Jānis Rozenbergs: “Esam savu pilsētu pasludinājuši par 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsētu. Neizturējām Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursu, bet sagatavotā programma, mūsuprāt, ir tik laba, ka esam nolēmuši to realizēt saviem spēkiem.”
Jānis Rozenbergs: “Esam savu pilsētu pasludinājuši par 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsētu. Neizturējām Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursu, bet sagatavotā programma, mūsuprāt, ir tik laba, ka esam nolēmuši to realizēt saviem spēkiem.”
Foto: Karīna Miezāja

“Man ir mācīšanās laiks”. Saruna ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu 2

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Cēsu novads ir viens no administratīvi teritoriālās reformas pārkārtojumu visvairāk skartajiem. Cēsu pilsētai, kam piekļāvās viens Vaives pagasts, pārmaiņu rezultātā pievienoti seši novadi, atjaunojot gandrīz vecā rajona robežas. Tikai Raunas novads un Drustu pagasts tagad ir Smiltenes novada teritorijā.

Cēsu pašvaldībā ir 44 tūkstoši “pavalstnieku” – pilsētā bija vien 16 tūkstoši. Pēc vēlēšanām pie varas noturējusies partija “Vienotība” ar 10 sēdekļiem no 19 deputātu vietām domē. Novada priekšgalā trešo sasaukumu pēc kārtas ir cēsnieks Jānis Rozenbergs. Sarunā mērs stāsta, cik grūti vai viegli ir iekārtot un sabalansēt jauno dzīvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kādi ir pirmie soļi, kādus sperat pēc novadu reformas?

J. Rozenbergs: Septiņu novadu apvienība nozīmē pamatīgu pārkārtojumu procesu, turklāt novadi bija ļoti atšķirīgi. Visvisādās jomās – izglītībā, komunālajā saimniecībā, atšķīrās ne tikai pilsēta no laukiem, arī lauku novadi bija dažādi.

Mums pēc iespējas ātrāk jātiek pie vienotiem principiem: pārvaldībā, sociālajā nozarē, izglītībā. Jo skolotājs Straupē var uzdot jautājumu – kāpēc mums ir cita situācija kā Jaunpiebalgas vidusskolā ar algām, piemaksām, skolas finansējuma un citā ziņā? Tas ir izaicinājums – veidot vienmērību, lai notiktu izlīdzināšanās.

Sociālajā sfērā, piemēram, gājām uz augšu. Pabalstus pielīdzinājām augstākajiem, tā bija starp 2022. gada budžeta prioritātēm ar 583 tūkstošu eiro pieaugumu. Arī bibliotekāres saņem 800 eiro algas pēc augstākās likmes, bet bija vietas, kur iepriekš maksāja 500 eiro.

Ir lietas, kuras līdzsvarojām pēc vidējās temperatūras, piemēram, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Gaidāmas lielas debates par skolēnu brīvpusdienām. Tas ir milzīgs apjoms budžetiski – ar milzumu pieeju, kā bija līdz šim. Līgatnē bez maksas ēdināja pirmās četras klases, Cēsīs – piecas, bet bija skolas, kur par brīvu pusdienoja deviņas un divpadsmit klases. Cēsīs mācās puse novada bērnu, bet nepieciešams liels finanšu resurss, lai pavilktu brīvpusdienotājus kaut līdz 9. klasei.

Plānojat mazināt skolu skaitu?

Priekšvēlēšanās teicām, ka skolu tīkls jāsaglabā, kāds tas ir. Tiesa gan, pēc jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas novadā veidojas mīnuss aptuveni 270 000 eiro gadā. Ir plānotas reorganizācijas, kas nav saistītas ar šo modeli, piemēram, Cēsīs apvienos vienu bērnudārzu ar sākumskolu, kā arī pārskatīsim speciālo internātskolu tīklu Cēsu novadā.

Reklāma
Reklāma

Es domāju, ka nav runa par izglītības tīkla pārskatīšanu, bet nevar izslēgt diskusiju par izglītības iestāžu pakāpju izmaiņām.

Vai administratīvi teritoriālo reformu kopumā vērtējat atzinīgi?

Biju un esmu par reformas nepieciešamību. Diskutē, vai bijis īstais laiks pārmaiņām. Vienmēr var rast aizbildinājumu, kāpēc viss jāatstāj, kā bijis, un nekas nav jāmaina, bet no valstiskā skatpunkta – šī bija viena no apjomīgākajām, vajadzīgākajām reformām Latvijas vēsturē.

Būtu labāk, ja pārmaiņās iesaistītajiem būtu papildu atbalsta instrumenti, “burkāni”, ar ko jaunizveidotajiem novadiem tālāk operēt. Diemžēl reforma pārklājās ar ienākuma nodokļa proporcijas pārdali – 5% samazinājumu par sliktu pašvaldībām, tiesa gan, parādījās plašākas iespējas aizņemties novadam nepieciešamiem projektiem.

Cēsīs vienmēr skatāmies – ja ko gribam mainīt, domājam par klāt liekamiem bonusiem, lai reformēšanas iznākumu uztvertu pozitīvi.

Tagad spējat pārstāvēt arī Veselavas zemnieka un Jaunpiebalgas pensionāra intereses? Vai viņi meklē rokā Cēsu novada domes priekšsēdētāju?

Katru nedēļu! Kāpēc tur un tur nav ceļš iztīrīts? Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam un tam! Jautājumi parādīsies vēl, jo iedzīvotāji, uzņēmēji, kuri vecajā kārtībā nav varējuši atrisināt kādu problēmu, cer, ka jaunajā dzīvē būs iespēja saņemt palīdzību.

Mēģinām reaģēt, taču pagaidām fundamentālā atšķirība ir tā, ka Cēsīs pazinu vai katru pilsētnieku, bet tagad, kad zaubēnietis man sūdzas par neiztīrītu iebraucamo ceļu, nezinu, kur tās mājas ir. Jāmācās, jāapgūst.

Vai to nesauc par varas attālināšanos no cilvēkiem? Vai nav pārlieku centralizācija, ja Jaunpiebalga ir 75 km no Cēsīm?

Visos bijušajos novados saglabātas apvienību pārvaldes, kas strādā vecajās robežās. Centralizētas ir funkcijas, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pakalpojumiem iedzīvotājiem – finanšu, juridiskajiem, komunikāciju, attīstības pārvaldes.

Vietējo pārvalžu galvenais uzdevums ir nodrošināt klientu apkalpošanas centru, komunālo un īpašumu apsaimniekošanas dienestu darbību, skolu, tautas namu dzīvi, vietējo kopienu aktivitātes. Cēsīs nevar pateikt, kur labot, kur tīrīt ceļus Zaubē vai Skujenē. Tas ir vietvaru rokās.

Pašlaik, apspriežot Pašvaldību likuma projektu, tajā plāno ierakstīt nodaļu par vietējo kopienu padomēm. Tā ir saucamā nulles līmeņa pašvaldība, kuru izveido aktīvie iedzīvotāji katrā apdzīvotā vietā. Kā to labāk veikt?

Saeimā notiek debates, ar kādu iedzīvotāju skaitu šādai pašpārvaldei jābūt obligāti, ar kādu – veidojama brīvprātīgi. Piekrītu, iedzīvotāju un kopienas ierosmes ir svarīgas, bet tai jābūt brīvprātīgai kustībai. Aktivitāte ne vienmēr mērāma pēc iedzīvotāju daudzuma. Varbūt ciemā ar 500 iedzīvotājiem ir vairāk entuziastu un vajadzību nekā pagastā, kur mīt 1000 cilvēku.

Lai tas dabiski veidojas, tad būs vairāk konstruktīvas augsnes un labdabīgāka sadarbība. Blakus risks – ja nolems veidot pašpārvaldi obligāti piespiedu kārtā, vai to nemēģinās padarīt par politiska procesa daļu, caur ko apšaubīt un torpedēt novadā nolemto? Var būt konfrontācija starp centru un apkaimēm.

Bet vai jaunajā Cēsu novadā neraisās domstarpības ilgstoši pilsētu valdījušās “Vienotības” un apkārtējo lauku novadu bijušās varas starpā, kur lielu daļu pārstāvēja Zemnieku savienības cilvēki?

Labā lieta, ka domes sastāvā ievēlēti deputāti no visiem bijušajiem novadiem, toskait Jaunpiebalgas, kur, statistiski rēķinot, nepietika balsu pat vienam pārstāvim. Taču ievēlēja bijušo novada galvu Šāvēju. Par šo “pārklājumu” esmu priecīgs.

Otra labā lieta, ka 17 domes locekļi ir ar iepriekšējo vadītāja, izpilddirektora vai deputāta pieredzi. Skatot no citas puses, liels bijušo vadītāju īpatsvars arī sarežģī dzīvi. Visi novadu galvas, izņemot Amatas novadu, startēja, visi ievēlēti.

Reizēm kavējamies atmiņās, kā bija un kā vajadzētu būt no bijušo priekšnieku pozīcijām, bet kaut kas pa šo laiku ir mainījies. Amatvietu arī domē visiem nepietiek, tas rada plaisas, berzes. Zemnieku savienība bija viens no galvenajiem konkurentiem, bet man nezināmu iemeslu dēļ vietējie kadri sadalījušies, piemēram, Priekuļu pārstāve pārgāja uz “Latvijas attīstībai”.

Man ir mācīšanās laiks, jo šajā cēlienā parādās lietas, ko nebiju piedzīvojis vai darījis. Agrāk tiecāmies panākt saskaņotu pilsētas domē ievēlēto viedokli un biju radis strādāt, kad apkārt ir vienprātība. Tagad jāsaskaras ar kombināciju, kas pa druskai sastāv no demagoģijas, pa druskai no mēģinājumiem atrast vājo vietu. Plus paspodrināt savas spalvas.

Nesaku, ka viss ir slikti un viss, kas nāk no opozīcijas, ir noraidāms. Ir priekšlikumi, kas ir vietā, un ir saprotama kritika. Ar to viss kārtībā. Bet reizēm grūti klausīties apzinātā vai neapzinātā demagoģijā.

Gribu uzsvērt, ka absolūto vairāku domes lēmumu pieņemam vienbalsīgi, izņemot par vairākiem novadam nozīmīgiem attīstības projektiem ir bijušas balsis “pret”. Tas izbrīna.

Vai centrs Cēsīs nenodara pāri tālumniekiem?

Domāju, ne. 2022. gadā turpinām iepriekš sāktos projektus, nekas netiek pārtraukts. Energoefektivitātē starp jaunajiem pieteikumiem pieci no astoņiem ir no lauku apvidiem. Budžeta brīvo atlikumu sadalījām proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Cenšamies panākt uzmanības un finansējuma vienmērīgumu.

Līdzīgi kā valstī Cēsīs bija zema aktivitāte, iedzīvotājiem vēlot pašvaldības, kaut pārmaiņas bija iespaidīgas. Kā tulkojat cilvēku pasivitāti?

Punkts viens – iepriekš daudz kur balsoja par vietējām vēlētāju apvienībām. Par “Savējiem” vai “Mēs – Jaunpiebalgai”, nevis par partijām. Vēlētāji bija gatavi balsot par pazīstamiem cilvēkiem, bet partijas viņiem nepatīk. Negrib balsot, zūd vēlēšanās iet uz iecirkņiem.

Otrs iemesls varētu būt, ka cilvēki neatrada sarakstā daudzus vecā novada un sev zināmos pārstāvjus – arī tas kaut kādā mērā atgrūda.

Trešais – vispārējā attieksme, ka “tāpat nekas nemainīsies, iztieciet bez manis”. Tas ir bīstami. Ja ignorance izpaužas arī nacionālā mēroga balsojumā, zemā vēlētāju klātbūtne var nest pārsteigumus…

… viest nepatīkamas korekcijas. Par ko balsos vidzemnieki?

Man tiešām gribas atsākt braukt no marta pa teritorijām, runāties ar cilvēkiem – ceru, pandēmijas slogs būs beidzies. Bet uz tikšanos atnāk aktīvā daļā, kam ir interese par apkārt notiekošo, toskait vēlēšanu iznākumu. No desmit cilvēkiem, zinām, divi ir aktīvi, astoņi ne tik aktīvi un starp tiem arī pavisam apātiskie. Partijas īsti neaizsniedzas līdz šiem astoņiem.

Arī man nav viennozīmīgas atbildes, par ko balsos cēsnieki, vai dosies vēlēt kuplā skaitā. Domāju, pirms vēlēšanām politiskajiem spēkiem nepieciešama kārtīga sapurināšanās.

Gobzems ar “rododendru” taču bija Cēsīs, pulcēja masas. Vai jūs nedara bažīgu iespējamā populistu uzvara vēlēšanās?

Bažas raisa aptaujāto balsu sadrumstalotība. Pēdējie reitingi fiksējuši 12 politiskos spēkus, kuri pārvar 5% robežu vai ir tuvu tai.

Tagad valdība ar pieciem partneriem gāja divus soļus uz priekšu, vienu atpakaļ, bet ja Saeimā ievēlē desmit, divpadsmit partijas? Grūti iedomāties, kā tādos apstākļos strādāt. Katrā ziņā vēlēšanu aktivitāte un iznākums ir tikai un vienīgi iedzīvotāju ziņā.

Kā ar peļņā izbraukušo cēsnieku atgriešanos mājās? Daži skaita, ka pašlaik vairāk cilvēku pārbraucot, citi uzskata, ka ierobežojumi, slēgtās nozares dzen prom bez darba palikušos.

Pērn plānotās vizītes pie aizbraukušajiem cēsniekiem diemžēl nācās atcelt. Pandēmijas sākumposmā sajutām – vairāk brauc atpakaļ.

Otrs faktors – breksits. Tieši no Anglijas atgriezās mājās. Vēl nesen viena ģimene man raksta sociālajos tīklos, ka vēlas atgriezties, un jautāja pēc informācijas, kuru arī nodrošinām.

Tagad iezīmējas pretkustība. Viena otra ģimene dodas prom. Tam par iemeslu ir dalīšana vakcinētos, nevakcinētos, var cilvēks strādāt, nevar. Ja liedz gūt ienākumus, viena daļa dodas uz ārzemēm. Pats zinu labu šefpavāru, kurš aizbrauca uz Franciju, jo nevar mūžīgi atrasties dīkstāvē.

Vai Cēsis nav lieli zaudētāji “viss ciet” dēļ, jo pilsētu raksturojošie lielumi ir viesmīlības bizness, pasākumu organizēšana, citas slēgtās nozares?

Milzīga trieciena nav. Restorāni mēģinājuši pielāgoties, kā prazdami, bet nešaubīgi – šis bijis grūts laiks. Cēsīs slēgti vairāki augstas klases krogi. Bet, lai arī postulējam sevi kā kultūrtūrisma novadu, nozares devums kopējā ienākumu daudzumā nav liels. Pašlaik radusies iespēja salikt vienā piedāvājumā visu, kur agrāk katrs novads sitās par sevi.

Tūrisma, viesmīlības biznesā nauda sāk parādīties, ja lielā novadā iebraucējs dzīvo un nakšņo vismaz pāris dienu. Tad viņš maksā par naktsmājām, par ēdināšanu, pērk biļetes uz objektu apskati, iet uz veikaliem. Ja ekskursants atbrauc uz Cēsu pili, pēc tam uz Āraišu pili un pēcpusdienā dodas mājupceļā, nopelnīt nesanāk neko.

Mums ir jaunums, ka esam savu pilsētu pasludinājuši par 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsētu. Neizturējām Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursu, bet sagatavotā programma, mūsuprāt, ir tik laba, ka esam nolēmuši to realizēt saviem spēkiem. Daudzi jautā – kā? Paši sevi paziņojāt par kultūras galvaspilsētu? Bet kāpēc ne! Nevienam nav aizliegts.

Jums jābūt par ierobežojumu atcelšanu, sertifikātu dzēšanu pēc iespējas ātrāk!

Nejūtos tik kompetents, lai spriestu par lietām Veselības ministrijas pārziņā. Katrs pašvaldības vadītājs vai ierēdnis bez pilnas informācijas ainas neriskēs teikt, kas no rītdienas darāms. Bet jautājums par sertifikātu lomu, noderīgumu aktualizējas.

Cēsīs dzīve nav apstājusies. Nesen jaunieši svinēja Valentīndienu, sēdēja krodziņos, pastaigājās vecpilsētā. Jāatzīst fakts, ka Lietuvā, Igaunijā viesmīlības joma bija vaļā. Mūsu tautieši brauca pie kaimiņiem, apmeklēja pasākumus, gāja uz spa, tērēja naudu.

Tā kā nozares bija atvērtas, valdībām nevajadzēja maksāt subsīdijas, kamēr mūsējā sedza dīkstāvi. Te būtu noderējusi sinhronizētāka darbība, lai nebūtu tā, ka ierobežojumi sēdina nozari, valsts aizņemas līdzekļus, lai izmaksātu pabalstus, bet ekonomiskās attīstības šķēres Latvijas un Lietuvas, Igaunijas starpā veras aizvien platākas.

Kā no Cēsu skatpunkta vērtējat valdības prasmes, organizējot, vadot pandēmijas ierobežošanas pasākumus?

Negribu reducēt valdības vērtēšanu tikai uz šo. Cīņa ar pandēmiju bija redzamākais. Tā ir jauna mācībstunda. Visas valstis taustīdamās gāja cauri šim ciklam pirmoreiz. Meklēja risinājumus, pieļāva kļūdas, pieņēma lēmumus un atcēla. Bet paskatieties uz valdības paveikto citās lietās. Gadiem vilka un cilāja administratīvi teritoriālo reformu, kamēr šī valdība ķērās klāt un paveica.

Tāpat atrisināja nepilsoņu bērnu piederības jautājumu Latvijai, pieņēma partiju finansēšanas likumdošanu, ko arī nevarēja izdarīt ilgus gadus. Un vēl finanšu nozares remonts, lai valsts nenonāktu pelēkajā sarakstā.

Tiesa gan, reizēm ir sajūta, ka skrūves ir pārvilktas. Piemēram, viena liela ukraiņu viesnīcas un restorānu ķēde, kas gribēja Cēsīs taisīt augstas klases viesnīcu, teju gadu nevarēja atvērt kontu Latvijas Bankā ar visu to, ka viņiem viena viesnīca atrodas Zviedrijā.

Vai Saeimas vēlēšanu sarakstā atradīsim jūsu vārdu?

Nē. Pirmkārt, teicu vēlētājiem, ka uz Saeimu nekandidēšu. Solītais jāpilda. Otrkārt, saistībā ar reformu ir tik daudz darāmā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.