31
Bet jūs pratīsiet dabūt skaitļus?
Tā ir smieklīga atrunāšanās. Kā var noslepenot informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu? Vai tas ir pašvaldības uzņēmums vai čūsku midzenis? Taču man arī gribas palīdzēt domei. Cilvēki departamentos ne visi ir “Saskaņas” vai “GKR” biedri…
Domes vadība viņiem dod maizi.
Pagaidām. Daudzi darbinieki ir pilsētas patrioti un diez vai ir mierā ar tādu saimniekošanu.
Ar viņiem tiekos, runājam, kā risināt rindu jautājumu bērnudārzos vai audzinātāju atalgojuma palielināšanu. Iesaistās sabiedriskās organizācijas – iedzīvotāji Teikā, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā. Cenšos saprast viņu vajadzības, vedu iepazīstināt ar izpilddirektoru Radzēviču – lūdzu, šie ir aktīvie rīdzinieki. Negribu tikai meklēt, kur un kas ir slikti, bet kopīgi arī rast idejas, ko un kā uzlabot.
Avīzēs apraksta un jūs atklājat nesaimnieciskumu, bet rīdzinieki ņem un nobalso par Nilu Ušakovu.
Mazāk nekā iepriekš! Atbalsts rūk, “saimnieki” to jūt un apzinās, ka ir pēdējie četri gadi pie varas domē. Opozīcijas spēks pieaug. Domes sēdēs argumentējam, pierādām, un, kaut arī pārliecināt neizdodas, pavecajiem vairākuma deputātiem grūti izturēt spiedienu. Tad viņu stiprināšanai dažkārt garas sēdes vidū pieved picas un ņem atelpu.
Piedalījos pāris komiteju sēdēs un brīnījos, ka vairākuma frakcija sēž kā ūdeni mutē ieņēmuši, nedz ko jautā, nedz interesējas.
Komiteju vadītāji tur grožus, lai būtu iepriekš nolemta kārtība. Man šķiet, saskaņiešiem un “GKR” biedriem pietiek, ka ir ievēlēti, dabūjuši vietas uz četriem gadiem, piedevām atalgoti ar amatiem autoostas un citu kapitālsabiedrību valdēs. Viņi paceļ rokas, kā vajag, nobalso, bet nav ieinteresēti diskusijām, labāku risinājumu meklējumiem.
Vienojāmies, ka Rīgas pilsētsaimniecībā ir “zināmi trūkumi”. Bet Nils sacīs, ka restaurēts Mākslas muzejs, atjaunota VEF Kultūras pils un ka viņš arī Rīgas patriots!
Pateicoties ES finansējumam, tiešām ir renovēti kultūras objekti – pieskaitiet vēl Dziesmu svētku estrādi. Arī pilsētas budžeta ienākumi palielinās, jo ekonomika atguvusies, iedzīvotāji pelna vairāk. Tas, ko cilvēki redz kā taustāmu ieguvumu, lielā mērā ir Oļega Burova (bijušais RD Īpašuma departamenta direktors, tagad RD Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs. – Red.) nopelns. Viņš ir tāds praktisks darītājs. Kad paskatāmies aiz atjaunoto kultūrceltņu fasādēm – ielas joprojām ielāpainas. Remonti veikti haotiski. Kur vakar lika bruģi, šodien lauž ārā, rīt kaut ko urbs, vilks caurules. Tā nav normāla darborganizācija. Vai arī – pirmsskolas iestādēs strādā viszemāk atalgotie darbinieki. Auklītei uz rokas 330 eiro. Par algas palielinājumu domes vadībai nav intereses un negribas domāt. Bet krīze beigusies, un budžetā ir gana daudz naudas, lai paceltu cilvēkiem arī mazās aldziņas.
Vai jūs ejat runāt arī ar krievu vēlētāju auditoriju?
Nešķiroju pēc tautības. Krievvalodīgie nav viendabīga masa, bet dažādi domājoši rīdzinieki. Pirms vēlēšanām kāda ukrainiete man vēlēja – ceru, ka to Nilu dabūsiet nost! Apkaimju biedrībās ir visu tautību cilvēki, tomēr pārsvarā tās ir latviski orientētas. Jūt aktīvo latviešu vairākumu – Teikā vai Čiekurkalnā. Un man nav īsti saprotams, kāpēc šādas iedzīvotāju organizācijas nav Pļavniekos, Purvciemā, kur dzīvo Ušakova piekritēji. Viņi ar visu apmierināti? Vienaldzīgi un nevēlas būt pilsoniski iesaistīti?
Minējāt, ka Rīgā vairāk krievu sādžas, nevis modernas Eiropas pilsētas pārvalde…
Rīgai ir liels potenciāls labākām pārmaiņām kļūt par Baltijas mēroga lielpilsētu vai ziemeļu metropoli, bet domē neviens nestrādā šai virzienā vai investīciju piesaistei. Attīstības departamentā viens darbinieks sagatavo informāciju, statistiku. Investori ļoti jūt, kur tiek gaidīti un kur labāk piezemēties. Rīgas atsaucība un attieksme ir visai vēsa. Tāpēc Viļņā starptautiskās bankas, uzņēmēji izvieto birojus, kurpretī Rīgā pārstāvniecību skaits salīdzinoši neliels. Ja ir, tad tāpēc, ka ģeogrāfiski esam Baltijas centrā. Bet ārzemju pārstāvniecību ienākšana nozīmē labi algotas darba vietas, samaksātus nodokļus, vilkmi vietējai uzņēmējdarbības videi, jo cilvēki pusdienos kafejnīcās, iepirksies veikalos, īrēs mājokļus, biroju telpas.
Doktore Kreituse nupat izteicās, ka pilsētas saimniecībā īstie vadītāji esot Ameriks ar Burovu, kamēr Nila uzdevums – reklamēties vairāk par veļas pulveri.
“Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” ir visai strikti nodalītas ietekmes zonas. Amerikam ar Burovu pārziņā Īpašuma departaments, kur paveiktais labāk redzams, darbs varbūt saprātīgāk organizēts. “Saskaņas” atbildībā ir “Rīgas satiksme”, tirgi, “Rīgas namu pārvaldnieks”, kur saimniecība tiešām novesta lielā mudžeklī. Man gribētos saprast, cik vadītāji Ušakovs ar Ameriku vispār strādā rīdzinieku labā. Ieņem amatus, saņem algas, bet domē abus nesastopu, komiteju sēdēs redzu reti. Varbūt Rātsnamā mūsu ceļi nekrustojas, bet, kad krustojas, mēru un vicemēru ievēroju veselīgi iesauļojušos.
Atpūsties vajag. Citi avoti vēsta, ka darbus organizē Iveta Strautiņa, Ušakova dzīvesbiedre?
Tā arī runā.
Vai opozīcijā pieskatīsiet, ka Rīgā izdodas izglītības valodas reforma?
Domāju, ka Šadurska reformas līdzēs sasniegt rezultātu, kvalitatīvāku izglītību, kuras iegūšanā Rīgā pašlaik ir pārāk atšķirīgs līmenis. Tas attiecas uz lielāku vidusskolu veidošanu ar vairāk audzēkņiem un profesionālākiem skolotājiem, un tas attiecas uz pāreju uz mācībām valsts valodā, kas bija sen vajadzīga reforma. Ušakova “īpašā” pieeja ar paralēlo izglītības valodu ir kampaņošana zināma vēlētāju loka priekšā. Izglītības saturs, valodas noteikšana skolās nav vienas pašvaldības, bet Izglītības ministrijas kompetence. Mēs runāsim gan par skolas valodas reformu, gan par diviem miljoniem eiro, ko Ušakovs grib dot krievvalodīgo audzēkņu papildnodarbībām. Miljonus būtu derīgāk izlietot krievu plūsmas skolotāju sagatavošanai un valodas zināšanu uzlabošanai, lai reformas sekmīgi izdotos. Bet, ziniet, Rīgā nākamās vēlēšanas būs 2021. gadā. Ja Ušakovs līdz tam laikam būs noturējies amatā un ja būs skaļi pretojies reformu pilnvērtīgai ieviešanai Rīgas skolās, pēc tam to paveiks nākamā pilsētas vadība.
