Nespēj vienoties par nozveju – briest jauni “Mencu kari” uz Anglijas un Francijas robežas 4
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Franču zvejnieki gatavojas nopietnai britu kuģu blokādei, bezlīguma breksita gadījumā neļaujot piegādāt preces Francijas tirgum. Britu ūdeņi franču zvejniekiem bijuši pieejami gadiem, taču bezlīguma breksits nozīmē, ka tur zvejot vairs nedrīkstēs.
Tiesa, teritorijas dalīšana klusībā ir norisinājusies jau gadiem, ik pa brīdim medijiem ziņojot par apskādētiem britu zvejas kuģiem, taču tie ir bijuši atsevišķi gadījumi. Nu situācija var kļūt nopietna, īpaši tad, ja iesaistīsies britu karakuģi.
Franču zvejnieki sola nepatikšanas
Ja franču zvejniekiem nebūs pieejas britu ūdeņiem vispār – un tieši tā notiks bezlīguma breksita gadījumā –, tad tiks bloķēti visi britu kuģi, kas ienāks lielajās Francijas ostās, piemēram, Kalē.
Normandijas reģiona zvejniecības komitejas prezidents Dmitrijs Rogofs brīdina, ka runa nav tikai par dažiem vientuļiem zvejniekiem, kas protestēs sarunu laikā vai radīs problēmas jūrā.
“Ja mums atņems mūsu zvejas ūdeņus, mēs negrasāmies mierīgi noraudzīties, kā briti piegādās preces Francijas tirgum,” radiostacijā “France Info” nupat kā izteicies Rogofs.
“Bloķēsim lielākoties prāmjus, jo tieši tie tiek izmantoti visvairāk. ”
Taču briti labi zina par dumpinieku plāniem, tādēļ pagājušajā piektdienā uz Apvienotās Karalistes (AK) un Francijas jūras robežu patrulēt tika norīkoti četri Karaliskās flotes karakuģi, lai bezlīguma gadījumā apturētu Eiropas Savienības (ES) zvejas kuģus, kas pēc 1. janvāra varētu mēģināt ielavīties ne tur, kur atļauts.
Dmitrijs Rogofs par flotes iespējamo dalību ir sašutis.
“Karakuģu nosūtīšana nozīmē, ka mēs runājam par lietām, kas attiecas uz karu. Sarunu laikā nav pieklājīgi šādā veidā demonstrēt muskuļus. (..) AK ir nolēmusi atstāt [ES], taču karakuģu sūtīšana – tas ir vienkārši neiedomājami.”
Rogofs baidās arī no kaimiņu eiropiešu “nejaušas” ieklīšanas Francijas ūdeņos. Lielie zvejas kuģi, lielākoties no Holandes, britu un franču ūdeņos nozvejo milzīgu daudzumu zivju.
“Mūsu piekrastes zvejniekiem tiek nozagta daļa no viņu kvotām šo milzīgo kuģu dēļ. Galu galā tieši AK ir tā valsts, kas mums dod kvotas, taču nav garantijas, ka tas notiks arī pēc breksita.”
Briti nepiekāpjas
Pagaidām AK puse atsakās pakļauties Francijas prasībai dot prasītās kvotas franču zvejniekiem, pastāvot uz to, ka AK ir suverēna valsts un pati noteiks to, kas notiek ar teritoriālajiem ūdeņiem.
Jūras robežu ievērošanu uzmanīs ne tikai karakuģi, bet arī militārie helikopteri, kā arī plānots paplašināt flotes pilnvaras, ļaujot uzkāpt uz robežpārkāpēju kuģiem un arestēt vainīgos.
Dominiks Rābs, AK ārlietu ministrs, atzīmē: “Ja mēs izstājamies, ņemot par pamatu Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus, tad būsim neatkarīga valsts. Protams, ka grasāmies apsargāt savus ūdeņus.”
Arī britu aizsardzības ministrs Bens Valass negrasās padoties: “Mēs darīsim visu, lai pasargātu savus zvejniekus, jo viņi ir pelnījuši atrasties drošībā, kad likumīgi nodarbojas ar savu biznesu.”
Valass brīdināja, ka AK ir gatava izaicinājumiem pēc 1. janvāra, un tas attiecas arī uz franču zvejnieku solījumiem bloķēt Lamanša jūras šaurumu. 14 000 liela britu armijas daļa gaida pavēli doties palīgā jebkura scenārija gadījumā.
“Mencu kari” septiņdesmitajos
Runājot par armijas iesaisti, bieži tiek pieminēti septiņdesmito gadu tā dēvētie mencu kari – Islandes un AK strīdi par tiesībām zvejot Ziemeļatlantijas okeānā.
Britu kuģi ir zvejojuši Islandes tuvumā jau kopš 14. gadsimta, taču 15. gadsimtā noslēgtās vienošanās izraisīja virkni strīdu starp abām valstīm turpmākajos gadsimtos.
20. gadsimtā vairākas reizes Islande vienpusēji paplašināja savas jūras robežas, aizliedzot citu valstu zvejas kuģiem tuvoties, un briti, saprotams, ar to nebija mierā. Aizsākās vesela konfrontāciju sērija, piedaloties arī citām Eiropas valstīm.
Britu zvejniekus zvejā pavadīja Karaliskās flotes karakuģi, bet Islandes krasta apsardze centās zvejniekus aizdzīt prom, plēšot tīklus un taranējot pretiniekus.
Viss beidzās ar Islandei labvēlīga līguma noslēgšanu, jo Islande piedraudēja izstāties no NATO, tādējādi liedzot blokam pieeju plašai jūras teritorijai.
Tikmēr britu zvejnieki, zaudējot pieeju Islandes ūdeņiem, zaudēja arī pieeju labākajām nozvejas vietām, tūkstošiem zvejnieku paliekot bez darba.
“Jūras ķemmīšu kari” pirms pāris mēnešiem
Šoruden oktobrī norisinājās konflikts starp britu un franču zvejniekiem, naktī 20 franču zvejas kuteriem uzbrūkot diviem britu kuteriem, kas zvejoja jūras ķemmītes – gliemežvākos ieslēpušos moluskus, kas ir visai iecienīta, taču padārga delikatese.
Uz britu kuģiem tika mests ar akmeņiem, šauts ar signālraķetēm, netika žēlotas pat cepešpannas un eļļa.
Dereks Meredits, cietušā britu kutera “Golden Promise” īpašnieks, ir nopietni nobažījies, ka šādi uzbrukumi nākotnē var beigties ar cilvēku bojāeju: “Viņi [franči] uzvedas ļoti agresīvi, viņi to dara katru gadu. Pagājušajā gadā viņi izdauzīja mums stiklus, taču viņiem nekas par to nebija. Tā viņi izsprūk sveikā katru gadu.”
Franču zvejnieki nedrīkst zvejot jūras ķemmītes no 15. maija līdz pat 1. oktobrim, taču briti savos ūdeņos drīkst, tādēļ tas bieži kļūst par iemeslu naida izvirdumiem.
Iepriekšējie nopietnākie konflikti izcēlās 2018. gadā, taču problēma valstiskā līmenī tolaik palika pusrisināta.
Ierobežojumi pret ierobežojumiem
ES sarunvedējs Mišels Barnjē tikšanās laikā ar Eiroparlamenta deputātiem apsūdzējis britus par vēlmi “nacionalizēt” zvejniecības industriju, nosakot, ka vairumam akcionāru kompānijā jābūt britiem.
Tiek pieļauts, ka šādi likumi radītu pamatīgas problēmas tām holandiešu un spāņu kompānijām, kuru īpašumā ir zvejas kuģi.
ES nav palikusi atbildi parādā, pieprasot uzlikt ierobežojumus britu kompānijām, tajā skaitā arī autoražotājiem, lai atriebtos par britu nevēlēšanos laist ES zvejas kuģus savos ūdeņos.
“Ja vien abas puses iznāktu no ierakumiem zivju lietā, tad Barnjē domā, ka [breksita] līgums tiktu noslēgts jau šonedēļ,” tā “Express” komentē kāds vārdā neminēts diplomāts.
Taču briti pagaidām nepiekāpjas. “Kā jebkurai citai suverēnai valstij mums ir tiesības pieņemt pašiem savus lēmumus.”
Viedokļi
Emanuels Makrons, Francijas prezidents: “Mēs zinām noteikumus, un es palikšu konsekvents, tātad nē, es negribu dabūt savu kūkas gabalu un to apēst, lai man ir kūka un es to apēdu, bet es gribu, lai gabaliņi tiktu sagriezti vienādi, jo es negrasos atdot savu gabalu citiem. /../
Es respektēju visas iesaistītās puses un ceru, ka iegūsim tādu līgumu, kas, no vienas puses, sargās Eiropas intereses – atļaujiet atgādināt, ka eiropieši neizvēlējās breksitu! – un, no otras puses, respektēs mūsu britu draugus un atļaus mums dzīvot blakus arī pēc breksita.”
Aranča Gonzalesa, Spānijas ārlietu ministre: “Zvejniecība AK nozīmē 6000 kuģu, kas nodarbina 12 000 darbinieku – tieši tik liela ir problēma, tādēļ nespēju saprast, kāpēc par šo lietu nevaram vienoties. Nedomāju, ka tas [britu plāni izmantot karafloti] ir nopietni. Un, starp citu, nedomāju, ka tas ir nepieciešams.”
