Vieni teju jau mirst, citi – vienkārši iedzer zāļu tēju. Kāpēc dažiem cilvēkiem saaukstēšanās ir grūts pārbaudījums? 0
Jaunā pētījumā atklāts, ka deguna šūnas darbojas kā pirmā aizsardzības līnija pret saaukstēšanos, bloķējot rinovīrusu drīz pēc inficēšanās. Ātra pretvīrusu reakcija var apturēt vīrusu pirms simptomu parādīšanās. Ja šī reakcija ir vājināta vai aizkavēta, vīruss izplatās un izraisa iekaisumu un elpošanas problēmas.
Bērnībā, kad viens no ģimenes locekļiem saaukstējās, bija tikai laika jautājums, kad mēs visi kleposim un šķaudīsim. Taču ne visiem saaukstēšanās bija smagas. Kamēr citi atveseļojas dažu dienu laikā, citi mokās ilgi. Izrādās, tam ir iemesls: saskaņā ar pētījumu viss ir atkarīgs no tā, kā organisms reaģē uz vīrusu, par to rakstīts vietnē RealSimple.
Lai veiktu pētījumu, pētnieki izveidoja cilvēka deguna eju gļotādas laboratorijas modeli un pētīja, kā šī šūnu kopiena degunā reaģē uz rinovīrusa infekciju.
“Mēs atklājām, ka dažreiz šūnas izveido ļoti ātru pretvīrusu aizsardzības reakciju, kas ierobežo infekciju <2% šūnu. Ja ātro aizsardzības reakciju aizkavē vai nomāc augsta vīrusa infekciozā deva, tiek aktivizētas papildu reakcijas, kas izraisa pārmērīgu gļotu veidošanos un iekaisumu,” saka pētnieki. Atklājumi liecina, ka viens un tas pats saaukstēšanās vīruss var izraisīt ļoti mazu gļotu veidošanos un iekaisumu vai daudz gļotu un lielu iekaisumu.
Kas ir rinovīrusi?
Tātad, kas īsti ir šie saaukstēšanos izraisošie vīrusi? Īsāk sakot, rinovīruss ir ļoti lipīgs vīruss, kas izraisa 50% no parastajām saaukstēšanās slimībām. Tas inficē epitēlija šūnas, kas izklāj degunu un augšējos elpceļus, izraisot vīrusu replikāciju un dažreiz iekaisumu.
Organisms cīnās pret vīrusu, lai apturētu tā replikāciju, bet infekcijas iznākums un simptomi ir atkarīgi no tā, kāda veida aizsardzības reakcijas tiek ierosinātas inficētajos audos.
Rinovīrusu izraisītas saaukstēšanās parasti ir vieglas, simptomiem izzūdot septiņu līdz desmit dienu laikā; tomēr cilvēkiem ar augstu risku, piemēram, smēķētājiem, ar astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību vai citām hroniskām elpošanas ceļu slimībām, simptomi var saglabāties ilgāk.
Vīrusi tiek klasificēti kā “RNS” vai “DNS” vīrusi. Kopumā vīrusi var viegli mainīties vai mutēt. Rinovīruss ir RNS vīruss, kam ir vismaz 100 dažādu veidu, ko sauc par serotipiem.
Tas izraisa saaukstēšanās simptomus, inficējot deguna gļotādu, bet tas var inficēt arī deguna blakusdobumus vai plaušas. Infekcija notiek jebkurā gada laikā, bet parasti tā ir biežāk sastopama pavasarī un rudenī.
