Mākslinieka Aigara Ozoliņa izvēlēts attēls no izrādes “Ferdinands un Luīze”.
Mākslinieka Aigara Ozoliņa izvēlēts attēls no izrādes “Ferdinands un Luīze”.
Publicitātes foto

“Nekādas remdenības un pieticības” Ingrīdas Burānes ieteikumi kultūras baudīšanai 0

Ingrīda Burāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Lasīt citas ziņas

“Kultūrzīmes” sāk jaunu rak­stu sēriju, kurā mākslas zinātniece Ingrīda Burāne katra mēneša pirmajā numurā dalīsies ar saviem spilgtākajiem novērojumiem un ieteikumiem pilnvērtīgai kultūras baudīšanai.

NOTIKUMS: Ditas Lūriņas šāviens ar lielgabalu trāpa mērķī

CITI ŠOBRĪD LASA

Nacionālā teātra Lielās zāles pirmizrāde 16. septembrī manā skatītājas pieredzē kļuva par notikumu, kurš paceļas pāri ikdienībai ar reti redzamu, sajūtamu meistarības pilnīgumu visos uzveduma sarežģītajos un pretrunīgajos sastāvdaļu kopumos.

Pamatakmeni, Šillera 18. gs. drāmu “Mīla un viltus”, režisore Dita Lūriņa ar savu komandu un aktieru ansambli uzvedusi uz skatuves kā šodienas Latvijas realitāti viegli nolasāmās izpausmēs un sajūgumos.

Izrāde “Ferdinands un Luīze” ir tik precīza koptēlā un detaļās, ka to varētu mācīt studentiem kā prāta un emociju sintēzi. Režisores kapitāls un līdzautori: mūzika – Zane Dombrovska, skatuves telpa – Aigars Ozoliņš, kostīmi – Liene Rolšteina, kustība – Inga Raudinga, virs grīdas deja, vingrojumi – Andris Kačanovskis, citi mākslinieciskuma un tehnisko iemaņu meistari (gaisma, skaņa, video) strādājuši kā līdzvērtīgi domubiedri.

Tas ļauj aktieriem (Maija Doveika, Uldis Anže, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs) tēla dārg­akmeņos mirdzināt visas iespējamās slīpējuma šķautnes, līdz acis žilbst un prāts dzied, dejot kopā ar Millera kundzi, privātsekretāru, hofmaršalu, hercoga galma kancleru.

Nekādas remdenības un pieticības! Tā ir izrāde jauniem cilvēkiem un visiem, kas saglabājuši jaunības gēnu.

Izrāde ar enerģijas lādiņu – azartu, uzticēšanos, neapdomību, trauksmainumu, mīlestību, godīgumu, drosmi, ar visām tām vētrām un dziņām, kuras ir tīras un skaistas.

Manuprāt, izdevies darbs, kurš atklāj skatītāja dziļāko būtību kā visdrošākais tests. Cik atvērti un pieņemoši esam sarežģītajam, blīvajam, vienlaikus – skaidrajam, talantīgajam, negaidītajam.

Aigara Ozoliņa pelēki (neitrālā, arī necaurredzami pelēkā zona) zilā (gaisma, koncentrētība, neaizsniedzamās debesis) krāsu partitūra un daudzveidīgi nolasāmā detaļa – pulksteņa pendele ar svārstību ritmiku un izmantojamību – rosina sakarību plūdumu par laiku un garīgo telpu sevī, ārpus sevis.

Lienes Rolšteinas kostīmi nevainojami iederas vizuālajā koptriepienā. Ar precīzām atsaucēm uz vēsturisko stilu (ampīra, romantisma, Viljama Hogarta laika galmu un gleznotāja traktātu “Skaistuma analīze”) tērpi rāda, cik viegli (?!, ha, ha!) tos tuvināt šodienas sportiskajam vai kankariem pārbagātajam, izspīlēto seksualitāti pasvītrojošajam ikdienas apģērbam.

Turklāt tie ir tērpi, kuros aktieri veic cirka akrobātu cienīgus lidojumus, vingrojumus trosēs, šūpošanos dažādās konstrukcijās un kāpšanu augšup/lejup pa stāvām virsmām.

Ditas Lūriņas šāviens ar lielgabalu trāpa mērķī. Laikā, kad sabiedrība aizvien neatgriezeniskāk sirgst ar šķelšanos, noslāņošanos nesamierināmās grupās, biedrībās, partijās, minoritātēs, ticībās utt., izrāde “Ferdinands un Luīze” dod virzienu, sintēzi, ticību iespējamībai vienoties, sadarboties, pastāvēt. Būt! Bravo!

IZSTĀDE: vīzijas par krāšņo un pretrunīgo karnevālu

Aleksandra Beļcova, “Arlekīnu figūras”. 1923.
Publicitātes foto

Kad sagrabējušais lifts uzved arhitekta Ernesta Poles 1911. gadā projektētā nama augšstāvā – Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā –, tad var doties viesos pie Arlekīna un Pjero.

Populārākie masku komēdiju tēli ir ekspozīcijas nosaukuma saīsinātais variants. Tās pieteikuma teksts ietver visu, ko viesistabā var redzēt, pētīt, uzzināt, jaunatklāt: “Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars. “Commedia dell’arte” tēli latviešu modernistu darbos.” Latviešu mākslinieku rīkotie karnevāli. Fotogrāfijas un tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas (2021. gada 4. jūnijs – 2022. gada 15. janvāris).

Maska, maskošanās kopš 2019. gada decembra, kad pasaule uzzināja par tā sauktā Uhaņas koronavīrusa izplatību, ir viena no aktualitātēm, kura saista vai ietekmē katru un visus. Pasaules pulsa klātbūtne ir arī izstādes un pirmās Latvijas Republikas mākslinieku vērienā.

To ļauj saprast un tam tuvoties izstādes veidotājas Dr. art. Nataļjas Jevsejevas ilgstošie un rūpīgie pētījumi, sadarbība ar Maskavas mākslas zinātnieku Alekseju Petuhovu.

Foto­grāfijas, teksti, gleznas, tērpi uzbur atmosfēru un vīzijas par krāšņo un pretrunīgo karnevālu 20. gs. pirmajā pusē un salīdzinājumus ar šodienas kaislībām. Visu eksponātu loģisks un acis priecējošs sakārtojums ir muzeja vadītājas veikums. Tas jo sevišķi uzteicams, jo mākslas zinātnieki visai reti spēj savas ieceres arī vizualizēt.

IZDEVUMS: veltījums Fridrihsonam un “franču grupai”

Mākslas pētnieku Riharda Pētersona un Kristīnes Čakstiņas grāmata “Mākslinieks Kurts Fridrihsons un “franču grupa”” ietver unikālu informāciju un attēlus par vēstures sūrajām dienām.
Publicitātes foto

Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā 7. septembrī notika mākslas pētnieku Riharda Pētersona un Kristīnes Čakstiņas grāmatas “Mākslinieks Kurts Fridrihsons un “franču grupa”” atvēršanas svētki; tā iecerēta kā pirmais izdevums sērijā “XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietās”.

Zīmīgi, ka saviļņojošā un rūpīgi sagatavotā svētku norise notika mākslinieka Kurta Fridrihsona 110. dzimšanas dienā, jo pats izdevums ir veltījums “franču grupai”.

Savā ziņā jauniespieduma 33 lappuses ir ceļvedis Okupācijas muzeja krājuma vērtībās. Katrs atvērums ietver unikālu informāciju un attēlus par vēstures samezglotajām un sūrajām dienām, izsūtīto Nr. 3 – 436 un viņa 12 domubiedriem, notiesātajām Latvijas kultūras personībām.

Vērtības ar nezūdamības starojumu un, kā minēju savā svētku uzrunā, šim prāta un sirds darba rezultātam vajadzētu atrasties katras skolas, vēstures un mākslas pedagogu, Latvijas patriotu bibliotēkās. Informatīvā un emocionālā jauda, kvalitāte, protams, prasīt prasās pēc pavisam cita formāta, taču zināmas arī iespējas.

Latvijas Okupācijas muzejs ir privāts muzejs un var darīt savus svētīgos darbus, tikai pateicoties ziedojumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Izdevuma atklāšanas notikumā atgādināju arī franču eksistenciālista Albēra Kamī vārdus: “Savi principi jātaupa lieliem notikumiem. Mazajiem pietiek ar līdzjūtību.”

Pēc Gundegas Repšes atzinuma, šo atziņu Kurts Fridrihsons bija pieņēmis par savas dzīves moto.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 74
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas
FOTO. Pakistānā sprādzienā lūgšanu laikā mošejā 47 nogalinātie 23
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Francija un Austrālija piegādās Ukrainai artilērijas šāviņus
Piektā bronza! Latvijas kamaniņbraucējiem bronza komandu stafetē
23:24
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – “Skroderdienas Silmačos” izrāda jaunā manierē
23:14
1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās
23:04
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm
Dažviet tie maksā naudu, citviet ir par brīvu – pircēji nesaprašanā par salātu iepakojuma traukiem veikalos 1
Streips: “Saskaņa” vismaz paredzamajā nākotnē nekur nepazudīs
Sociālantropologs: Daļa sabiedrības cīņā ar Krieviju ir gatava kļūt tāda pati 29
Naktī brīžiem lietus, sniegs, uz ceļiem atkala. Kāda būs otrdiena?
Diemžēl Ukrainas pusē labiem cilvēkiem ir jāiet bojā, lai apturētu neliešus, tā Latvijas vēstnieks Ukrainā 42
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 3
Pretēji plānotajam, vēl nav izdevies atjaunot portāla “Latvija.lv” darbību 28
Ja cilvēks vēlas dzīvot Latvijā un viņam nav medicīnisku argumentu – viņam ir jākārto latviešu valodas eksāmens, tā Vītola
Skačkovs: Levita ideja par tribunāla veidošanu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas 45
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Viņā atklājās augstākā līmeņa diplomāts,” Gordons atzīst, ka Zelenskis kara laikā parādījis sevi no vislabākās puses 38
Tas prasīs tikai minūti… Bijušais britu premjers Boriss Džonsons saņēmis Putina draudus 46
Austrijā vīna pagrabā atrasti seši bērni, kurus tur turējis sazvērestības teoriju piekritējs
ST vērtēs valdības lēmumu, kas pavēra iespējas izcirst jaunākus mežus 1
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
“Gāze noteikti atradīsies, bet par kādu cenu!” Pamazām jāsāk domāt par nākamo apkures sezonu
“SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja,” Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skarbi par SOK
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Vai ir iespējama Suvalku koridora okupēšana? “Var cilvēki gulēt mierīgi”, tā Slaidiņš
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka 16
Par gada vārdu kļūst okupeklis, bet par savārstījumu – Maira Brieža izteikums
Mandeļu miltu, šokolādes, kartupeļu… Neierastas vafeļu receptes!