Māris Zanders: Ļaudis šajā koalīcijā tik viegli aizvainojami, ka bail 0
Tikai premjerministrs Krišjānis Kariņš zina patiesos iemeslus lēmumam turpmāko vairāku nedēļu garumā nerīkot Ministru kabineta sēdes. Spriežot pēc “Latvijas Avīzes” šonedēļ aptaujāto ministru teiktā, sliktas sekas šādam “eksperimentam” vismaz daļa valdības locekļu neredz, tomēr nerodas arī iespaids, ka viņi ir gatavi to publiski skaidrot. Līdz ar to arī tālākajā tekstā lasāmie minējumi ir tikai versijas.
Viena no versijām varētu būt saistīta ar šī Ministru kabineta lielāku saikni vai, ja vēlaties, atkarību no parlamenta.
Vienkāršoti izsakoties, ministriem ir jēga iepauzēt ar kādu lēmumu pieņemšanu, ja viņi apzinās, ka pašu partiju kolēģu Saeimā atbalsts šiem lēmumiem nav tik garantēts, kā, iespējams, bijis citu koalīciju laikā. Šādu situāciju (ja apraksts korekts, protams) var vērtēt dažādi. No vienas puses, Latvija, atcerēsimies, ir parlamentāra valsts, un izpildvaras rēķināšanās ar to, ka pat pozīcijas deputātiem par kādiem jautājumiem var būt no izpildvaras atšķirīgs viedoklis, ir tikai normāla.
Iepriekš tieši vairākkārtīgi izskanējuši pārmetumi valdībai, ka tā pārāk maz rēķinās ar Saeimu un dažkārt pat “savus” deputātus uztver kā automātiski “par” balsotājus. Tātad lielāka pieskaņošanās Saeimai būtu saprotama. No otras puses, ņemot vērā šīs Saeimas personālo sastāvu, Ministru kabineta nevēlēšanās virzīties uz priekšu, kamēr nav saņemts drošs atbalsts no dažādiem atvaļinājumā aizgājušiem Jēkaba ielas domas titāniem, neiedrošina. Lai cik nedemokrātiski tas skan, partiju līderiem un pārstāvjiem Ministru kabinetā tomēr vajadzētu spēt disciplinēt savus partijas biedrus.
Cita versija nav pretrunā ar pirmo un, iespējams, papildina to.
Iepauzējot Ministru kabineta sēdes, Kariņš varbūt cer, ka pret reitingu kritumu īpaši jūtīgajiem kolēģiem no JKP un “KPV LV” pauzes laikā sākotnējais stresa līmenis pazemināsies un viņi tik intensīvi nelauzīs galvu par to, ko tādu pateikt vai izdarīt, lai reitingu strauji uzlabotu. Netieši par sakāpināto temperatūru liecina JKP ministru nepiedalīšanās 16. jūlija Ministru kabineta sēdē notikušajā balsojumā par Valsts drošības dienesta vadītāju.
JKP ir visas tiesības izvirzīt Normundam Mežvietam pretenzijas, tomēr šādu saprotamu iemeslu vietā tika paziņots, ka iebildumi ir pret jautājuma skatīšanu sēdes slēgtajā daļā. Ja JKP ministri tiešām uzskata, ka debatēm (ja tās ir reālas) par specdienesta vadību ir jānotiek, kā saka, interneta tiešraidē, tad jāsecina, ka viņi patiesi ir sastresojušies un varbūt tiešām labāk nepārvērst valdības sēdes par vietu, kur šis stress izpaužas un tiek papildus stimulēts.
Tiesa, speciāli ironizēt par JKP vai “KPV LV” nebūtu korekti – reitingu svārstībām rūpīgi seko, pārdzīvo arī citas partijas, vienīgi JKP gadījumā specifika varētu būt šīs partijas nepārprotami spēcīgās pozīcijas vēl pavisam nesen, no tām izrietošās ambīcijas un nepatīkama korekcija šobrīd.
Aprakstītās versijas ir saistītas ar partiju iekšējo loģiku, kas ne vienmēr atbilst sabiedrības vēlmēm.
Proti, pat ja versijas ir racionālas no koalīcijas viedokļa, tas nenozīmē, ka vēlētājiem nerodas jautājumi, vai koalīcijas pieteikto darbu apjoms pieļauj šādas pauzes valdības sēžu rīkošanā.
Un te parādās kāds interesants aspekts. Sēžu nerīkošana patiešām nav nekas valdības darbu dramatiski bremzējošs ar nosacījumu, ka arī šajā starplaikā turpina strādāt ministriju augstākā ierēdniecība un – tas jāakcentē – ministru padomnieki un parlamentārie sekretāri kā saistošie ķēdes posmi starp ministriem, starp ministriem un viņus deleģējušām partijām un jau minēto ierēdniecību.
Ierēdniecības gadījumā, protams, jāņem vērā atvaļinājumu laiks un citi faktori, bet kopumā zināma institucionālā tradīcija (labā nozīmē) pastāv. Savukārt likt roku uz sirds un apgalvot, ka visi ministru biroju locekļi un parlamentārie sekretāri nav, atvainojos, nejauši cilvēki bez izpratnes par to, kā ministra idejas skaidrojamas un novadāmas varas gaiteņos, nevaru. Citiem vārdiem sakot, ministri var uz sēdēm arī nesanākt, ja labi funkcionē viņu komandas, par ko ir šaubas. Bet ej nu par to aizrādi kādam – ļaudis šajā koalīcijā tik viegli aizvainojami, ka bail.
