Medības
Pieredze

“Mežoles” aizsardzības plāns paredz aizliegt dzinējmedības1

Foto: Linda Dombrovska

Šodien, 12. martā Smiltenes novada Launkalnes pagastā notiks pirmā dabas lieguma “Mežole” dabas aizsardzības plāna 2020. – 2023. gadam sabiedriskā apspriešana.

Būtiskas izmaiņas

Dabas liegumā paredzētas būtiskas izmaiņas teritorijas izmantošanā. Tostarp medību ar dzinējiem un putnu medību aizliegums.

Dabas aizsardzības plānā lasāmais liecina, ka tā rakstītāji balstās uz aizspriedumiem un maldīgu priekšstatu par medībām, nepārzina medību ietekmi uz esošo ekosistēmu un ekonomisko situāciju valstī kopumā, līdz ar to nonākot pretrunās.

Aizliedzot medības, var pazaudēt dabas vērtības, ko vēlas aizsargāt! Tāpat vieglprātīgs konkrētu medību veidu aizliegums pašreizējā situācijā ir attiecībā uz Āfrikas cūku mēri pielīdzināms apzinātai kaitniecībai valsts ekonomikai, īpaši lauksaimniecībai.

Dabas lieguma “Mežole” teritorijā medību platības ir iznomātas trim mednieku formējumiem: Valkas rajona Variņu pagasta mednieku un makšķernieku kolektīvam “Variņi”, mednieku biedrībai “Silva” un mednieku kolektīvam “Kapsils”.

Mednieku kolektīva “Kapsils” valdes priekšsēdētājs Imants Kandelis: “Medībām paredzētie aizliegumi un ierobežojumi dokumentā ir ļoti neskaidri definēti. Vienā vietā minēts, ka medības ar dzinējiem aizliegtas visā teritorijā, citā vietā, ka atļautas medības ar traucēšanu, kas normatīvo aktu izpratnē ir viens medību veids.

Protams, medību ar dzinējiem gadījumā ir, piemēram, 50 mednieki un 20 dzinēji, traucēšanas gadījumā – viens, divi dzinēji, mednieku skaits tāds pats, taču tas normatīvajos dokumentos nav atrunāts, tā izlēmuši paši mednieki.”

Imants Kandelis turpina, ka plānā redzams, ka zonējums sadalīts praktiski pa kvartāla meža nogabaliem – 100 metru viena zona, 100 metru otra, tad atkal pirmā, tādējādi praktiski nebūs iespējams ne izpildīt aizliegumus, ja tādi būs spēkā, ne tos izkontrolēt.

“Tāpat medības ar traucēšanu atļautas divus mēnešus agrāk, nekā to nosaka Medību noteikumi! Neviens godprātīgs mednieks šādas darbības neveiktu, jo mēs patiešām vēlamies sargāt dabu un domā par dzīvniekiem un viņu jauno paaudzi. Nav saprotams, kā, piemēram, augus var sabojāt neliela grupa cilvēku, kura pa mežu pārvietojas ziemā?” tā Imants Kandelis.

Medības ar dzinējiem melno stārķi netraucē

Mednieku kolektīva “Kapsils” valdes loceklis Māris Cīrulis: “Visā dabas lieguma teritorijā paredzēts aizliegt medības ar dzinējiem, taču atsevišķās teritorijās paredzēts atļaut medības ar traucēšanu. Ne Medību likumā, ne Medību noteikumos nav atrunāts, kā tieši atšķiras šie medību veidi.

Viens no iemesliem, kāpēc medības paredzētas aizliegt, ir melnā stārķa ligzdošanas vieta. 1983. gadā es sāku strādāt par mežsargu Mežoles mežniecībā. Jau tad melnais stārķis šajā mežā ligzdoja un laiku pa laikam to dara līdz pat šai baltai dienai.

Pa šiem gandrīz 40 gadiem mēs neesam aizbaidījuši šo putnu. Droši vien kāda būtiska iemesla dēļ – laikā kad notiek medības ar dzinējiem no 1. oktobra līdz 31. janvārim, melnais stārķis sen devies uz dienvidiem, bet kad atlido, medības ar dzinējiem vairs nenotiek.”

Informācija portālā www.putni.lv liecina, ka agrākais šī putna novērojums reģistrēts 2008. gada 11. martā Kazdangas apkaimē, vēlākais 1990. gada 5. novembrī. Turklāt novērotais ir jauns putns. No tā var secināt, ka īpatnim varētu būt bijušas kādas problēmas, jo parasti šie putni uz dienvidiem dodas septembrī – tātad pirms atļautas medības ar dzinējiem.

Grūtāk apkarot Āfrikas cūku mēri

“Tāpat medības ar dzinējiem ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mežacūku populāciju, ko nepieciešams darīt lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību. Medības ar dzinējiem plānots aizliegt lielā meža masīvā.

Vasarā cūkas izklīst vairāk uz laukmalām, un lielajā meža masīva viņas uzturas maz. Savukārt ziemā ir tieši pretēji. Ja nevarēs rīkot medības ar dzinējiem, arī būtiski samazināt šo dzīvnieku populāciju nevarēs.

Ja slimība šeit uzliesmos, dabas liegums kļūs par slimības rezervuāru. Vai tiešam valsts to plāno pieļaut laikā, kad ir uzdevums cūku populāciju samazināt līdz minimumam?

Mēs esam gatavi cīnīties! Tāpat jāņem vērā, ka mežacūkas iznīcina sargāšanai paredzētos zālājus, īpaši tādās siltās bezsniega ziemās kā šī. Visapkārt ir vieni vienīgi mežacūku rakumi. Atkal veidojas pretruna – vēlamies sargāt, bet plānojam darīt visu, lai nenosargātu…” teic Māris Cīrulis.

Dabas aizsardzības plānā lasāms, ka zālājus apdraud mežacūkas, bet aizliegt medīt ar dzinējiem – tā ir pretruna. 73. lappusē lasāms: “Var pieņemt, ka pēdējos gados zālāju kompleksu Lipsas labajā krastā atklātā stāvoklī zināmā mērā uztur meža dzīvnieku barošanās, taču tai pašā laikā apdraudošs faktors var būt mežacūku rakumi.

Pagaidām to daudzums un intensitāte ir nelieli, un rakumu vietās dominē pļavas dzelzene Centaurea jacea, taču nākotnē rakumu vietās var ieviesties ekspansīvas vai invazīvas sugas.”

100 lappušu tālāk lasāms: “aizliegt medības ar dzinējiem.” Lai gan tieši medības ar dzinējiem ir efektīvākais mežacūku skaita samazināšanas veids. Tāpat tieši mežacūkas apdraud uz zemes ligzdojošos putnus, piemēram, medni un rubeni, mežirbi, kurus arī paredzēts aizsargāt šajā dabas liegumā. Nezinātājiem vajadzētu zināt, ka mežacūka ir visēdājs un labprāt mielojas ar putnu olām. Īpaši viegli tās pieejamas, ja ligzda atrodas uz zemes…

Trūkst pamatojuma aizliegumiem

Dokumentā principā nav neviena pamatojuma tam, ka medības nodara kādu kaitējumu un kādēļ tās būtu jāaizliedz.

Gluži pretēji, 108. lpp norādīts, ka: “Kā vēl vienu ietekmējošu faktoru var minēt medības, kas būtisku negatīvu ietekmi nerada, tās tiek rīkotas atbilstoši medību noteikumiem un pārsvarā veic dzīvnieku skaita regulējošu funkciju.”

Saistītie raksti

Tādēļ nav saprotams, kādēļ plānā būtu jāparedz kādi papildus medību aizliegumi. Tāpat nav pateikts, ka ūdensputnu medības apdraud aizsargājamos putnus. Tādējādi var secināt, ka šo aizliegumu iekļaušana veicamo darbu plānā ir kādu personu grupas interešu un personīgas nepatikas pret medībām kā tādām lobēšana.

Uzziņai

Dabas liegums aizņem 2842,46 hektārus un lielākā daļa no tā ir valsts īpašumā esošie meži, ko apsaimnieko Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūra “Meža pētīšanas stacija”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
900 km par 300 miljoniem: beidzot publisko karti ar ceļu posmiem, ko plāno saremontēt. Kurš un kā pieņēma gala lēmumu?
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Par īri nemaksā, pa pagalmu skraida pliknes, skan šāvieni: īrnieks miljonu vērtu īpašumu Jūrmalā pārvērš par “bomžu” māju
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
FOTO. Baltkrievijā turpinās vērienīgi protesti: Minskas ielās izgājuši tūkstošiem cilvēku
3 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Dabā
“Vilks kļūtu zaļš aiz skaudības.” Krišjānis Lielupes krastā uzbūvējis salmu māju tikai no vietējiem materiāliem 1
13 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Jēkabpilī notikusi smaga divu traktoru sadursme 1
7 stundas