Foto: 123RF

Miris arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs, informēja arhitekte Daila Šēnberga.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu 142

Lasīt citas ziņas

Lūsis-Grīnbergs (dzimis 1932 gada 13.oktobrī Rīgā) ir izcils latviešu pilsētbūvniecības arhitekts.

Viņš mācījies Rīgas 1.vidusskolā un pēc tās beigšana iestājies Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, kuru pabeidzis 1957.gadā.

Ceturtdien būs vasarīgi silts laiks – saulaina diena bez nokrišņiem

ASV jaunās sankcijas vērstas pret Krievijas ieroču programmu

Kokteilis

Zigmunds, Sigmunds un Zigismunds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?

Pēc arhitekta kvalifikācijas iegūšanas viņa darbavieta teju visu darba mūžu bija Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts “Pilsētprojekts” (1958-1992). Kopš 1960.gada Lūsis-Grīnbergs bija Arhitektu savienības biedrs.

Arhitekts ir vairāk nekā 30 Latvijas mazpilsētu ģenerālplānu un to vēsturisko centru detālplānojumu autors, turklāt daudzām tie ir izstrādāti vairākkārt – Tukumam (1973, 1991), Siguldai (1972, 1991), Cēsīm (1967, 1988), Ogrei (1970, 1989). Lūsis-Grīnbergs ir autors Aizkraukles (1971), Alūksnes (1974) , Kuldīgas (1973), Aizputes (1980), Rēzeknes (1985), Jelgavas (1987) u.c. pilsētu ģenerālplāniem.

Lūsis-Grīnbergs ir līdzautors vairākiem monumentāliem mākslas darbiem – Latviešu strēlnieku muzejam un piemineklim Rīgā (1966-1971), par kuru 1972.gadā viņam piešķīra PSRS Valsts prēmiju, piemineklim Eduardam Veidenbaumam (1967), piemineklim 1905.gada revolucionāriem Rīgā, Grīziņkalnā (1975).

Līdztekus projektēšanai Lūsis-Grīnbergs darbojies arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

2001.gadā Lūsis-Grīnbergs par personīgiem līdzekļiem sāka Latviešu strēlnieku pieminekļa sakārtošanu sabiedriskā kārtā, jo Rīgas domei līdz tam nebija atradušies līdzekļi pieminekļa sakopšanai. “Abi pārējie līdzautori jau ir miruši. Man vienkārši kauns, ka mūsu darbs stāv nesakopts. Man palīdz arī citi cilvēki,” sacīja arhitekts. Lūsis-Grīnbergs plānoja sakārtot pieminekli tā sākotnējā izskatā – demontēt postamentu ar uzrakstu “Latviešu sarkanajiem strēlniekiem”, ko sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika “pierīkot okupācijas komunistiskās partijas komiteja”, kā arī notīrīt notecējums.

Lūša-Grīnberga izvadīšana notiks 2015.gada 2.jūnijā no Rīgas Krematorijas.