Mazdārziņu īpašnieku dumpis: pretojas pašvaldības zemes nomas jaunajai kārtībai 0
Vairāk nekā 300 Rīgas Pārdaugavas mazdārziņu zemes nomnieki pretojas Rīgas pašvaldības mēģinājumiem paaugstināt nomas maksu, noslēdzot ar katru nomnieku atsevišķus zemes nomas līgumus.
Mazdārziņu nomnieku biedrības “Rūķītis” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Feldmanis stāsta, ka agrāk noteikto nepilnu trīs centu vietā nomniekiem esot pieprasīti septiņi centi par kvadrātmetru, kā arī tiek atceltas visas līdz šim piešķirtās atlaides.
Kad jūlija pirmajās dienās kopā ar redakcijas fotogrāfi Karīnu Miezāju bijām aizbraukuši uz šiem mazdārziņiem, kuri aizņem apmēram 17 hektārus, ieraudzījām pagalam aizaugušu teritoriju, kurai pa starpu redzami arī ar šīfera un plēves gabaliem norobežoti nelieli zemes pleķīši ar sīpolloku un burkānu dobēm, jāņogu un upeņu krūmiem un šā tā saslietām necilām koka būdiņām.
Redzētais pirmajā brīdī radīja iespaidu, ka nomas maksas paaugstinājumam, kaut arī tas būtu vien par dažiem centiem kvadrātmetrā, par aizaugušu zemi bez jebkāda labiekārtojuma īsti nav izskaidrojuma.
Redzot nomniekiem piedāvātos pagaidu nomas līgumus, tā vien liekas, ka šie mazdārziņi te ir tikai pagaidām, kamēr nav uzradies kāds naudīgs investors, kuru šis Spilves pļavu zemes gabals vilinātu jauna daudzstāvu projekta īstenošanai. Tiklīdz tāds uzrastos, šie mazdārziņi izzudīs – līdzīgi kā tas savulaik notika Skanstes ielas rajonā, Mežaparkā un citur.
Par šo iespēju netieši liecina Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam izstrādes ietvaros apstiprinātais mājokļu attīstības tematiskais plānojums, kurā Pārdaugavā Spilves rajons pieskaitīts pašvaldības plānotajām dzīvojamās apbūves teritorijām.
Bezjēdzīgas un neizpildāmas prasības
Mazdārziņu nomnieku biedrības “Rūķītis” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Feldmanis stāsta, ka desmit aizvadītajos gados ar pašvaldību biedrībai bijis noslēgts koplīgums. Par zemes nomu un arī nekustamā īpašuma nodokli biedrība allaž samaksājusi laikā. Bet šogad Pārdaugavas izpilddirekcija atteikusies noslēgt šādu koplīgumu, kaut arī sarunas par to sākušās jau pagājušā gada vidū. Tomēr nekāda vienošanās neesot panākta.
“Šo sarunu laikā mums gan piedāvāja divus pagaidu zemes nomas līguma variantus,” turpina Anatolijs Feldmanis, “bet izpilddirekcija tajos bija ierakstījusi bezjēdzīgas un mums neizpildāmas prasības. Piemēram, paredzēts sods gada zemes nomas maksas apmērā par bez uzraudzības atstātu suni vai kaķi, tāpat prasība biedrībai iesniegt visu zemes lietotāju sarakstus. Mums nebija saprotams, ko izpilddirekcija īsti grib – 320 biedrībā apvienojušos biedru vai visu ar viņu ģimeņu piederīgo sarakstus. Tāpēc sarunas par jauna koplīguma noslēgšanu izjuka.”
Savukārt pašvaldība pārmet biedrības vadītājam, ka viņš iespītējies, kūdot arī citus mazdārziņu zemes nomniekus nepiekrist piedāvātajai jaunajai zemes nomas kārtībai.
Pārdaugavas izpilddirekcijas juriste Anita Smiltiņa skaidro, ka līgumi ar katru nomnieku atsevišķi esot vajadzīgi tāpēc, ka biedrībā un mazdārziņu zemes nomnieku starpā neesot vienprātības par zemes nomas noteikumiem. Pašvaldībai esot tiesības zināt, kuri ir tai piederošās zemes nomnieki.
Viņa apgalvo, ka nomas maksa šogad neesot paaugstināta un esot tie paši nepilnie trīs centi par kvadrātmetru.
2019. gada 14. martā ar Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektora Valērija Koķa rīkojumu apstiprinātajā pagaidu zemes nomas līguma projektā gan melns uz balta rakstīts, ka no 2019. gada 1. aprīļa pašvaldībai piederošās zemes platībai nomas maksa noteikta septiņi centi par kvadrātmetru, tātad vairāk nekā divas reizes vairāk, nekā nomnieki maksājuši līdz šim.
Līgumu vietā draudīgi paziņojumi
Jauna koplīguma vietā mazdārziņu nomnieki no Pārdaugavas izpilddirekcijas saņēmuši draudīgus paziņojumus, ka tie mazdārziņi, par kuriem līdz šī gada 1. jūlijam nebūs saņemti iesniegumi atsevišķa nomas līguma noslēgšanai, tikšot iekļauti brīvo dārziņu sarakstā. Bet tas nozīmē, ka uz sarakstā minēto var pieteikties citi nomnieki.
Baidoties zaudēt gadiem koptos zemes gabaliņus, apmēram 70 nomnieki jau piekrituši prasībai noslēgt individuālus zemes nomas līgumus.
Anatolijs Feldmanis saka, ka Pārdaugavas izpilddirekcijas rīcība viņam un citiem mazdārziņu nomniekiem neesot saprotama. Nomas līgumu noslēgšana atsevišķi ar katru nomnieku, kuru lielākā daļa ir jau cienījamā vecumā, viņaprāt, nevajadzīgi sarežģītos, radot liekus izdevumus gan viņiem, gan pašvaldībai.
Cita starpā viņu pārsteidzis arī tas, ka Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas sagatavotajā un nomniekiem paredzētajā iesniegumā maksa noteikta nevis par zemes nomu, bet par sadzīves atkritumu izvešanu, ar ko, pēc viņa teiktā, līdz šim nodarbojas privātuzņēmums “Lautus”, kuram ar pašvaldību it kā nav tiešas saistības. Pēc “Firmas.lv” datiem, patiesā labuma guvēji šajā uzņēmumā ir trīs privātpersonas, katrai no tām pieder vairāki citi uzņēmumi.
Pārdaugavas izpilddirekcijas juriste Anita Smiltiņa saka, ka maksa par atkritumu izvešanu ir papildus tai, kas jāmaksā par zemes nomu. Nomas maksa redzama nomas līgumā, kas turpmāk ar pašvaldību jānoslēdz katram nomniekam atsevišķi un ko lielākā daļa nomnieku līdz šim nav izdarījusi.
Mēģinot panākt atrisinājumu ieilgušajam strīdam ar pašvaldību, mazdārziņu nomnieku biedrība lūgusi palīdzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Bet visur atbildēts, ka par zemes nomas noteikumiem jārunā ar zemes īpašnieku, tātad pašvaldību.
Servitūta vietā pagaidu ceļš
Nomnieku dzīvi piedevām sarežģījusi arī piekļūšana viņu iekoptajiem mazdārziņiem. Lai pašlaik tiem piekļūtu, jāšķērso uzņēmumam “Popova Legāts” piederošais ap 20 hektāru lielais zemesgabals, kurā pašlaik izveidota pilsētnieku iecienīta labiekārtota atpūtas vieta “Esena dārzi”.
Zemei, kas pieder izputējušās Latvijas Krājbankas bijušajam prezidentam Arnoldam Laksam, servitūta ceļš nav nodibināts. Bet to var nodibināt tikai ar mazdārziņu nomniekiem labvēlīgu tiesas lēmumu, kas būtu jāpanāk Pārdaugavas izpilddirekcijai. Pārdaugavas izpilddirekcija rakstiski to bija apsolījusi nomniekiem jau 2015. gadā. Bet aizvadīto četru gadu laikā servitūts tā arī nav nodibināts.
Anatolijs Feldmanis pārliecināts, ka Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija apzināti vilcinās nodibināt servitūtu, vairāk aizstāv uzņēmuma “Popova Legāts” īpašnieka intereses. Izpilddirekcijas pārstāve Anita Smiltiņa saka, ka pašlaik nodibināt servitūtu neesot tik vienkārši, ņemot vērā, ka vajadzīga uzņēmuma “Popova Legāts” īpašnieka piekrišana.
Izpilddirekcijai gan ir izdevies vienoties ar īpašnieku par pagaidu ceļu, kas pašlaik ļauj piekļūt mazdārziņiem. Bet ar “Popova Legāta” īpašnieka prasību ieviest īpašu caurlaižu režīmu mazdārziņu nomniekiem. Kā skaidrojis Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, tāpēc pašvaldībai, lūk, esot jāzina to mazdārziņu lietotāju vārdi, kuriem būs nepieciešamas šīs caurlaides.
Anatolijs Feldmanis uzskata, ka nevarot izpildīt prasību iesniegt sarakstu ar vairāk nekā 1000 zemes nomnieku un viņu ģimeņu piederīgo uzvārdiem, kuri turklāt ik gadu mainās. Caurlaižu ieviešana, viņaprāt, vēl vairāk apgrūtinātu iedzīvotāju piekļūšanu mazdārziņiem. Spriežot pēc “Popova Legāta” uzsāktās tiesāšanās ar nomnieku biedrības valdes priekšsēdētāju A. Feldmani, apsūdzot viņu par uzņēmumam piederošās zemes piegružošanu, uzņēmuma īpašnieks labprāt gribētu, lai nebūtu ne pagaidu ceļa, ne mazdārziņu nomnieku.
