Nedzīvo, nerūpējas, nemaksā… 0
Man pieder nekustamais īpašums – zemesgabals, kā arī 5⁄8 domājamās daļas no dzīvojamās mājas un divām palīgceltnēm (garāža un siltumnīca), kas atrodas uz šī zemesgabala. 3⁄8 domājamās daļas no dzīvojamās mājas un abām palīgceltnēm pieder citai personai – mana tēva bijušajai sievai Inārai.
Dzīvojamā māja un palīgceltnes nav sadalītas reālās daļās. Ināra mājā nedzīvo un nerūpējas par tās uzturēšanu, kā arī nemaksā man nomas maksu par zemesgabalu, tāpēc esmu spiests viens pats par saviem līdzekļiem uzturēt kārtībā visu nekustamo īpašumu. Esmu pensionārs – ne vienmēr man ir pietiekami daudz naudas, lai parūpētos par īpašumu, piemēram, kad garāžai iebruka jumts. Vairākkārt ar Ināru šo situāciju pārrunāju, taču nekādu risinājumu nevarēju panākt. Kā man rīkoties? Vitālijs Ogrē
Ņemot vērā, ka dzīvojamā māja un palīgceltnes nav sadalītas reālās daļās, tās tik tiešām ir uzskatāmas par kopīpašumu Civillikuma 1067. panta pirmās daļas izpratnē. Proti, īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet gan tikai domājamās daļās (ja sadalīts vienīgi tiesību saturs) ir kopīpašuma tiesības.
Kopīpašniekiem ir pienākums rīkoties ar šo īpašumu tādā veidā (tostarp arī apsaimniekot un uzturēt), lai izvairītos no bojāšanas, saglabājot pienācīgā kārtībā.
Civillikuma 1071. pants paredz, ka apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi attiecas uz kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Tāpat Civillikuma 1068. panta trešajā daļā noteikts: ja kāds no kopīpašniekiem izdara īpašumā pārmaiņas, ko prasījusi nepieciešamība, piemēram, vajadzīgs ēkas labojums (šajā gadījumā – garāžas jumta remonts), viņam ir tiesības prasīt no pārējiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.
Tātad jums ir tiesības griezties tiesā un pieprasīt no Ināras viņas daļu šajos izdevumos atbilstoši viņas nekustamā īpašuma domājamai daļai (3∕8). Prasības pieteikumam jāpievieno kopējais aprēķins, proti, par summu, ko esat ieguldījis nekustamā īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī maksājumus apliecinošie dokumenti (čeki, kvītis, pavadzīmes u.tml.).
Prasības pieteikumam jāpievieno arī pierādījumi, ka vairākkārt gan rakstiski, gan mutiski esat vērsies pie šis kundzes ar lūgumiem daļēji (proporcionāli viņas domājamai daļai) apmaksāt visus izdevumus, kā arī noslēgt nomas līgumu un maksāt nomas maksu.
Faktiski šādā situācijā var uzskatīt, ka Ināras bezdarbības dēļ jums ir radušies materiālie zaudējumi. Civillikuma 1779. pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Turklāt varat lūgt tiesu nodrošināt prasību – ierakstīt zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu nodalījumā nodrošināšanas atzīmi prasījuma (parāda summas) apmērā.
Tā kā esat pensionārs, varat arī lūgt tiesu saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta 4. daļu, ievērojot jūsu mantisko stāvokli, atbrīvot no valsts nodevas, ja vienīgie ienākumi ir vecuma pensija. Par to taču ir jāiegādājas lietas, kas nodrošina cilvēka pamatvajadzības (apģērbs, ēdiens, medicīniskie pakalpojumi, medikamenti, u.tml.), kā arī jārūpējas par vienīgā mājokļa uzturēšanu pienācīgā kārtībā.
Lai gan jums pieder nekustamais īpašums, tā ir jūsu vienīgā dzīvesvieta. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokolam vienīgais mājoklis ir domāts cilvēka dzīvošanai, nevis ienākumu gūšanai.
Ja citas vērtīgas kustamas un nekustamas mantas jūsu īpašumā nav (tam noder izziņa no zemesgrāmatu nodaļas un CSDD), varat droši apgalvot, ka, lai nomaksātu valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, būsiet spiests uzņemties kredītsaistības, kas ievērojami pasliktinās jūsu materiālo stāvokli.
Tāpat varat lūgt tiesu atzīt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus nokavējuma procentus gadā.
Varat arī vienlaikus iesniegt tiesā prasību par kopīpašuma sadali reālās daļās. Atgādinām, ka Civillikuma 1074. pants nosaka, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, un katrs kopīpašnieks jebkurā laikā var prasīt dalīšanu. Likums paredz: ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu, tiesa atkarībā no dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot viena daļai servitūtus par labu cita daļai (piemēram, ceļa servitūtu), vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai izlemj jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt pašu lietu un kuram saņemt naudu.
Iesakām prasības pieteikuma sagatavošanai griezties pie jurista, kas, izskatot jūsu rīcībā esošos dokumentus un precīzāk noskaidrojot visus apstākļus, varēs ieteikt, kā šajā gadījumā labāk rīkoties.
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
