Foto – Ivars Bušmanis

Kas izdevīgāk – audzēt mežu vai labību? “LA” diskusija Madonā 4

“Latvijas Avīzes” publisko diskusiju “Mežs pret zemi – gadsimta raža pret gada ražu” Madonā iesāku ar vaicājumu zālei: kas izdevīgāk – audzēt mežu vai labību? No pusotra simta klātesošo gandrīz puse pacēla roku par mežu un apmēram tikpat daudz – par labību.

LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Pirms mēneša biju klāt domu apmaiņā starp lielākā privātā meža īpašnieka zviedru uzņēmuma “Bergvik Skog” (pieder 107 000 hektāru) izpilddirektoru Larsu Džordžu Hedlundu un vietējo zemnieku agronomu Vasīliju Rasimenoku. “Jūs, latvieši, domājat tikai par ātru peļņu: pavasarī iesēt, rudenī novākt ražu un saņemt naudu,” sprieda Hedlunds, “mežs – tā ir ilgtermiņa investīcija.” “Mēs nevaram atļauties iestādīt mežu un tad septiņdesmit gadus gaidīt, kad tas izaugs, mums jābaro bērni, jālaiž skolā,” pretī runāja Rasimenoks, “mums nav uzkrāta kapitāla, ko ieguldīt.” Ja izvēlēties nespiež naudas trūkums, tad jautājums paliek: kas ir izdevīgāka – lauksaimniecība vai mežsaimniecība?

Izšķirt šo strīdu Madonā aicināju diskusijas dalībniekus – Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti (“Vienotība”), EP deputātu Dr. oec. Robertu Zīli (Nacionālā apvienība) un 11. Saeimas deputātu Vladimiru Reskāju (“Latvijas attīstībai”).

CITI ŠOBRĪD LASA

“Visizdevīgāk ir nogriezt,” pasmējās Roberts Zīle. “Attiecībā uz šo strīdu ir skaidrs, ka zviedru un latviešu intereses ir dažādas. Zviedri šeit pārstāv sabiedrības un pensiju fondus, kas investē Latvijas, visas Baltijas un arī Pleskavas apgabala mežos, lai ilgtermiņā gūtu labumu. Latviešu zemnieks raugās, kā viņš varētu pelnīt uzreiz, pat nedomājot par vidējo termiņu. Tad, protams, lauksaimniecība nes lielāku peļņu. Arī tāpēc, ka naudas un resursu pieejamība mūsējiem ierobežota un maksājumi netaisnīgi mazāki. Kam par labu izšķirties mums, Latvijas politiķiem? Kaut arī jāciena ārzemju investoru intereses, mēs, bez šaubām, iestājamies par mūsu zemniekiem,” noteica R. Zīle.

“Ņemot vērā to, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) uz 2050. gadu prognozē pārtikas trūkumu, pārtikas tirgus neapsīks. To apstiprina arī pēdējo gadu tendences mūsu lauksaimniecībā. Turklāt jāpatur prātā tas, ka lielāko daļu lauksaimniecības produktu apstrādā šeit uz vietas, bet kokmateriālus – eksportē un pārstrādā ārvalstīs,” uzsvēra S. Kalniete.

“Manā skatījumā nav dilemmas, ko izvēlēties, jo zemes netrūkst,” uzskata V. Reskājs. “Latvijā ir ap 300 tūkstoši hektāru privāto mežu, kas netiek labi apsaimniekoti. Un ir ap 500 tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes, uz kuras nenotiek nekādi darbi. Jautājums ir: kā efektīvāk apsaimniekot gan mežu, gan lauksaimniecības zemi. Vienīgais, ko nedrīkstētu pieļaut, – ka labā lauksaimniecības zemē tiktu stādīts mežs.”

Uzstāju, ka dilemma nav mākslīgi radīta. Kāpēc tad lauksaimnieki protestē pret lauksaimniecības zemes apmežošanu ar papelēm, it īpaši meliorētās zemēs? Kāpēc mežinieki iebilst pret atbalsta ierobežojumu līdz 5 ha platībai neauglīgu lauksaimniecības zemju apmežošanai?

“Reformētajā ES Kopējās lauksaimniecības politikā apmežošanai nav paredzēts daudz līdzekļu. Sarunās ar zemniekiem esmu sapratusi, ka pat tad, ja desmit gadus zeme nav bijusi izmantota, tas ir tikai pagaidu stāvoklis. Tāpēc ka pēc neatkarības atgūšanas mūsu lauksaimniekiem bija jāiegādājas pietiekami daudz tehnikas, jāuzkrāj kapitāls. Sliktākais, kas varētu būt, – ja šīs teritorijas tiktu nodotas apmežošanai, jo tādā gadījumā tās uz 40 – 50 gadiem tiktu izņemtas no lauksaimnieciskās aprites. Mūsu mērķis ir 2020. gadā apstrādāt divus miljonus lauksaimniecības zemes – par pusmiljonu vairāk nekā pašlaik,” uzskata S. Kalniete.

“Septiņgadu ES atbalsta politikā ir paredzēts atbalsts 30 tūkstošu hekt­āru apmežošanai,” turpina Zīle. “Lauksaimnieku organizācijas ir pretī, un es piekrītu šim viedoklim tāpēc, ka pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm būs lielāks. No šā viedokļa jāvērtē arī tā netaisnība, ka, lauksaimniecības zemi pārveidojot par meža zemi, 20 gadus nav jāmaksā nekāds nodoklis. Savukārt, meža zemi atkarojot lauksaimniecībai, jārēķinās ar vairāku tūkstošu eiro izmaksām. Šī netaisnība Zemkopības ministrijai jānovērš kopā ar nevalstiskajām organizācijām – pretējā gadījumā būs sajukums.”

“Šobrīd viena no problēmām ir tā, ka meža īpašnieki, kuri izcērt mežus, paļaujas uz meža dabisko atjaunošanos, kas samazina tā vērtību,” piebilst Reskājs.

Kā zināms, labības un rapšu audzētāju peļņa vidēji ir 140 līdz 280 eiro (Ls 100 – 200) no hektāra. No “meža nogriešanas” var saņemt kādus 8000 eiro, bet privāta meža audzētāja peļņa, ja atskaita izdevumus tā kopšanai, gan šeit, gan Skandināvijā ir apmēram vienāda – 115 eiro (Ls 80) no hektāra gadā. Skaitļi runā par labu lauksaimniecības izdevīgumam. Taču nevienu no produktiem nepatērē tīrā veidā (atskaitot pienu un malku, kaut arī tie tiek apstrādāti). Vai nav vairāk jāpievēršas tam, kādu vērtību katram produktam pievieno šeit Latvijā? Zināms, ka katriem 250 kubikmetriem koksnes, ko novāc no hektāra, Latvijā vidēji pievieno vērtību par 300 eiro.

“Gan mežs labāk jāapsaimnieko, gan koks labāk jāapstrādā,” uzskata Res­kājs. “Ja mežu pareizi kopj, tad no hektāra var iegūt 500 kubikmetrus. Vajadzētu veicināt pievienotās vērtības radīšanu kokrūpniecībā ar mērķtiecīgu atbalstu no valsts puses. Mūsu partija ierosinājusi izveidot savu ražošanas attīstības fondu. Jāsamazina birokrātiskie šķēršļi būvniecībā, lai tajā vairāk izmantotu kokmateriālus, kā Skandināvijā. To izmantošana jāparedz valsts un pašvaldību iepirkumos,” viņš iepazīstināja ar partijas “Latvijas attīstībai” nostādnēm.

“Lauksaimniecības ekonomisti sarēķinājuši: ja nekas nemainās atbalsta politikā un pieņem tehniskā progresa attīstību, tad līdz 2030. gadam lauksaimniecībā pazudīs apmēram 50 tūkstoši darba vietu un arī ar to saistītajās pakalpojumu nozarēs. Jādara divas lietas,” uzskata R. Zīle. “Pirmkārt, jāatgūst lauksaimniecībai neizmantotās zemes līdz pat 2,3 miljoniem hektāru tālākā periodā, kas ir iespējams. Otrkārt, arī lauksaimniecības produktiem jāpievieno vērtība šeit pat Latvijā. Piemēram, graudus daudz eksportējam, bet ļoti maz izmantojam lopbarībā. Arī lopkopības produkciju, piemēram, pienu, ne vienmēr ražotāji dod pārstrādāt Latvijā. Mēs ne tuvu neesam tajā attīstības stadijā, lai lauksaimniecības produktu ražošanas ķēdē šeit, Latvijā, nopelnītu lielāko daļu.”

S. Kalniete atgādināja, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība pērn ir devušas 34% no eksporta. Tomēr “Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES pēc darba ražīguma lauksaimniecībā. Nodarbināto skaits lauksaimniecībā katru gadu pieaug – kopš 2010. gada par 5%. Mežsaimniecībā turpretim nodarbināto skaits krītas. Intensīvā lauksaimniecībā apmēram 40 tūkstošiem cilvēku laukos būs jāatrod jauna nodarbe. Tāpēc KLP lauku attīstības nauda ir jāinvestē lauku infrastruktūrā un palīgnozaru attīstībā”, noteica Kalniete.

Genādijs Ozoliņš no zāles izteicās, ka “pirmās Latvijas Republikas laikā katram kārtīgam saimniekam puse zemes bija lauki, puse – meža. Vasaru apsēja laukus, ziemā gāja mežā. Man ir gan lauku zeme, gan mežs. Liela daļa zemes Latvijā nav ne meža, ne lauksaimniecības – aizaugusi ar krūmājiem. Bet, kad es iesniedzu pieprasījumu pēc atbalsta jaunaudžu kopšanai, saņēmu atteikumu, jo nauda beigusies… Kas būtu jādara?” viņš vaicāja.

“Tās zemes, kas netiek izmantotas, būtu jāizpērk Meža fondam, kam jādod pirmpirkuma tiesības,” lika priekšā V. Reskājs.

“Šodien ir specializētas saimniecības ar specializētu tehniku, tāpēc nevaram atgriezties trīsdesmito gadu idillē, kad puse bija lauku, puse meža. Jā, šodien ir zemnieki, kuri spēj tā sekmīgi saimniekot, bet valdībai nevajadzētu veidot kādus modeļus pēc astoņdesmit gadu vecas cepures,” domāja R. Zīle. “Lauku attīstības naudu vislabāk spēj sadalīt pašu Zemkopības ministrija kopā ar mūsu zemnieku un mežsaimnieku organizācijām. Tas nebūtu pareizi, ja Briselē būtu vēl viens kases lodziņš, kur paprasīt naudu.”

S. Kalniete aicināja saskatīt, ka viensētu izzušanas un cilvēku migrācijas process uz pilsētām noticis arī Eiropā – tikai ilgākā laika posmā, nekā tas bijis Latvijā. “Mums tas ir sāpīgāk, jo pazīstam tos cilvēkus, kas dzīvojuši pamestajās mājās. Eiropā daudz lauksaimnieciskākas valstis par mūsējo nonākušas līdz 3 ­– 5% nodarbinātiem lauksaimniecībā. Vienīgā izeja: laukos attīstīt palīgnozares.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Roberts Zīle, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Madonas novada pašvaldība

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Stars”, 
www.madona.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja un režisore Liene Greifāne 11 dienu garumā slimnīcā cīnījusies par savu veselību 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 93
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 6
2 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Latvijas Pasta vadītājs: “Konfliktsituācijas rodas dēļ rindām pie pasta, darbinieki ir spiesti tās risināt… Ir izaicinājums saglabāt mieru, komunicējot ar klientiem.” 10
4 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Eiropas miljardus pa galvu, pa kaklu pakaisa baložiem un zvirbuļiem.” Saruna Ādažu novada domes priekšsēdētāju 19
8 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Krists nedabūja darbu dzimuma dēļ. “Man teica – ja mani pieņems, man jārēķinās, ka būs spiediens no vecāku puses…” 19
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kavējoties vakcīnu piegādei, čehi lūdz palīdzēt Krievijai ar Covid-19 “Sputņik” vakcīnām 8
16:07
Inita Šteinberga
Ziņas
“Pēc iespējas ātrāk ir jāapzina seno sēklu un augu mantojums.” Kļūsti par augu vēstnieku! 1
15:45
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 6
15:44
AT
Andris Tiļļa
Kokteilis
Latviešu Cepurnieks! Normunds darina cepures no dārgām, reti sastopamām detaļām: rezultāts ir apbrīnojams 5
7 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Santa Cine vada restorānu un divas viesnīcas Kuldīgā: izturēt palīdz kurzemnieces spīts un valsts atbalsts 4
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu! 1
5 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Kāpēc daļai amatpersonu prioritāri bija jāsaņem vakcīna pret Covid-19 – vai tiešām “valsts nepārtrauktība”? 30
9 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
8 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Krievija mūsdienās no Padomju Savienības 1946. gadā īpaši neatšķiras. Joprojām tur ir autoritāri noskaņots līderis ar klēpju sunīšu parlamentu.” 60
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 93
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Divās vietās Latvijā šodien pārspēti siltuma rekordi: cik grādi fiksēti?
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Sezona atklāta”: Ainažos 30 kvadrātmetru platībā kāds jau paspējis izraisīt šogad pirmo kūlas ugunsgrēku 4
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs redzējām, ka visā pasaulē vasarā saslimstība ar Covid-19 samazinājās”: infektoloģe atklāj, vai siltajos mēnešos var gaidīt vīrusa atkāpšanos 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Man nebija ne jausmas, ka Latvijas mežos mīt tik lieli lielu staltbriežu bari!” Annai izdevies nofilmēt iespaidīgu skatu 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja un režisore Liene Greifāne 11 dienu garumā slimnīcā cīnījusies par savu veselību 29
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Režisora un dramaturga 14 gadīgā meita rakstīs iesniegumu valstij: lai skolniekiem ļauj kā valdībai! 48
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Viņš var uzrūkt! Viņam arī ir savs viedoklis un raksturs!” – Samanta Tīna stāsta par savu suni Skarabeju 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Skaidrīte, Justs un Skaidra
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krievu estrādes zvaigzne Filips Kirkorovs Latvijas bankai parādā teju vai 2 miljonus eiro: parādu nav atdevis, sākusies tiesa 20
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Acu infekcijas ir ļoti lipīgas, tās izplatās arī “paliec mājās” apstākļos. Kā neieberzt acīs infekciju? 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atgriežas pavasara vēstneši cīruļi 1
1 diena
SR
Sandra Ruska
Veselam
Vai tiešām lapu izsvīduma medus vērtīgāks? 1
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Harija sieva Megana tikusi vaļā no stingrā karaliskās ģimenes tvēriena: sākusi aizrauties ar pārmaiņām izskatā – “kopē” Kimu Kardašjanu 12
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 27. februāra līdz 5. martam: kādas vēlmes piepildīsies
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Darba un pūliņu pilna nedēļa, kas, domājams, vainagosies ar panākumiem! Horoskopi no 1. līdz 7. martam
4 stundas