Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls (no labās) un “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls (no labās) un “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
Foto: Karīna Miezaja

Muitnieki redz cauri iepakojumam 13

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Izmantojot Latvijai pieejamās ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) investīcijas, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde iegādājas modernu tehnisko aprīkojumu. Tas muitniekiem palīdzēs nodrošināt efektīvāku kontroli, pāri ES ārējai robežai liedzot pārvietot aizliegtas un bīstamas vielas, kā arī stiprināt vispārējo Latvijas muitas kapacitāti, novēršot preču nelikumīgu ievešanu, vienlaikus mazinot riskus radīt netīšus zaudējumus godprātīgiem ­komersantiem.

Marta izskaņā noslēdzās pretendentu pieteikšanās dalībai iepirkumā “Rentgena iekārtas un pas­ta sūtījumu automātiskās līnijas piegāde, uzstādīšana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana”. Šobrīd norit iesniegto piedāvājumu vērtēšana. Iepirkuma mērķis ir pilnveidot saņemto starptautisko pasta sūtījumu apstrādi Lidostas muitas kontroles punktā, muitnieku darba uzlabošanai uzstādot speciālu automātiskās šķirošanas/analīzes un pasta sūtījumu skenēšanas līniju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gada laikā – virs 5,3 miljoniem sūtījumu no trešajām valstīm

“Muitnieku darba apjomu pasta sūtījumu apstrādē no trešajām valstīm raksturo kaut vai tikai viens skaitlis: pagājušajā gadā šādu sūtījumu bija vairāk nekā 5,3 miljoni,” Lidostas muitas kontroles punkta apskates laikā “Latvijas Avīzei” pastāstīja VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. “Saņemto pasta sūtījumu šķirošanas ieviešana Lidostas muitas kontroles punktā mums ļaus optimizēt uz kontroli novirzāmo pasta sūtījumu plūsmu – tos varēsim skenēt, automatizēti analizēt un secīgi novirzīt vai nu atmuitošanai, vai padziļinātajai muitas kontrolei. Tādējādi nodrošināsim raitāku muitas kontroles procesu un pasta klienti savus sūtījumus varēs saņemt ātrāk.”

Muitā noformējamo pasta sūtījumu no trešajām valstīm (tas ir – ārpus ES teritorijas) apjoms būtiski pieaudzis kopš 2021. gada 1. jūlija, kad spēkā stājās izmaiņas ES tiesību aktos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu visām precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos vai platformās un saņem komerciālajos sūtījumos no valstīm ārpus ES. Tostarp no Lielbritānijas – neatkarīgi no preču vērtības, sākot no pirmā centa, pasta sūtījuma saņēmējam jāiesniedz importa muitas deklarācija un jāsamaksā PVN.

Kas jāzina klientiem

Kā “Latvijas Avīzi” informēja Muitas pārvaldē, komerciālo un nekomerciālo starptautisko sūtījumu apjoms aizvien pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā vienā dienā tikai pa­sta sūtījumiem vien Latvijā vidēji noformēti 14 000 muitas deklarāciju.

“Sūtījumu kontroles notiek dažādos līmeņos. Muitniekiem ikdienas darba apjomu kopš 2021. gada 1. jūlija ievērojami ietekmēja izmaiņas normatīvajos aktos e-komercijas jomā. Kopā ar “Latvijas Pastu” jau esam iedzīvotājiem par šo daudz stāstījuši – tagad pie mums, kā ikvienā ES dalībvalstī, katrs sūtījums jebkādā vērtībā no trešajām valstīm ir jāmuito. Ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 150 eiro, jāmaksā tikai PVN, ja tā ir lielāka – arī muitas nodoklis.

Reklāma
Reklāma

Ļoti populāra ir e-komercijas platforma “Ali Express” un tai līdzīgas. Pirms Ziemassvētkiem Rīgas lidostā ar sūtījumiem ierodas pat vairākas lidmašīnas nedēļā. Par tajās esošajām precēm pirms tam elektroniski saņemam informāciju, veicam risku analīzi un uz tās pamata aizdomīgus sūtījumus novirzām padziļinātai kontrolei. Viss notiek ciešā sadarbībā ar “Latvijas Pastu” un citiem pasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzējiem, apmainoties ar informāciju, ko un no kurienes sūta,” stāsta Muitas pārvaldes direktors.

Daļa trešo valstu e-komercijas platformu jeb interneta veikalu tagad jau esot ES reģistrējušies PVN īpašā režīma – IOSS (Import One Stop Shop – angl.) – izmantošanai. Tas nozīmējot, ka, iepērkoties šādā tiešsaistes veikalā, PVN iekasē jau pirkuma brīdī un tad sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus.

Ja sūtījuma atmuitošana tomēr jāveic, saņēmējs pats var aizpildīt īsu un vienkāršu importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai arī pilnvarot pasta vai eksprespasta pakalpojuma sniedzēju preču muitošanu par maksu veikt viņa vietā. Klientu ērtībai Latvijā esot radīta iespēja klientiem pašiem bez maksas EDS latviešu, angļu vai krievu valodā aizpildīt un iesniegt vienkāršotu importa muitas deklarāciju” par saviem pasta sūtījumiem.

Lai iedzīvotāji jau pirms pirkuma veikšanas trešo valstu e-komercijas platformās varētu uzzināt, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot sūtījumu Latvijā, VID esot izstrādājis īpašu nodokļu aprēķina kalkulatoru. Tas paredzēts iedzīvotājiem nodokļu aprēķināšanai par tādiem pasta sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro un svars 1000 kilogramu, savukārt preces ir atrodamas kalkulatorā iekļautajā preču klasifikatorā. Jāņem vērā, ka klasifikatorā ietvertas tikai tādas preces, uz kurām neattiecas preču pārvietošanas ierobežojumi vai ­aizliegumi.

Populārākās aizliegtās preces

Sūtījumu muitas kontrolē konstatētās aizliegtās preces tiek konfiscētas un nodotas iznīcināšanai. Vēl nesen aizliegto preču sērgas pirmajās pozīcijās bijušas narkotiskās vielas. Piemēram, 2020. gadā atklāti vidēji divi šādi nelegālie sūtījumi dienā jeb aptuveni 700 gadījumi gada laikā. Pērn un arī šogad sērgas pirmajā vietā izvirzījušies nelegālie medikamenti, jo sevišķi iecienītas esot kļuvušas vīriešu potences zāles no Indijas.

Trešo pozīciju nelegālo preču sūtījumos jau vairākus gadus nemainīgi ieņemot zīmolu preču viltojumi jeb intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumi, muitnieku valodā runājot. “Lai fiziska persona iegādātos medikamentus no trešajām valstīm, obligāti ir jābūt receptei. Ja tās nav, tas ir pārkāpums, sūtījumu ar medikamentu saņemt nevar un mēs to konfiscējam. Līdzīgi notiek arī ar samazinātās vērtības “zīmolu precēm”. Piemēram, ja redzam apšaubāmas kvalitātes somiņu ar “Gucci” uzrakstu par 5,50 eiro, klients visdrīzāk to nesaņems. Muitnieki arī šādus sūtījumus klasificē kā aizdomīgus un novirza papildu kontrolei. To, vai prece ir īsta vai viltojums, pārbaudes laikā nosaka konkrētās preču zīmes pārstāvis. Tādā veidā ES aizsargā savus iedzīvotājus no preču viltojumiem,” skaidro Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāne.

Mazina riskus radīt netīšus zaudējumus

Vienu no ANM plānā paredzētajām investīcijām VID Muitas pārvalde jau ir īstenojusi. Ir noslēdzies projekts “Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana”. Tā rezultātā iegādāta moderna iekārta – portatīvs Ramana spektrometrs “Agilent Resolve”, kas nodrošina operatīvu nezināmu vielu identifikācijas veikšanu, neatverot iepakojumu un nenonākot ar šīm vielām tiešā saskarē.

Kontroles procesā muitas amatpersonas nereti konstatējot aizdomīgus sūtījumus ar vielām, par kurām dokumentos nav sniegta pietiekama informācija vai arī to iepakojumiem nav pievienotas atbilstošas etiķetes. Ramana spektometram esot lāzera iekārta, ko novirza uz pārbaudāmo vielu, dodot iespēju caur papīra konvertu, plastmasas, stikla vai cita veida iepakojumu noteikt, kas tā par vielu. Aparāta atmiņā esot milzīga datu sistēma jeb bibliotēka, ar lāzera stara palīdzību tas precīzi uzrādot, kāda viela neatvērtajā iepakojumā atrodas, nevis tikai uzrāda, ka tur ir “pulveris” vai “tablete”.

Ar jauno aprīkojumu muitas amatpersonas var identificēt dažādas ķīmiskas vielas, tostarp arī aizliegtās un bīstamās. Tas nozīmē ātrāku, efektīvāku un drošāku pasta sūtījumu un kravu pārbaudi. Vienlaikus tādā veidā arī samazināta iespējamība netīši radīt zaudējumus godprātīgiem preču saņēmējiem un komersantiem, jo aizdomas radījušais iepakojums nav jāatver, lai pārliecinātos, ka tās faktiski atbilst deklarācijās norādītajām precēm.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.