” Egila Līcīša feļetons 23
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
“Sauca par trakiem suņiem, sita pa ugunsgrēka trauksmes pogu un pretojās,” “Depo” stāsta par agresīvo pircēju 32
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Šis ir mans laiks: dziedātājai Aminatai jauna dziesma
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tava iekšējā intuīcija šodien darbosies nevainojami! Horoskopi 23.oktobrim
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Muižniece rīkojas, lai Gobzems par “aicinājumu nelietot” maskas saņem sodu
18:17
TA
Tatjana
Ziņas
Atklāj, cik daudz Covid-19 gadījumu aizvadītajā diennaktī reģistrēti Rīgā
18:06
LE
LETA
Veselam
Vienam no mākslas centra “Zuzeum” darbiniekiem apstiprināta infekcija ar Covid-19
18:03