Telpa gaidīšanai – performance “Nekas nav drošs, kad tevis nav” Ventspils koncertzālē “Latvija”.
Telpa gaidīšanai – performance “Nekas nav drošs, kad tevis nav” Ventspils koncertzālē “Latvija”.
Publicitātes (Kristapa Anškena) foto

Mūžīgā gaidīšanas režīmā? Kā Covid-19 otrajā vilnī izdzīvojušas reģionālās koncertzāles 2

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kopš 2020. gada novembra esam sastapušies ar jau otro stopkrānu kultūrai, kura ietekme gliemeža tempos un lielā iespējamības izteiksmē sāk mazināties tikai 2021. gada jūnijā. “Kultūrzīmēm” bija svarīgi noskaidrot – cik dzīvotspējīgas šajos sarežģītajos apstākļos ir Latvijas reģionālās koncertzāles?

LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 204
10 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
11. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Kokteilis
Zvaigznes sola, ka tu šodien sasniegsi mērķi, lai kāds tas arī būtu! Horoskopi 19.oktobrim
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Tāpēc satikos ar to vadītājiem – SIA “Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars”” valdes locekli TIMURU TOMSONU, SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekli DIĀNU ZIRNIŅU, SIA “Vidzemes koncertzāles “Cēsis”” māksliniecisko direktori INESI ZAGORSKU un SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētāju SIGITU MIGOĻU – neklātienes diskusijā.

 

Dīkstāves pabalsti – liegti

– Kā vērtējat šā brīža valsts sniegtā atbalsta efektivitāti reģionālajām koncertzālēm Covid-19 krīzē? Cik efektīvs ir bijis VKKF ieguldījums un pašvaldību atbalsts?

CITI ŠOBRĪD LASA

Timurs Tomsons: – Mūs atbalstīja divas struktūras – Valsts kultūrkapitāla fonds un vietējā pašvaldība. VKKF atbalsts tika atrasts jau esošās programmas ietvaros (VKKF mērķprogramma “Daudzpusīgas profesionālās māk­slas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos”. – A. B.) – līdz ar to nebija jāizgudro jauns mehānisms, VKKF ieklausījās arī mūsu vēlmēs, un tas bija samērā veiksmīgi. Strādājām arī ar pašvaldības atbalstu, izdarījām savu mājasdarbu, samazinot izdevumus, un pašvaldība palīdzēja sakārtot naudas plūsmu.

Tāpat kā citas reģionālās koncertzāles, nevarējām pieteikties dīkstāves pabalstiem un pārējiem mehānismiem, tomēr ceram, ka VKKF mūs varētu līdzīgā veidā atbalstīt arī šogad.

Sarunas ar Kultūras ministriju bija ilgas, un saņēmām apliecinājumu, ka valsts atbalsta sniegšana ir Finanšu ministrijas kompetence, un caur to nevarējām nekādi izsisties. Tas, ka atbalsts netika sniegts, tika pamatots ar mūsu pašvaldības kapitālsabiedrības statusu.

Tomēr galu galā risinājums tika atrasts – ar VKKF finansējumu varējām kaut daļēji segt arī darbinieku atalgojumu kādā konkrētā brīdī, un tas, protams, mums ļoti palīdzēja. Ceram, ka šogad tas varētu būt iespējams vēlreiz – ka VKKF izsludinās vēl vienu konkursu.

Sigita Migoļa: – SIA “Kurzemes filharmonija” konkursa ietvaros tiek piešķirts Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums tikko minētās mērķprogrammas ietvaros, īstenojot valsts noteiktos mērķus daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai Latvijas reģionos.

Ņemot vērā Covid-19 krīzes gan pirmo, gan otro vilni, esam pateicīgi, ka no VKKF puses gan bija, gan arī šobrīd ir iespēja pārplānot piešķirtos līdzekļus, balstoties uz reālo šī brīža situāciju. Ievērojams atbalsts bija no VKKF mērķ­programmas “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija” Covid-19 ietekmētajiem kultūras pasākumiem, iegūto finansējumu varējām novirzīt darbinieku atalgojumam.

Mūsu ieņēmumus veido pašvaldības dotācija, VKKF finansējums un biļešu un telpas nomas ieņēmumi. Lai varētu nodrošināt stabilu darbību, plānojot 2021. gada budžetu, ņēmām vērā Covid ietekmi. Līdz ar to pašvaldības finansējums, kāds tas tika apstiprināts, tāds arī ir un uz šo brīdi nav samazināts.

 

Diāna Zirniņa
Foto: Paula Čurkste/LETA

Diāna Zirniņa: – Laiku no pagājušā gada pavasara var iedalīt trijos posmos. Pirmajā, kas bijis vissāpīgākais, izjutām vienaldzību un pat diskrimināciju no lēmumu pieņēmējiem, jo – lai arī koncertzālēm bija pilnīgs darbības liegums, dīkstāves pabalsti darbiniekiem tika atteikti, neskatoties uz nomaksātajiem nodokļiem.

Turklāt mūsu esība pašvaldību pārziņā liedza panākt politisku vienošanos par valsts atbalsta instrumentu pieejamību. Otrajā posmā mums palīgā nāca Valsts kultūrkapitāla fonds un Kultūras ministrija, izprotot reģionālo koncertzāļu nozīmi un nepieciešamību nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību ārpus Rīgas. Tika rasti papildu līdzekļi, lai varētu īstenot 2020. gadā plānotos koncertus.

Pērn vēl paspējām arī gūt atbalstu LIAA administrētajā programmā, tomēr arī tā tagad liegta. Šobrīd ir trešais posms – gaidīšanas režīms un pārrunu laiks ar ministriju. Acīmredzams, ka valsts programmas ietvaros izveidotās koncertzāles ir reģionāla un nacionāla mēroga objekti, kurus nevar atstāt tikai uz pašvaldību pleciem. Ir sajūta, ka ministrija to izprot un cenšas rast risinājumu.

Inese Zagorska: – Otrajā Covid-19 krīzes vilnī valsts un pašvaldības atbalstu praktiski neesam saņēmuši. Vienīgais papildu finansējums tika saņemts VKKF izsludinātajā atbalsta programmā “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija”.

Ņemot vērā īso laika posmu kopš 2020. gada vasaras – iespējas pēc Covid-19 pirmā viļņa atsākt rīkot pasākumus klātienē – un brīža, kad tas oktobrī atkal tika liegts, un jau paredzot ierobežoto darbību kultūras nozarē ziemas mēnešos, tirdzniecībā bija izziņoti tikai novembra un decembra koncerti.

Līdz ar to pārdoto biļešu ieņēmumi nebija tik lieli, kā plānots. Arī publika diezgan piesardzīgi iegādājās biļetes, ņemot vērā 2020. gada pavasara pieredzi. Kompensāciju no VKKF par pārdotajām biļetēm esam saņēmuši 6647,04 eiro apmērā, kas ierastos apstākļos būtu viena koncerta biļešu ieņēmumi. Bet, kā zināms, kultūras nozares dīkstāve otrajā Covid-19 vilnī ir ilgusi vairāk nekā pusgadu.

– Kāda šobrīd un prognozējamā nākotnē koncertzālē ir situācija ar darbinieku nodarbinātību?

D. Zirniņa: – Esam mērķtiecīgi centušies maksimāli saglabāt darba vietas, arī darbinieki nāca pretī, gan veicot cita veida darbus, gan piekrītot strādāt mazākā noslodzē. Tomēr ar daudziem izbeigti darba līgumi, un iemesli dažādi. Kāds atradis citu darbu, kāds mainījis nodarbošanās jomu, kāds emocionāli nav izturējis šo laiku; tomēr pamatkodols palicis faktiski nemainīgs, esam pamatos stipri un jau atsākuši darbu.

S. Migoļa: – SIA “Kurzemes filharmonija” štata darbiniekiem līdz pat šim brīdim ir nodrošinājuši darbu. Katram tika atrasts lietojums, lai nebūtu no viņiem jāšķiras. Daļa strādāja attālināti, daļai tika pārdalīti pienākumi. Tāpat tika izmantoti ikgadējie atvaļinājumi, kāds ņēma arī slimības lapas.

Protams, ir arī darbinieki, kas strādā ar uzņēmuma līgumiem, līdz ar to, pasākumiem atsākoties, viņi atgriežas pie saviem pienākumiem. Vērtējot kopumā, šajā sarežģītajā laikā mums veiksmīgi izdevās izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.

I. Zagorska: – Šobrīd visa komanda ir nodarbināta, bet, kopš publisko pasākumu aizlieguma pagājušā gada rudenī, darbinieki strādā samazinātā slodzē ar optimizētu, samazinātu atalgojumu.

No šīs nedēļas (diskusija notika pirms Jāņiem. – A. B.) publiskie pasākumi ar auditoriju klātienē atkal ir atļauti, tādēļ atsāksim darbību ar pilnu jaudu un visi darbinieki atsāks darbu nu jau pilnā slodzē.

T. Tomsons: – Bija daži darbinieki, kas atradās dīkstāvē, no dažiem nācās šķirties uz kādu laiku, citiem nācās samazināt slodzes. Daži arī saprata, ka viņiem ir izdevīgāk izvēlēties uz kādu laiku bezdarbnieka statusu. Ceram, ka tagad, kad atkal esam palielinājuši koncertu skaitu, situācija uzlabosies. Ilgstoši strādāt samazinātā sastāvā nav iespējams. Ir nepieciešami gaismotāji, skaņotāji; vienam cilvēkam saslimstot, mums vairs nav iespējams realizēt programmu.

 

Izaicinoši menedžmenta un finanšu jautājumi

– Kā koncertzāles darbību ietekmē tas, ka no 15. jūnija biļetes drīkst pārdot vienīgi izslimojušiem, vakcinētiem vai testētiem iedzīvotājiem? Vai tiek veikti kādi aprēķini par to, kā tas varētu aktivizēt potenciālu ieņēmumu iegūšanu jau tuvākajā nākotnē?

S. Migoļa: – Šie lēmumi ir radījuši papildu atbildību pasākumu organizatoriem jau tā tik grūtajā laikā. Skaidrs, ka tehniski to varēsim nodrošināt, bet problēmas sagādās ētiskā puse. Nav noslēpums, ka sabiedrība ir sadalījusies divās pretējās frontēs, kur vieni pozitīvi vērtē vakcinēšanas procesu, citi savukārt ir tā noliedzēji.

Mēs, pasākumu organizatori, esam pa vidu, jo mums ir jāatrod vidusceļš, lai daudzmaz visas puses būtu apmierinātas. Un, pats galvenais, ka tas skar ne tikai pasākuma apmeklētājus, bet arī māksliniekus un iestādes darbiniekus, kas nodrošina pasākuma organizatorisko un māksliniecisko pusi. Līdz ar to gribot negribot psiholoģiskais spiediens uz mums ir ļoti liels, jo ik brīdi jāuzklausa visas puses. Viennozīmīgi uzskatu, ka šī situācija ietekmēs gan pasākumu apmeklējumu, gan finansiālos ieņēmumus. Ļoti ceru, ka līdz jūlija vidum, kad koncertzāle “Latvija” atzīmēs divu gadu jubileju, noteikumi mainīsies.

D. Zirniņa: – Esam mēģinājuši rīkot daļēji drošos koncertus, paredzot arī testēto klātbūtni. Pirmajos pasākumos testēto apmeklētāju nav bijis un cilvēki tādējādi varēja būt bez mutes un deguna aizsegiem. Diemžēl secinājām, ka viena testētā dēļ nav vērts tērēt papildu līdzekļus vai pārlikt izdevumus uz apmeklētājiem. Arī vakcinētie un pārslimojušie īsti nav priecīgi šādos apstākļos vilkt maskas. Starp citu, plānojot koncertu uzreiz pēc Jāņiem, sapratām, ka reģionā veikt testu šādās garās brīvdienās ir gandrīz neiespējamā misija.

Timurs Tomsons
Foto: Zane Bitere/LETA

T. Tomsons: – Esam priecīgi, ka klausītājs var pie mums atgriezties. Taču, protams, arī mums pašiem ir dilemma, kādu plānu izvēlēties – drošo vai daļēji drošo. Kā zināms, koncertzālē ir rezidenti, to skaitā Liepājas Simfoniskais orķestris, kuriem ir iespēja izvēlēties savu modeli. Arī mēs paši organizējam pasākumus un vēlamies piedāvāt koncertus visām pusēm, ne tikai vakcinētajiem iedzīvotājem.

Līdz ar to, protams, saskaramies ar izaicinošiem menedžmenta un finanšu jautājumiem – piemēram, ja apmeklētājiem vēlamies nodrošināt vīrusa testus pirms koncerta, ir jāizsauc laboratorija, kas to veic uz vietas, un, lai gan jūlijā valsts testēšanu vēl apmaksā, tieši šo izbraukuma testēšanu mums apmaksāt neviens nav solījis. Tas, protams, palielina arī mūsu izdevumus, un mums tas netiek kompensēts.

Neraugoties uz to, jūlijā tomēr esam nolēmuši veikt uz vietas šos testus mūsu piedāvātajiem koncertiem, un tagad notiek aktīvs darbs, lai piesaistītu vienu no laboratorijām. Tas, protams, nav vienkārši, turklāt arī laboratorija uzreiz jautā – ko darīsiet, ja parādīsies pozitīvs gadījums? Arī tas viss jāparedz plānā un menedžmentā. Mēs tiešām vēlamies, lai koncertus apmeklē arī tie skatītāji, kuri ilgstoši nav bijuši un kādu iemeslu dēļ nav paspējuši līdz šim vakcinēties.

– Kādēļ tomēr neizvēlējāties drošāko plānu?

– Mūsu mārketinga komanda droši vien cīnītos par drošāko plānu, jo tas dotu arī lielākus ieņēmumus, tomēr ceru, ka vismaz jūlijā koncerti vēl varētu aizritēt pēc daļēji drošā plāna – piemēram, Ingas Kalnas koncertu 10. jūlijā gribētu piedāvāt pilnīgi visiem. Galu galā nodokļus jau mums maksā visi cilvēki.

Tas uzstādījums ir spēkā, kamēr mēs varam to nodrošināt. Es tiešām ceru, ka cilvēki izvēlēsies apmeklēt koncertu, novērtējot mūsu centienus nākt pretī, jo šī testēšana mums izmaksā diezgan lielu naudu.

I. Zagorska: – Esam ļoti priecīgi, ka beidzot varam atsākt darbību, un par saviem klausītājiem, kuriem tik ilgi bijusi liegta iespēja baudīt kultūras un mākslas pasākumus klātienē. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo pieredzi, zinām, ka epidemioloģiskajai drošībai šajos apstākļos ir ļoti būtiska nozīme, un mums kā organizatoram jaunie noteikumi ir papildu garants, lai nepieļautu vīrusa izplatību mūsu rīkoto pasākumu laikā.

Šādi Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi un vadlīnijas dod iespēju cilvēkiem sākt apmeklēt publiskos kultūras pasākumus, savukārt mums – pārliecību, ka gadījumā, ja rudenī epidemioloģiskā situācija atkal mainās, kultūras iestādes tomēr netiktu jau trešo reizi slēgtas pilnībā un darbību zināmos apstākļos tomēr varēs turpināt.

Iecerot pirmos pasākumus pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā, rūpīgi plānojam mākslinieciskās un tehniskās izmaksas, sabalansējot ar prognozējamajiem ieņēmumiem attiecīgi pie viena vai otra valdības atļautā publisko pasākumu scenārija. Tā kā koncertzālei “Cēsis” nav tiešu dotāciju administratīvajai darbībai, tikai Valsts kultūrkapitāla finansējums mākslinieciskajai programmai, tiklīdz atsākam strādāt ar pilnu jaudu, mums jāno­drošina stabili biļešu ieņēmumi, lai varam segt darba algas un citus administratīvos un ēkas uzturēšanas izdevumus.

– Kādas papildu funkcijas koncertzāles ir uzsākušas šajā piespiedu stāvposmā? Piemēram, Liepājas koncertzāle šajā laikā ir kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

T. Tomsons: – Digitālā koncertzāle ir bijusi mūsu veiksmes stāsts. Esam profesionāla kultūras iestāde, kas nodarbojas ar mūziku, tādēļ arī ierakstu sistēmām ir jābūt profesionālām. Mēs to esam realizējuši – 2019. gadā iepirkām labāko audio ierakstu tehniku un aizvadītajā vasarā veicām vairākus audioierakstus, bet šogad jau esam spēruši nākamo soli un līdz ar iegādātajām robotkamerām kvalitatīvajai skaņai varam pielikt klāt arī augstas kvalitātes video.

Pateicoties kvalitatīvajam aprīkojumam un personāla profesionalitātei, digitalizācijas procesu veicām ļoti profesionāli, un visu laiku šo aparatūru aktīvi izmanto arī Liepājas Simfoniskais orķestris, kā arī privātās konferences, kas pagaidām notiek reizi vai divas mēnesī. No digitālā aprīkojuma nomas gūtie ieņēmumi arī bija tie, kas mums ļāva attīstīties šajā laikā.

Digitalizācija paredz arī nepārtrauktas investīcijas, tomēr līdz ar to arī bijām tie, kas ne tikai aktīvi translēja koncertus, bet arī mēģinājām tos tirgot internetā. Rezultāti nebija nemaz tik slikti – kopā ar “Latvijas Skolas somas” pasākumiem esam pārdevuši gandrīz 4400 digitālo biļešu. Digitālo koncertzāli pamatā izveidojām par fonda “Uniting History” ziedotajiem līdzekļiem un domājam, ka šogad jau būsim atpelnījuši aparatūrā ieguldīto.

D. Zirniņa: – Latgalieši laikam ir spītīgi, un arī mēs uz lāpstiņām negribējām tikt nolikti, mums tas ir par vienkāršu. Teikt, ka nekas nav noticis šajā laikā, nepavisam nevaram. “Gors” vārds skanēja kultūras apbalvošanas ceremonijās – Lielajā Mūzikas balvā, “Kilograms kultūras”. Spējām gadu darīt spilgtu, pateicoties daudziem māk­sliniekiem – Elīnai Garančai, Ivetai Apkalnai, Maestro Raimondam Paulam, LNSO un citiem.

Protams, digitālie koncerti ir jau ikdiena. Tomēr saskatījām, ka pieprasījums ir arī pēc digitālajām konferencēm un semināriem, būtiski uzlabojām izstāžu aprīkojumu.  Nedēļas nogalēs, kad bija liegti pasākumi, “Gors” skanēja un spīdēja uz āru, cilvēki nāca pastaigā un baudīja.

Līdz ar ierobežojumiem sākām attīstīt turpmākajam darbam kino izrādīšanas funkciju un stiprinājām kafejnīcas darbu, kas ir neatraujama katra pasākuma sastāvdaļa. Un, kā izrādās, neviļus radījām starptautiski pieprasītu produktu – sejas masku ar uzrakstu VASALS –, kuru krājumus nācās atjaunot daudzkārt. Ceram, ka tā drīzumā paliks tikai kā šā laika vēsturiska liecība.

I. Zagorska: – Jaunus darbības virzienus neesam attīstījuši, bet viens vai otrs pakalpojums ticis izmantots biežāk nekā regulāras koncertsezonas laikā – piemēram, koncertu ieraksti. Arī mūziķiem aizvadītā ziema un pavasaris bija koncertdarbības dīkstāves laiks tikai ar dažiem tiešraides projektiem, tādēļ viņi to aktīvi izmantoja jaunradei un jaunām sadarbībām.

S. Migoļa: – Koncertzāle “Latvija”, neraugoties uz līdz šim valstī noteiktajiem ierobežojumiem, darbību ne uz mirkli nebija pārtraukusi. Ventspilniekiem regulāri tika piedāvāti alternatīvi pasākumu formāti – gan tiešsaistes koncerti, gan mūzikas-mākslas performances. Apmeklējot vai tiešsaitē vērojot koncertzāles performances, bija iespēja sastapt ne vienu vien atpazīstamu mākslinieku.

Piemēram, performancē “Nekas nav drošs, kad tevis nav” piedalījās gan plašu atzinību guvusī vijolniece Kristīne Balanas, gan tautā iemīļotais aktieris Gundars Āboliņš. Savukārt maijā, kad koncertzāles “Latvija” galvenās ieejas durvis aizšķērsoja konteiners ar kultūru jeb “Mūžzaļš”, apmeklētājs viens pret vienu varēja tikties ar mākslinieku īpašā koncertā, dramatiskā performancē vai prozas, dzejas lasījumā.

Kultūras konteinerā viesojās gan dziedātāja Ieva Parša, gan klavesīniste Ieva Saliete, gan dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, gan aktieri Juris Strenga un Inese Kučinska u. c. Tāpēc liels paldies jāsaka koncertzāles “Latvija” radošajai komandai par izturību un vēlmi radīt kaut ko jaunu un nebijušu.

 

Cenas kļūs dārgākas

– Vai koncertzālei ir iespēja atgūt līdzekļus par 2020. un 2021. gadā nenotikušajiem pasākumiem, ņemot vērā, ka tikai daļu norišu producē tā pati?

D. Zirniņa: – Nupat esam iesnieguši pieprasījumu VKKF līdzekļu atmaksai. Gaidām atbildi. Tomēr šādu koncertu nav daudz; daži ir pārcelti, un ar jaunu izsludināšanu gada nogalē, vērojot pro­gnozes, nesteidzāmies.

Inese Zagorska
Foto: Edijs Pālens/LETA

I. Zagorska: – Līdzekļus bija iespēja atgūt tikai par koncertzāles rīkotajiem un tirdzniecībā ievietotajiem pasākumiem, konkrēti – par pārdoto biļešu summu. Par koncertiem, kas bija plānoti līdz 2020. gada 9. novembrim, tādas iespējas nebija. Par 2021. gadā plānotajiem pasākumiem iespēja saņemt kompensāciju bija tikai tad, ja tie bija jau pieejami tirdzniecībā. Taču, kā zināms, noteiktie ierobežojumi kultūras nozarē, kuriem nebija skaidra ne to atcelšana, ne mīkstināšana paredzamā laika periodā, apturēja biļešu iepriekšpārdošanas uzsākšanu.

S. Migoļa: – SIA “Kurzemes filharmonijai” ir iespēja atgūt 80% biļešu naudu no nenotikušajiem pasākumiem.

T. Tomsons: – Neesam iesnieguši šai programmai savu pieteikumu, jo esam strādājuši iepriekšējā gadā līdz pašām beigām un galvenokārt mērķtiecīgi gājuši uz to, lai koncertus pārceltu un mūsu iecerēto programmu klausītājiem tomēr piedāvātu. Atcelto pasākumu skaits mums bijis samērā neliels, tādēļ nolēmām, ka pieteikšanās šai programmai mums nav pārāk aktuāla. Tas vairāk bija finanšu jautājums, kas bija jāatrisina.

– Kā Covid-19 krīzes situācija ir iespaidojusi koncertzāles cenu politiku? Kā vērtējat vietējās auditorijas uzticību reģionālajām koncertzālēm?

I. Zagorska: – Koncertzāle “Cēsis” vienmēr rūpīgi sekojusi līdzi reģiona un pastāvīgo apmeklētāju pirktspējai, ekonomiskajai situācijai un notikumiem, kas varētu ietekmēt potenciālās auditorijas iespējas atvēlēt līdzekļus kultūras pasākumu apmeklēšanai. Līdz šim biļešu cenas mums bijušas salīdzinoši stabilas un paaugstinājums, ņemot vērā kopējo inflāciju, pavisam neliels.

Šobrīd cenu politiku mainīt neplānojam – vienīgā atšķirība būtu gadījumos, kad jāizvēlas, vai pasākums paredzēts tikai vakcinētiem un izslimojušiem apmeklētājiem, kuru skaits zālē var būt neierobežots un nav jāievēro distance, vai tāds, kuru var apmeklēt gan vakcinētie un izslimojušie, gan apmeklētāji ar negatīvu Covid-19 testu, jo tad vietu skaits zālē ir ierobežots, jāievēro distance un biļešu ieņēmumi saprotamu iemeslu dēļ ir daudzreiz mazāki.

Šajos gadījumos, iespējams, biļešu cenas varētu būt augstākas, citādi mums nebūs iespēja nosegt pasākumu kopējos izdevumus – uzaicināto mūziķu honorārus, saistītās mākslinieciskās un tehniskās izmaksas, kā arī noteiktos nodokļus.

D. Zirniņa: – Šis mums ir izaicinājuma laiks. Esam principiāli pieņēmuši lēmumus – tiklīdz ir ļauts, jāsāk strādāt. Tā ir mūsu misija. Tiesa, vasarā nākas konkurēt ar ceļojumiem, dabu, cilvēku bailēm un arī ar jauno rutīnu –  neapmeklēt pasākumus. Jāpatur prātā, ka vakcinācijas īpatsvars Latgalē ir vismazākais, kas mūs var tieši skart. Tāpēc ceram uz mūsu uzticīgajiem apmeklētājiem no visas Latvijas. Šī vasara mums paiet Satikšanās festivāla “Vasali GORĀ” zīmē, kas saņēmis “Kultūrelpas” atbalstu (VKKF mērķprogramma. – A. B.).

S. Migoļa: – SIA “Kurzemes filharmonija” izstrādātā biļešu cenu politika gan iepriekš, gan šobrīd tiek realizēta, izvērtējot katru konkrēto pasākumu, ņemot vērā pasākumu aktualitāti un pieprasījumu, kā arī pieejamās infrastruktūras atbilstību konkrētā žanra pasākuma norisei. Covid-19 krīzes situācija ietekmēja biļešu cenu – tās tika nedaudz palielinātas, kad zālē varēja atrasties tikai 100 cilvēki.

Savukārt, plānojot 2021. gada budžetu, jau apzināti likām demokrātisku biļešu cenu, lai tā būtu samērota ar sabiedrības pirktspēju. Tagad, kad pasākumi ir atļauti, vērtēsim un skatīsim, cik tad būs liela apmeklētība un publikas pirktspēja. Bet viens nu ir skaidrs, ka Covid-19 krīze ietekmēs abas lietas – gan pasākumu noslogojumu, gan finansiālo pusi.

T. Tomsons: – Cenu jautājums jāskatās arī citos kontekstos – piemēram, no 1. jūlija mainās nodokļu politika nepilnās slodzēs strādājošajiem, pieaug arī elektrības rēķini u.c. Tādēļ ir bijušas domas cenas palielināt, tomēr vienmēr esam gribējuši saglabāt arī pieejamības statusu. Cenu amplitūda – no lētākajām līdz dārgākajām – mums ir bijusi diezgan plaša. Bilešu cenas palielināt mēs nevēlamies, bet būs jāsamazina zemāko cenu īpatsvars.

– Tas varētu būt izaicinājums, jo cilvēki ir diezgan atraduši no kultūras norisēm.

– Jā, tā diemžēl ir. Mēs centāmies saglabāt mūsu darbību arī bez auditorijas – ne tikai ar digitālajiem koncertiem, bet arī ar ierakstu darbību. Mūsu ierakstītie albumi – ar Ingu Kalnu, Daumantu Liepiņu, “Cremerata Baltica”, “Schola Cantorum Riga” – ir guvuši nomināciju prestižajai vācu “Opus Klassik” balvai. Jau tas, ka varam būt vienā līmenī ar tādu lielu zīmolu kā “Deutsche Grammophon” vai “Sony Classical”, sniedz ļoti lielu gandarījumu, parādot, ka mūsu līdzšinējais darbs ir veikts ar sirdi.

 

Ieguvums – valsts līmenī

– Saistībā ar Rīgas koncertzāli nereti izskan viedoklis, ka tā nav nepieciešama, jo Latvijā jau aktīvi darbojas reģionālās koncertzāles. Tās šo gadu laikā ir pierādījušas, ka spēj kļūt par nozīmīgu faktoru pilsētu un novadu ekonomiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā. Kāds ir jūsu viedoklis par to, kādai jābūt šai mijiedarbībai?

D. Zirniņa: – “Gors” ir spilgtākais piemērs, kā strukturēts darbs var sniegt nenovērtējamu atdevi. Ieguvēji ir mākslinieki – viņiem ir vieta, kur mūzika var skanēt tā, kā tai jāskan. Ieguvēji ir cilvēki – viņi bagātinās, viņiem ir iespēja izjust vienotu kultūras telpu un dzīvot sociāli pilnvērtīgu dzīvi. Ieguvējs ir reģions – esam nopietni pētījuši ekonomisko ietekmi, un “Gors” var būt lielisks paraugs. Katrs ieguldītais eiro dod divu eiro tiešo atdevi. Faktiski esam arī tūrisma dzinējspēks reģionā. Un, protams, ieguvēji esam visi valsts līmenī, jo kultūra veido pamatu mūsu valsts apziņai, piederības sajūtu un arī neskaitāmus iemeslus būt lepniem.

S. Migoļa: – Reģionālo koncertzāļu mērķis ir nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību reģionā, ko veiksmīgi arī dara katra koncertzāle. Ja runājam par koncertzāles “Latvija” nozīmi Ventspils pilsētas kontekstā, tad viennozīmīgi – tas ir ieguvums ikvienam – gan mūzikas baudītājam, gan māksliniekam, gan jaunietim, kurš tikai mācās mūziku.

Koncertzāle piedāvā gan augsta līmeņa mākslinieciskās pro­grammas, gan profesionālu tehnisko nodrošinājumu, gan izcilie akustiskie rādītāji nodrošina iedzīvotājiem izbaudīt koncertu visaugstākajā kvalitātē. Līdzās esošā Ventspils Mūzikas vidusskola dod milzīgas sadarbības iespējas nākotnē. Līdzšinējā darbība liecina, ka SIA “Kurzemes filharmonija” darbība ir konkurētspējīga ne vien Kurzemes reģionā, bet visas Latvijas mērogā.

I. Zagorska: – Kopš izveidojies nacionālas un reģionālas nozīmes koncertzāļu tīkls, tas radikāli mainījis kultūrtelpu un kultūras situāciju visā valstī. Koncertzāles ar savu gandrīz desmit gadus ilgo veiksmīgo darbību ir praksē pierādījušas neskaitāmus ieguvumus pilsētu un reģionu attīstībā. Koncertzāles “Cēsis” esība un tās darbība sniedz neizmērojamu ietekmi uz kultūras procesiem gan reģionāli, gan valsts un arī starptautiskā līmenī. Cēsu novada tautsaimniecībā koncertzāle gadā ienes divu miljonu ieguldījumu.

Tas skaidri norāda uz lielāku vai mazāku kultūras infrastruktūras objektu ekonomisko pienesumu, vienlaikus arī uz iespējām iedzīvotāju, šajā gadījumā – kultūras nozares profesionāļu – nodarbinātībā un iedzīvotāju kultūras patēriņa pieaugumā. Jo aktīvāka ir kultūras dzīve, jo straujāk aug tās patērētāju loks, interese un sapratne par kultūras norisēm un palielinās sabiedrības dzīves kvalitāte kopumā.

Rīgai kā vienai no Eiropas valstu galvaspilsētām ar eiropeisko vērtību mūsdienīgu attīstību, pozicionējot sevi kā Ziemeļeiropas kultūras centru, pastāvēšana bez kvalitatīvas akustiskās koncertzāles, nozīmīgu starptautisku festivālu mājvietas, īsti pat nav attaisnojama. Koncertzāle būs mājvieta Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kuram vairākus desmitus gadu nav nodrošinātas pienācīgas telpas, un nešaubīgi, līdzīgi kā Liepājas Simfoniskajam orķestrim nepieciešama sava rezidences vieta, koncertzāle.

SAISTĪTIE RAKSTI

Projekta attīstībā noteikti jāpiedalās abām pusēm – Latvijas valdībai un Rīgas pašvaldībai – līdzīgi, kā tas ir bijis, reģionālajām pašvaldībām iesaistoties reģionālo koncertzāļu izveidē Cēsīs, Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī. Raugoties uz mūsu koncertzāles pozitīvo darbības modeli, kas savā ēkā nodrošina gan profesionālās mākslas, gan kultūrizglītības un amatiermākslas procesus, noteikti novēlam izstrādāt veiksmīgu koncertzāles darbības modeli, kurā telpas ikdienā tiek pilnvērtīgi noslogotas, notiek intensīva koncertdarbība, tiek veidoti lieli starptautiski festivāli, tādējādi piesaistot jaunu un nozīmīgu kultūras patērētāju segmenta daļu Rīgas pilsētai, veidojot Rīgas pilsētas tēlu un veicinot tās atpazīstamību pasaulē. Redzam gan kopējus sadarbības modeļus, gan lielu un finansiāli dārgu kultūras projektu piesaisti Latvijai, gan mākslinieku apmaiņu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 204
9 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
11. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Kokteilis
Zvaigznes sola, ka tu šodien sasniegsi mērķi, lai kāds tas arī būtu! Horoskopi 19.oktobrim
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 96
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Epidemioloģiskā uzraudzība kļūst neiespējama 83
18 stundas
Lasīt citas ziņas
IR
Ilmārs Randers
Stāsti
“Ārsts varēs apskatīt, bet, kamēr cilvēks nekļūs par akūtu pacientu, uz operāciju netiks!” Daugavpils slimnīcas vadītājs Semjonovs par situāciju slimnīcā
Intervija 45 minūtes
LA
LA
Ziņas
“Ir piemērots brīdis balstīt informētu sabiedrību!” Mediju vēstule valdībai un parlamentam 2
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Brāļi nelikumīgi nomedī aļņus un tagad izcieš cietumsodu, lai gan notikuma vietā pieķerti netika
25 minūtes
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Pasaulei vajag degvielu: Ķīna par desmitiem miljardu dolāru pirks gāzi no ASV, Putins varētu palīdzēt glābt Eiropu 3
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Brāļi nelikumīgi nomedī aļņus un tagad izcieš cietumsodu, lai gan notikuma vietā pieķerti netika
07:20
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
ASV, Krievija un Ķīna sacenšas hiperskaņas ieroču veidošanā
07:10
IR
Ilmārs Randers
Stāsti
“Ārsts varēs apskatīt, bet, kamēr cilvēks nekļūs par akūtu pacientu, uz operāciju netiks!” Daugavpils slimnīcas vadītājs Semjonovs par situāciju slimnīcā
Intervija 07:00
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 204
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Cik lielam vajadzētu būt onkoloģiskās aprūpes budžetam? 1
1 stunda
IK
Inga Kaļva-Miņina
Stāsti
“Ērģeles ir sportisks instruments, pie kā jāizskatās eleganti!” Saruna ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu
Intervija 55 minūtes
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
ASV, Krievija un Ķīna sacenšas hiperskaņas ieroču veidošanā
35 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 96
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, atklāj Kariņš 60
8 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Atstādināt var, atlaist – nereāli! Kamēr nav pabeigts kovida likums, darbinieki ir neaizsargāti 45
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 33
12 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 11
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
SPKC: Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa 94
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 7
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Epidemioloģiskā uzraudzība kļūst neiespējama 83
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
taupīt siltumu apkures cenu pieauguma laikā? 19
14 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: No štovētiem kāpostiem līdz suši! Latvija nekad nav bijusi valsts ar tikai vienu tautu vai etnosu, un tāda tā nav arī šobaltdien 44
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 155
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns: “Latvijas patērētajiem šobrīd ir izdevīgāk veļu mazgāt brīvdienās un naktīs” 47
Intervija 1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 103
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Speciālists skaidro, kāpēc šobrīd tik strauji pieaug gāzes un elektrības cenas. Cik ļoti tās vēl kāps? 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte: “Jā, es “iebliezu” to poti!… Biju “antivakseru” statusā” 90
1 diena
LB
Laura Blumberga
Praktiski
Pašiem savs “citplanētietis”: trausls, bet plēsējs – ūdens iemītnieks aksolotls 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Spridzeklis kultūras namā, jāevakuējas!”: Ivo Fomina koncerts Tukumā noslēdzas neplānoti. Aizdomas par apzinātu kaitniecību 40
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Šī ir dubultslodze, kas situāciju ļoti sarežģī”: Stradiņa slimnīcas ārsti paredz ļoti smagu nākamo nedēļu 31
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ir tiešām cilvēki, kas profesionāli pelna ar to naudu”: kā tiek “ražota” dezinformācija par Covid-19 160
1 diena
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 18. līdz 24. oktobrim
22 stundas