Rīgas Hanzas vidusskolas sporta skolotāja Linda Grandberga seko katrai savu audzēkņu kustībai, lai tās būtu pareizi izpildītas.
Rīgas Hanzas vidusskolas sporta skolotāja Linda Grandberga seko katrai savu audzēkņu kustībai, lai tās būtu pareizi izpildītas.
Foto – Timurs Subhankulovs

Mazie sportotāji – zem pētnieku lupas. Projekts “Sporto visa klase” 0

Svarīgi, lai bērnu fiziskā attīstība būtu vispusīga, atzīst Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) speciālisti, kuri līdzdarbojas Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotajā projektā “Sporto visa klase”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Latgalē, netālu no Krievijas robežas, fiksēts Latvijā līdz šim savvaļā neredzēts dzīvnieks
Kokteilis
Gudri jau kopš dzimšanas: 5 zodiaka zīmju pārstāvji, kuri var lepoties ar attīstītu intelektu
“Ir ļoti sāpīgi, ka miera laikos viņa nomira šādās sāpēs, pilnīgā vienaldzībā…” Meitas cīņa par mātes dzīvību izgaismo Latvijas veselības sistēmas skarbo realitāti 2
Lasīt citas ziņas

Projekts, par kuru jau esam rakstījuši, sākts novembrī. Tā mērķis ir pierādīt, ka izglītības programmā jāievieš vairāk sporta stundu, jo kustības nepieciešamas bērnu veselībai un pilnvērtīgākai attīstībai. Projekta ietvaros sešas dažādu pilsētu trešās klases (kopumā 164 bērni) ar sportu nodarbojas piecreiz nedēļā: divas ir “parastās” sporta stundas, viena paredzēta vispārējai fiziskai sagatavotībai, viena futbolam un vēl viena peldēšanas nodarbībām.

Tā, lai ir interesanti

LSPA Teorijas katedras vadītāja Inta Immere, kas izstrādāja metodoloģiju vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbībām, klāsta, ka piedāvātie vingrojumi nav statiski, līdz ar to ir bērniem interesanti. Programmā iekļautas arī dažādas stafetes – ne tikai skriešana, bet arī, piemēram, līšana un rāpošana. Svarīgi arī, lai mazie sportotāji piepildītu visu zāli, nevis kustētos tikai nelielā stūrītī. “Sporta skolotāju galvenais uzdevums ir iemācīt bērniem kustēties,” saka I. Immere. “Lai bērniem nesagādātu pro­blēmas ne noliekšanās, ne skriešana, ne pietupieni. Ir redzēti bērni, kas sāk skolas gaitas, nemākot pareizi skriet, jo acīmredzot par maz bijis kustību jau agrā bērnībā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar ko vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības atšķiras no “parastajām sporta stundām”? I. Immere atzīst, ka fiziskā attīstība iekļauta visās sporta stundās, taču projekta ietvaros uz to var likt lielāku uzsvaru, skolotājam ir vairāk laika, lai piedāvātu dažādus vingrinājumus.

“Bez šaubām, bērniem ir jākustas. Sporta stundu skaits ir jāpalielina,” I. Immere piekrīt LOK nostājai par to, ka sporta stundu skaits jāpalielina. “Protams, jāskatās, uz kā rēķina to darīt. Ja nevar palielināt skolēnu slodzi, jādomā, no kurām stundām atteikties. Tāpat svarīgs telpu jautājums, jo sporta zāles skolās mēdz būt ļoti noslogotas un, ja būtu vairāk stundu, nebūtu kur tām notikt. Nav jau gan arī tā, ka sporta stundai noteikti jānotiek zālē. Ir skolas, kurās visu gadu sporta stundas notiek arī ārā. Bērni priecīgi, ka tiek svaigā gaisā.”

LSPA projekta ietvaros arī anketējusi iesaistītos skolēnus, vecākus un sporta skolotājus, futbola un peldēšanas trenerus. Tāpat veikti bērnu fiziskie mērījumi. Pateicoties tam, varēs noteikt, vai projekta laikā mainījusies skolēnu attieksme pret sportu, tāpat varēs secināt, vai un kā uzlabojušies skolēnu fiziskie rādītāji. Nomērīti arī 114 trešklasnieki, kuri projektā nav iesaistīti. Tad varēs salīdzināt projektā iesaistīto un neiesaistīto bērnu attīstību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.