Gausā “Next Generation EU” finansējuma piešķiršanas un daudzpakāpju ratifikācija, kā arī dalībvalstu kavēšanās ar plānu iesniegšanu var atbīdīt Atveseļošanās un noturības mehānisma naudu uz vēl vēlāku laiku.
Gausā “Next Generation EU” finansējuma piešķiršanas un daudzpakāpju ratifikācija, kā arī dalībvalstu kavēšanās ar plānu iesniegšanu var atbīdīt Atveseļošanās un noturības mehānisma naudu uz vēl vēlāku laiku.
Foto: EK AV dienests

Daudzi uzskata ES ekonomikas atveseļošanas fonda 750 miljardus eiro par dalībvalstu kasēs jau esošu naudu. Bet tā gluži nav 0

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Lasīt citas ziņas

 

Diezgan daudzi uzskata Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas fonda “Next Generation EU” 750 miljardus eiro par kabatā jeb dalībvalstu kasēs jau esošu naudu. Bet tā gluži nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Grafiks

Aprīļa vidū par budžetu atbildīgais Eiropas komisārs Johanness Hāns ieskicēja stratēģiju, kas paredz veikt pirmos aizņēmumus jūlijā un šovasar finanšu tirgos piesaistīt un ES dalībvalstīm atvēlēt 13 procentus no kopumā 800 miljardiem eiro.

Aizņēmumu programmu iecerēts noslēgt 2026. gada beigās, savukārt parāda atmaksu paredzēts sākt 2028. gadā, un tā varētu ilgt trīsdesmit gadus. Domājot par šo attālo nākotni, respektīvi, parāda dzēšanu, varētu tikt attīstīta ES t. s. pašu resursu sistēma, piemēram, ieviests nodoklis par nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem, kas saskaņā ar aptuvenām aplēsēm ļautu iekasēt sešus miljardus eiro gadā.

Ar nosacījumu, ka dalībvalstis piekrīt ES pašu resursu sistēmas paplašināšanai.

 

Aizkavējumi

Bet tamlīdzīgi procesi ir sarežģīti vai mēdz ievilkties. To pierāda arī gausā “Next Generation EU” finansējuma piešķiršanas, ja tā var teikt, daudzpakāpju saskaņošanas ratifikācijas gaita. Pastāv varbūtība, ka Eiropas Komisija līdz aprīļa beigām vēl nesaņems visu dalībvalstu plānu galīgos projektus par to, kā nauda tiks izlietota.

Kā zināms, arī Latvija ir pārstrādājusi savu pieteikumu, lai pretendētu uz 1,82 miljardiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Papildus pieejams 2,5 miljardu aizdevums.

Ja atceramies, pērn pirms ES daudzgadu (2021–2027) finanšu shēmas un Atveseļošanas fonda apstiprināšanas Eiropadomē noritēja spriegas debates. Par taupīgajām dēvētās valstis ar Nīderlandi priekšgalā visvairāk iebilda tam, ka “Next Generation EU” fonda līdzekļi daļēji tiek atvēlēti dalībvalstīm subsīdiju veidā, bet galu galā piekrita kompromisam – naudas piešķīrumi jāsaista ar apņemšanos īstenot reformas. Ko pandēmijas krīzes apstākļi nebūt neveicina.

Tāpēc jāšaubās, vai Francija tagad atgriezīsies pie vienreiz jau atliktās pensiju sistēmas pārskatīšanas un ķersies pie bezdarba apdrošināšanas reformas, un diez vai Itālija sāks apcirpt valsts sektora finansējumu, bet Spānija – ievadīt darba tirgus reformēšanu. Iespējams, minēto un arī citu valstu plānos prasīto reformu grafiks parādīsies, taču ārkārtas situācijas dēļ tas būs visai nosacīts.

Kā zināms, ES ekonomikas Atveseļošanas plāna ratifikācijas procesā iejaucās Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura pagājušajā mēnesī, pamatojoties uz dažu, domājams, ar partiju “Alternatīva Vācijai” saistītu personu iesniegumu, apturēja parlamenta abās palātās – Bundestāgā un Bundesrātā – jau nobalsotu lēmumu, lai izskatītu, vai valdības piekrišana garantēt ES kopējo parādu atbilst valsts pamatlikumam.

Turklāt strīdi par šo tēmu izraisījās Polijā, kur valdošās partijas “Likums un taisnīgums” galējais spārns arī pauda nevēlēšanos uzņemties atbildību par citu “izšķērdīgajiem” izdevumiem.

“ANM naudai ir samērā īss ieguldījumu termiņš, un tāpēc man ļoti gribētos, lai ANM plāna iesniegšana EK netiek politiski vilcināta un torpedēta, jo tas mums draud ar vakcīnu iepirkumam līdzīgu atpalicību ES mērogā. Plāna būtiskākās izmaiņas paredz, ka Latvija izmantos visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas pēc pēdējiem aprēķiniem pie­ejams Latvijai,” izteicies Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.

 

Naudas tomēr par maz?

Tikmēr tēriņi faktiski jau sākušies. Spānijas valdība paļāvībā uz ES Atveseļošanas fonda naudas drīzo ienākšanu veikusi patstāvīgu aizņēmumu, lai ieguldītu 27 miljardus eiro konkrētos projektos. Madride ir otra lielākā “Next Generation EU” beneficiāre (140 miljardi, no tiem puse subsīdijās), un, raksta “El Pais”, paguvusi sagatavot diezgan precīzus aprēķinus līdzekļu sadalījumam pa nozarēm.

Latvijas pārstrādātajā plānā palielināts finansējums Nacionālās industriālās politikas (NIP) un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanai ar kopumā vairāk nekā viena miljarda eiro atbalstu. Uzlabotajā plānā iekļauti iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski projekti, piemēram, energoefektivitātes jomā, lai samazinātu elektroenerģijas cenu ražotājiem un palielinātu uzņēmumu energoefektivitāti, lai pilnveidotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un procesus uzņēmumos, lai atbalstītu inovatīvu produktu radīšanu.

Turpretī galvenā ieguvēja Roma (209 miljardi, no tiem 80 miljardi subsīdijas) ilgstoši nespēja izstrādāt variantu, kas apmierinātu dažādos vairākuma koalīcijas spēkus.

Pēc Džuzepes Kontes valdības krišanas un bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi stāšanās premjerministra jeb Ministru padomes priekšsēdētāja amatā pienāk pretrunīgas ziņas, vai Itālija paspēs plānu laikus iesniegt. Nedēļas sākumā pats Dragi tomēr apgalvoja, ka 30. aprīlī dokuments “tiks prezentēts”.

Kopumā viņa vadībā uzņemtais kurss paredz vērienīgas investīcijas infrastruktūras objektos, tai skaitā dzelzceļa līniju, autoceļu un ostu izbūvē. Itālijas budžeta deficīts saskaņā ar pagaidu prognozēm būs 11,8% no iekšzemes kopprodukta, bet valsts parāds sasniegs 159,8% no IKP.

Lielāks valsts parāds ir vienīgi Grieķijai, taču šoreiz, spriežot pēc publicētajām atsauksmēm, Atēnas drīzāk saņems uzslavas par šonedēļ Komisijai iesniegto un sadarbībā ar Briseles funkcionāriem izstrādāto divus tūkstošus lappušu biezo dokumentu “Grieķija 2.0”, kurā detalizēti izklāstīti daudzi projekti un arī reformas.

Grieķi rēķinās ar 32 miljardiem, no kuriem 18,2 miljardi būs subsīdijas, un aptuveni trešdaļa no tām tiks novirzīta klimatiskās pārkārtošanās finansējumam. Premjers Kiriaks Micotakis cer tādējādi panākt strukturālas pārmaiņas, lai sekmētu izrāvienu tautsaimniecības attīstībā.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona uztverē Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns kopumā ir nepietiekams, jo ticis apsvērts, neņemot vērā pandēmijas otrā un trešā viļņa radītās sekas. Viņaprāt, tas arī nav salīdzināms ar ASV ekonomikā un sociālajā sfērā investētajiem triljoniem. Nesamērojamā atpalicība no “amerikāņu atbildes spēka” un Vašingtonas Baltā nama iniciatīvām nākotnē varētu ietekmēt Eiropas konkurētspēju un atgūšanās tempus, bet tā ir “vēsturiska atbildība” un šāda “diskusija būtu eiropiešiem vajadzīga”.

Diskusijas neizpaliks jebkurā gadījumā, ja arī Komisijai izdosies nākamā pusotra gada laikā aizņemties un pārskaitīt dalībvalstīm septiņdesmit procentus no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētās summas, bet 2023. gadā – atlikušos trīsdesmit procentus. Tad iestāsies dalībvalstu valdību atbildības periods.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Viedoklis

Krišjānis Kariņš (“JV”), Latvijas Ministru prezidents: “Lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr esmu gandarīts par izstrādāto plāna projektu. ES Atveseļošanas fonda piesaistīto līdzekļu dēļ Latvija varēs īstenot nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē. Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
“Potenciāli šeit kaut kas noteikti briest…” Rajevs par jaunumiem Ukrainā
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Lasīt citas ziņas
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu
Saļodzījies ministres krēsls, Ziedojumu straume, Vējainākā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Nedēļas notikumu apskats
07:47
Ukrainas spēki Harkivas apgabalā sasnieguši valsts robežu
07:31
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
07:27
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
risināt miega traucējumus? Atbild psihiatrs Elmārs Tērauds
Stoltenbergs: NATO paplašināšanās procesā nav gaidāmi šķēršļi
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Rada virtuālo asistentu medicīnas iestādēm. Kā tas palīdzēs mūsu ārstiem?
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Vai paliks siltāks? Laikapstākļu prognoze nākamajai nedēļai
Prezidents: Somija pieteiksies dalībai NATO
Populārākais Latvijas sportists Kristaps Porziņģis izveidojis jaunu zīmolu
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Arhitekts Andis Sīlis: Latvijas influencere lepni stāsta, ka nav izlasījusi nevienu grāmatu. Par kādām vērtībām var būt runa?
Ščerbatihs: Ienaidnieks ir valdība, jo viņi ir izdarījuši visu, lai mums šeit būtu grūti dzīvot
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Viens, divi – gatavs! “Ātrās” kanēļmaizītes
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
VIDEO. Atbalstot Ukrainu un tās tautu, “Citi zēni” iedziedājuši ukraiņu dziesmas “Stefania” kaverversiju
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam