Foto: iStock

Mazās zemnieku saimniecības saņem alternatīvu finansējumu līdz pat 100 tūkstošiem eiro 5

Mazajām zemnieku saimniecībām sezonālo darbu veikšanai pietrūkst vidēji 13 tūkstošu eiro, liecina „Lande.lv” dati. Paši lauksaimnieki uzskata, ka iemesls tam ir valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu nevienlīdzīgie atbalsta mehānismi, kas kropļo konkurenci. Līdzekļu pietrūkst galvenokārt izejmateriālu un tehnikas iegādei, kā arī remontam.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 47
23 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Demogrāfijas problēmas neradās 1991.gadā. Kad un kas izraka Latvijas demogrāfijas “bedri”? 45
2 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena var tev parādīt, kā sasniegt lielus mērķus! Horoskopi 28.septembrim 1
15 stundas
Lasīt citas ziņas

„Mums trūkst naudas, lai savestu kārtībā tehniku. Bez tās – nekādi, jo līdz maijam jāpaveic lielākie darbi – zemes aršana un kultivēšana,” norāda zemnieku saimniecības vadītāja Silvija no Preiļu novada.

Liepājas puses lauksaimnieks Ainārs atklāj, ka viņam papildu nauda vajadzīga stādu, mēslojuma iegādei, bet līdz ar ražas laika sākšanos – arī ogu transportēšanai un ar tirdzniecību saistīto izmaksu segšanai. Savukārt Raimondam, kurš saimnieko Balvu novadā, aktuāla ir traktora un sēklu iegāde, kā arī esošās tehnikas remonts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visi aptaujātie klienti ir mazo saimniecību vadītāji. Viņi atzīst, ka esošajā ekonomiskajā situācijā “uzaudzēt muskuļus” esot grūti. Lai darbi nekavētos, lauksaimnieki izvēlas alternatīvas finanšu iespējas.

Situāciju lauksaimniecības nozarē spilgti ilustrē “Lande.lv” pieaugošā aizņēmumu tendence – pērn par 50% palielinājās to klientu skaits, kas aizņēmās naudu pret zemes vai meža ķīlu saimniecības vajadzībām. Ja 2018. gadā šim nolūkam uzņēmums izsniedzis 575 tūkstošus eiro, tad aizvadītajā gadā – jau vairāk nekā miljonu. Šogad varētu tikt sasniegts jauns rekords, jo divu mēnešu laikā izmaksāti jau 190 tūkstoši eiro.

Pērn ‘Lande.lv’ aizdevumu apmērs variēja no diviem līdz pat 100 tūkstošiem eiro, bet vidējā izsniegtā summa divu gadu laikā saglabājusies teju nemainīga – 13 tūkstoši eiro.

„Mums ir svarīgs vietējais produkts, un zemnieku spēja konkurēt tirgū. Lielākā daļa „Lande.lv” klientu ir saimniecības ar zemes vai meža platību ap 30 hektāriem. Šiem zemniekiem ir svarīgs atbalsts attīstībā, iespēja paplašināties,” uzņēmuma īstenoto sociālo funkciju pamato valdes loceklis Edgars Tālums.

Lauksaimnieku vajadzības viņam ir labi zināmas, jo arī pašam ir dzimtas īpašums Smiltenes pusē. Šosezon tur notiks zemes sagatavošanas darbi, lai tuvākajā nākotnē audzētu ķiplokus, cidonijas un krūmmelenes.

„Lande.lv” klientiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko maksājuma apmēru, lai aizdevumu varētu atgriezt bez grūtībām. Ziemas sezonā vairumā gadījumu aizdevumi tiek atgriezti pirms termiņa, dzēšot tos pilnā apmērā,” novērojis E. Tālums.

Viņš arī atzīmē, ka, cienot lauksaimnieku laiku, uzņēmums piedāvā iespēju attālināti iepazīties ar līguma nosacījumiem un darījuma noslēgšanas gadījumā dokumentus nosūtīt ar kurjeru uz klientam ērtu vietu.

Tikmēr Latvijas lauksaimnieku organizācijas pieprasa ilgtermiņa risinājumus nozares sakārtošanai, gada sākumā Briselē protestējot pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem ES dalībvalstu vidū.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža atzīst, ka vienoto platību maksājumu apmērs pašlaik ir karstākais diskusiju objekts lauksaimnieku vidū: „Vienoto platību maksājumu LAD ik gadu aprēķina, dalot gada finansējumu, kas noteikts šim maksājumam, ar valstī deklarēto atbalsttiesīgo hektāru kopskaitu. Šī likme katru gadu pieaug.” Statistika to apliecina – ja 2009. gadā tie bija 38 eiro par hektāru, 2015. gadā – 58 eiro, tad šogad jau 85 eiro par hektāru. Jāpiebilst, ka citās ES dalībvalstīs lauksaimnieki saņem pat 550 eiro par hektāru.

Kā norāda biedrībā „Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, liela daļa citu dalībvalstu lauksaimnieku saņemot ļoti dāsnus atbalsta maksājumus – sākot no simts līdz pat 209 procentiem no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa, kamēr Latvija nākamajā periodā sasniegs vien 77 procentus.

Tajā pat laikā lauksaimniecībai nepieciešamie izdevumi Latvijā ir teju tikpat augsti ka citviet Eiropā, tāpēc finansējuma samazinājumam neesot ekonomiska pamatojuma.

Vairums Latvijas lauksaimnieku iebilst arī pret valsts atbalsta politiku, kuras rezultātā četras piektdaļas jeb 200 miljoni eiro atbalsta naudas nonāk pie aptuveni 15 procentiem lielo saimniecību.

Tas radot negodīgas konkurences apstākļus, jo valstī visvairāk – kopskaitā vairāk nekā 51 tūkstotis – ir tieši mazo un vidējo saimniecību, kas apsaimnieko līdz 50 hektāru platību. Salīdzinājumam – vidēji lielo un lielo saimniecību skaits nesasniedz sešus tūkstošus.

SAISTĪTIE RAKSTI

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) publiski paudis, ka „atbalstam jābūt iespējami vienlīdzīgam un iekļaujošam, lai lielie uzņēmēji nebūtu nostādīti labākā lomā kā mazie.” Tomēr lauksaimnieki iebilst, ka valsts piekopj politiku „nauda seko hektāram, nevis cilvēkam”, un šis ekonomiskais spēks izspiežot mazos lauksaimniekus no teritorijas.

Arī Zemnieku Saeimā finansējuma vienlīdzīgas pārdales jautājums pasludināts par gada aktualitāti, jo „Eiropas Komisijas piedāvājums nākamajiem septiņiem gadiem Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemams”. K. Ilgaža norāda, ka pašlaik notiekot darbs pie jaunā plānošanas perioda nosacījumu izstrādes, un pārmaiņas atkarīgas no pašiem nozares pārstāvjiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Valkas novadā lāči apgāž mazmājiņu un izvanda atkritumus. Iedzīvotājus brīdina nekādā gadījumā tiem netuvoties! 3
43 minūtes
LE
LETA
Laukos
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā konstatēts deviņām mežacūkām 1
22 stundas
DE
Dace Ezera
Laukos
“Ieejas maksas nav. Visi vienmēr mīļi gaidīti!” Ko redzēt un sajust Cīravas plašajā Mežaparkā?
2 dienas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 43
23 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Demogrāfijas problēmas neradās 1991.gadā. Kad un kas izraka Latvijas demogrāfijas “bedri”? 24
2 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena var tev parādīt, kā sasniegt lielus mērķus! Horoskopi 28.septembrim
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 5
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 20
3 stundas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Šure: Straujā elektrības cenu kāpuma ietekmē nav sagaidāms straujš pārtikas cenu lēciens 25
5 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Kāposti vēl briest, bet cenas – mainīgas. Cik Centrāltirgū maksā Latvijā audzēti kāposti? 6
Nedēļa
LE
LETA
Laukos
Tuvākajos mēnešos varētu pieaugt maizes un miltu izstrādājumu cenas. Kā to skaidro eksperti? 15
Nedēļa
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 34
17. septembris, 2021
IR
Ilmārs Randers
Laukos
“Līdzšinējā “lopu tehnoloģija” ir ļoti neefektīva zemes izmantošanas ziņā.” Saruna ar Edgaru Ružu 26
17. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Posts un neraža! Madonas novadā lācis pamatīgi izpostījis biškopības saimniecību 35
14. septembris, 2021
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Demogrāfijas problēmas neradās 1991.gadā. Kad un kas izraka Latvijas demogrāfijas “bedri”? 24
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Uz hematoloģiju pacientus mēdz nosūtīt novēloti.” Ārste atklāj baisu statistiku 5
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Otrdien saule mīsies ar mākoņiem
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Valkas novadā lāči apgāž mazmājiņu un izvanda atkritumus. Iedzīvotājus brīdina nekādā gadījumā tiem netuvoties! 3
43 minūtes
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 20
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mērs: Igaunijā deklarējušies ap 1200 Valkas iedzīvotāju 8
2 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Dažu šo eksponātu cena tuvojas sešciparu skaitļiem. Kas piesaistīja jaunu auto pircējus Ķīpsalā?
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Starp zemas kārtas ļaudīm dakteri maz top cienīti.” Latvieši un medicīna 1
1 stunda
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 27. septembra līdz 4.oktobrim: novāc burkānus, kartupeļus, stāda kokus un krūmus 2
22 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kad āboliem ražas laiks, jācep gardumi: drumstalu ābolkūka un ābolu tarte 1
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es esmu dzīvs cilvēks! Protams, ka man ir vēderiņš, ir grumbiņas”: dziedātāja Elīna Gluzunova faniem atrāda bildes apakšveļā 13
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Vēzis nekur nav pazudis!” Šogad audzis ceturtajā stadijā atklāto vēža gadījumu skaits 30
19 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Baktērijas lido ar 160 km/h! Kā gudri cīnīties ar apnicīgajām rudens šķavām? 12
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Es apzinos, ka ir dīvaini runāt par pieaugšanu 43 gadu vecumā.” Saruna ar Vladislavu Navstavševu 4
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Gribi veselīgu māju – būvē no kaņepēm! Kāpēc par kaņepju spaļu vieglbetonu zinām tik maz? 3
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Baltais pulverītis, Levita zvans un kovida pacientu dārgās stacijas. Nedēļas notikumu apskats 6
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 16
1 diena
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste pastāsta, kāds medikaments var palīdzēt Covid-19 saslimšanas gadījumā
10:01
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Sergejs, Svetlana un Lana
09:56
LE
LETA
Ziņas
Iekšējās drošības birojs aizturējis kriminālpolicistu. Tiesa viņam piemērojusi apcietinājumu
09:47