Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām; atlīdzības noteikšana, izmaksa, strīdi 1
Kā notiek nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām? Šāds jautājums patlaban ir aktuāls maniem radiniekiem saistībā ar starptautiskā ātrgaitas dzelzceļa “Rail Baltica” izbūvi. Kas un kā nosaka atlīdzību par īpašumu atsavināšanu, un kā rīkoties, ja īpašnieks tam nepiekrīt? LAIMONIS RĪGĀ
Pamatjautājumi
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums paredz, ka to atsavina valsts, vides, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citām sabiedrības vajadzībām, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem.
Atsavināšanu ierosina un veic valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē ir atbilstīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšana.
! Atsavināšana notiek, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atdošanu vai atņemot to piespiedu kārtā pēc atsevišķa likuma normām.
Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa un atlikusī daļa nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu iemeslu dēļ nav izmantojama atbilstīgi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, institūcija ierosina un atsavina visu nekustamo īpašumu, ja ar īpašnieku nevienojas citādi. Strīdu par visa īpašuma atsavināšanu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Institūcija atlīdzina arī zaudējumus, kas īpašniekam radušies atsavināšanas procesā, tostarp zaudējumus, ja nekustamais īpašums tomēr netiek atņemts (piemēram, īpašnieks jau izjaucis mēbeles un sasaiņojis arī citas līdzi ņemamās lietas, lai pārceltos uz jaunu dzīvesvietu, taču tiesa pieņem citu lēmumu).
