“Zelenskis apspēlēja Putinu; Tramps – Zelenski.” Kurš būs vinnētājs, un kuram “pigu” rāda Putins? 2
Analizējot aktuālo diplomātisko situāciju, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atteicās piedalīties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iniciētajās miera sarunās, solot vien delegācijas pārstāvniecību, Andis Kudors, politologs, uzsvēra, ka šāds Putina lēmums ne tikai mazina viņa ietekmi, bet arī liek viņam izskatīties mazāk nopietnam attiecībā uz miera sarunām, nekā viņš publiski apgalvo.
Krievijas Federācijas padomes pārstāvis Konstantīns Kosečovs, pieredzējis politiķis, jau bija nodēvējis šo ielūgumu uz sarunām par “klaunādi”, norādot, ka nopietnas augstākā līmeņa sarunas netiek rīkotas šādā veidā.
Kudors piekrīt, ka Putina lēmums ir saistīts ar vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, tas ir psiholoģisks aspekts:
Putins vēlas demonstrēt, ka viņš ir tas, kurš izsauc citus, nevis pakļaujas uzaicinājumiem. “Viņš grib parādīt, ka, kad viņš pasauc, visi ierodas,”
skaidro Kudors.
Otrkārt, drošības apsvērumi spēlē būtisku lomu. Putins, kurš, kā zināms, baidās no atentātiem, vienmēr rūpīgi plāno savus braucienus. “Drošībnieki parasti divas nedēļas iepriekš sadarbojas ar vietējiem dienestiem, un Putins pat ceļo ar savu krūzīti ar vāciņu,” ironizē Kudors, piebilstot: “Kurš vainīgs, tas bailīgs.”
Zelenska diplomātiskais triumfs
Kudors uzskata, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šajā situācijā ir pārspēlējis Putinu, bet Tramps pārspēlēja Zelenski.
Uzaicinot Krievijas līderi uz sarunām, Zelenskis ieguva diplomātisku iniciatīvu un atklāja Putina patiesos nolūkus kara beigšanas sakarā, bet
Tramps ar vārdiem “Re, bez manis jau nekas nenotiek!” pēc tam “nozaga” Zelenska potenciālo triumfu un pasaudzēja Putinu.
“Zelenskis parādīja, ka ir gatavs runāt, kamēr Putins ar savu neierašanos signalizē, ka nav nopietns attiecībā uz miera sarunām, kā viņš tēlo,” lēš Kudors, uzsverot, ka ir nepatīkama situācija.
Tramps pasaudzē Putinu
Analizējot Donalda Trampa lomu un to, ka viņš ar saviem izteikumiem pasaudzējis Putinu no pilnīgas diplomātiskās izgāšanās, Kudors atgādina, ka
Tramps iepriekš publiski paziņoja, ka ir gatavs ieviest sankcijas kopā ar Eiropu Krievijai un nodrošināt ieroču piegādes Ukrainai, ja Putins neieradīsies uz sarunām.
Kudors brīdina, ka šāda divkosība apgrūtina skaidru spiediena izdarīšanu uz Krieviju, vienlaikus arī atgādinot, ka Tramps vēlas pozicionēties kā centrālā figūra jebkurā potenciālā miera vienošanās procesā. “Viņš grib būt tas, kurš būs uz bildes, spiežot rokas un parakstot miera vienošanos,” saka Kudors. Tomēr, ja izredzes uz pamieru vai uguns pārtraukšanu mazinās, Tramps attālinās no procesa.
Tiklīdz Putins signalizē par sarunām, Tramps atkal tuvojas starmešu gaismai, cenšoties saglabāt savu ietekmi, viņš ir šovmenis.
“Mums jāfiltrē Trampa teiktais, dalām ar četri un skatāmies uz viņa rīcību,” secina Kudors, norādot uz ASV prezidenta pretrunīgo dabu.
