“Man ir ziņas, ka tur vienkārši divreiz gadā tiek…” Liāna Langa par augstskolu lomu nelegālo migrantu jautājumā 0
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) preses konferencē paziņoja, ka Nacionālā apvienība turpinās darbu pie legālās migrācijas ierobežošanas. Viņa ieskatā, ir jāpanāk situācija, kurā visi migranti, kas iebrauc Latvijā, pēc noteiktā laika valsti arī pamet – ja atbrauc strādnieks, tad pēc darba veikšanas tam jābrauc prom, bet, ja students pārtrauc mācības, arī viņam ir jāpamet valsts.
NA uzskata, ka migrācijas jomā nepieciešamas arī normatīvo aktu izmaiņas un jāievieš kvotas. Par šo jautājumu TV24 raidījumā “Preses klubs” runāja dzejniece, kampaņas #RunāLatviski vadītāja un Rīgas domes deputāte (NA) Liāna Langa. Viņa uzsvēra, ka ir būtiski izvērtēt augstskolu darbību un lomu šajā procesā.
“Mums ir jāanalizē, cik mums Latvijā ir augstskolas un ar ko viņas tieši nodarbojas,” sacīja Langa.
Viņa arī pauda bažas par to, kā augstākās izglītības iestādes tiek izmantotas migrācijas kontekstā. “Man ir ziņas, ka tur vienkārši divreiz gadā tiek apgrozīta migrantu nauda. Es neesmu pētījusi šo jautājumu, bet es uzskatu, ka ir jābūt kādai institūcijai, kas analizē – kādā veidā, cik daudz, kāpēc ienāk? Es piekrītu tam, ka izglītības iestādēs ir nepieciešamas kvotas,” norādīja deputāte.
Jau iepriekš vēstījām, ka 25. septembrī Rīgā sākās Nacionālās apvienības (NA) politiķu rosinātie nelegālo migrantu ķeršanas reidi.
Kā trešdien preses konferencē informēja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA), tā nebūšot vienas dienas akcija, bet gan regulārs un sistemātisks darbs. Viņš aicināja rīdziniekus, kuriem ir informācija vai aizdomas par nelegālo migrantu pulcēšanas vietām, ziņot par tām Rīgas Pašvaldības policijai.
Ratnieks klāstīja, ka NA turpināšot darbu pie legālās migrācijas ierobežošanas. Viņa ieskatā, ir jāpanāk situācija, ka visi migranti, kas iebrauc Latvijā, pēc tam arī izbrauc. Ja atbraucot strādnieks, tad pēc darba veikšanas tam jābrauc prom, bet, ja atbrauc students, kurš pēc kāda laika pārtrauc mācības, viņam ir jābrauc prom, sprieda politiķis.
Kā uzsvēra Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, policijas svarīgākais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.
Pirms sākt darbu ar nelegālajiem imigrantiem, policija tikusies ar kompetentajām iestādēm, tikuši pārrunāti rīcības algoritmi, kā arī apkaimju biedrības aicinātas sniegt informāciju par potenciālajām “nelegāļu” atrašanās vietām.
Lūkass uzsvēra, ka Rīgas Pašvaldības policija neķerstīs cilvēkus uz ielām un neprasīs tūristiem uzrādīt dokumentus. Tā vietā tikšot pārbaudītas vietas, kur var pulcēties nelegālie imigranti, un pārbaudītas personas, kuras Latvijā varētu uzturēties nelegāli.
Savukārt Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA) pauda, ka, NA ieskatā, migrācija kļuvusi par problēmu visai sabiedrībai, tādēļ partija strādāšot pie normatīvu izmaiņām, rosinās noteikt iebraucēju kvotas un cīnīšoties par iespēju ierobežot legālo migrāciju.
Ratnieks iepriekš informēja, ka no šī gada sākuma Rīgas pašvaldības policija aizturējusi un nodevusi Valsts robežsardzei 22 personas. Pērn gada laikā tika aizturētas 23 personas, un 2023.gadā – 24 personas.
Ratnieks vasaras beigās aicināja nelegālos imigrantus mēneša laikā pamest Rīgu un Latviju. Migrācija bija viens no jautājumiem, kurus NA izcēla savā pēdējā pašvaldību vēlēšanu kampaņā.
Tikmēr Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts iepriekš pauda, ka Ratnieks pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā.
Lai arī šogad Rīgā pašvaldības policija aizturējusi 22 nelegālos migrantus, Pujāts vērsa uzmanību, ka tā ir niecīga daļa no migrantu daudzuma, kas aizturēts citviet valstī vai arī robežsardze nav pieļāvusi šķērsot viņiem Latvijas-Baltkrievijas robežu.
