Organizāciju “Oxfam” un “Amnesty International” aktīvisti Romā rīkoja akciju, pieprasot G20 valstu vadītājiem pieņemt drosmīgus lēmumus vakcīnu izdalīšanai trūcīgajās valstīs. Pasaulē jau reģistrēti vairāk nekā pieci miljoni kovida upuru.
Organizāciju “Oxfam” un “Amnesty International” aktīvisti Romā rīkoja akciju, pieprasot G20 valstu vadītājiem pieņemt drosmīgus lēmumus vakcīnu izdalīšanai trūcīgajās valstīs. Pasaulē jau reģistrēti vairāk nekā pieci miljoni kovida upuru.
Foto: Luca Bruno/AP/SCANPIX

Nevienlīdzība veicina 21 000 cilvēku nāvi katru dienu jeb pandēmija bagātniekus padarījusi vēl bagātākus 18

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
TV24
“Divas nozares Latvijā pelna neadekvāti daudz!” Pīlēns par nepareizajiem ekonomikas lēmumiem
Lasīt citas ziņas

Desmit turīgākie cilvēki pasaulē pirmajos divos koronavīrusa pandēmijas gados dubultojuši savu bagātību, bet nabadzība un nevienlīdzība palielinājusies. 99% pasaules iedzīvotāju ienākumi samazinājušies, bet bagātnieku desmitniekam tie palielinājušies par 1,3 miljardiem dolāru dienā, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas “Oxfam” ziņojumā “Nevienlīdzība nogalina”.

Pandēmija novedusi nabadzībā 160 miljonus cilvēku

CITI ŠOBRĪD LASA

“Oxfam” norāda, ka šo desmit cilvēku bagātība šajā periodā palielinājusies no 700 miljardiem dolāru līdz 1,5 triljoniem dolāru, tai vidēji pieaugot par 1,3 miljardiem dolāru dienā. Organizācija skaidro, ka miljardieru bagātība pandēmijas laikā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos 14 gados, kad pasaules ekonomika piedzīvoja smagāko lejupslīdi kopš Volstrītas sabrukuma 1929. gadā.

“Oxfam” šo nevienlīdzību dēvē par ekonomisko vardarbību un atzīmē, ka nevienlīdzība veicina 21 000 cilvēku nāvi katru dienu, ņemot vērā veselības aprūpes pieejamības trūkumu, ar dzimumu saistītu vardarbību, badu un klimata pārmaiņas.

Pandēmija nabadzībā novedusi 160 miljonus cilvēku.

“Oxfam” savus aprēķinus veikusi, balstoties uz jaunāko informāciju un visaptverošiem datu avotiem un izmantojusi žurnāla “Forbes” apkopotu pasaules bagātāko cilvēku sarakstu.

“Forbes” par pasaulē desmit bagātākajiem cilvēkiem atzinis ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma “Tesla” vadītāju Īlonu Masku, ASV interneta firmas “Amazon” vadītāju Džefu Bezosu, “Google” dibinātājus Leriju Peidžu un Sergeju Brinu, sociālā tīkla “Facebook” dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, bijušos ASV pro­grammatūras izstrādes firmas “Microsoft” dibinātājus Bilu Geitsu un Stīvu Balmeru, datortehnoloģiju kompānijas “Oracle” līdzdibinātāju Leriju Elisonu, ASV investoru Vorenu Bafetu un Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītāju Bernāru Arno.

Naudasmaisi peldas naudā

Desmit bagātniekiem pieder vairāk nekā pasaules 3,1 miljardam trūcīgo cilvēku. “Ja šie desmit cilvēki zaudētu 99,99% savas bagātības, viņi tomēr būtu bagātāki nekā 99% šīs planētas iedzīvotāju,” uzskata “Oxfam” izpilddirektore Gabriela Buhere.

Viņasprāt, “vēl nekad nav bijis tik svarīgi sākt labot šīs neķītrās nevienlīdzības ļaunumu, ar nodokļiem un citām metodēm atņemot elitārajam grupējumam varu un bagātību, lai atgrieztu to reālajā ekonomikā un glābtu tos 160 miljonus cilvēku, kas pandēmijas dēļ zaudējuši ienākumus un iegrimuši dziļā nabadzībā”.

Reklāma
Reklāma

Ja desmit pasaules bagātāko cilvēku ienākumiem pandēmijas laikā tiktu uzlikts vienreizējs 99% nodoklis, par šo naudu (81,2 miljardi dolāru) varētu iepirkt vakcīnas visiem pasaules iedzīvotājiem, kā arī finansēt dažādus sociālos pasākumus un cīņu pret klimata pārmaiņām, teikts “Oxfam” ziņojumā.

Pat pēc vienreizēja 99% ienākumu nodokļa uzlikšanas pasaules bagātnieku desmitnieks kopumā būtu ieguvis astoņu miljardu dolāru pienesumu, salīdzinot ar laikposmu pirms pandēmijas.

Kopš pandēmijas sākuma jauns miljardieris top ik pēc 26 stundām.

Par miljardieriem kļuvuši arī firmu “Moderna” un “BioNTech” vadītāji, kuru uzņēmumos tika izstrādātas vakcīnas pret kovidu. Bez vienreizēja ārkārtas nodokļa ieviešanas pasaules valstu valdībām būtu jānosaka vai jāpalielina pastāvīgi bagātības un kapitāla nodokļi, lai būtiski un radikāli samazinātu nevienlīdzību.

Mūsdienu vadītāju paaudzei jāsāk labot pieļautās kļūdas

Akciju un nekustamā īpašuma cenu kāpums kopš pandēmijas sākuma ir padziļinājis plaisu starp bagātajiem un mazturīgajiem. Ekonomisti atzīmē, ka augošā nevienlīdzība trūcīgajiem liedz apmierināt pat pamatvajadzības, tādas kā pārtika un veselības aprūpe.

Kā prognozē “Oxfam”, 2030. gadā 3,3 miljardiem cilvēku varētu nākties iztikt ar mazāk nekā 5,5 dolāriem dienā.

“Mūsdienu vadītāju paaudzei jāsāk labot pieļautās kļūdas, ieviešot progresīvus nodokļus kapitālam un bagātībai un izmantojot šos ienākumus cilvēku dzīvības glābšanai. Viņiem jāgādā, lai kovida pandēmijas ilgtermiņa mantojums būtu kvalitatīva veselības aprūpe un sociālā aizsardzība visiem. Valdībām ir vēsturiska atbildība īstenot drosmīgus ekonomiskus plānus, kas bal­stīti uz lielāku vienlīdzību, lai mainītu pašreiz ieturēto kursu uz iznīcību,” teikts ziņojumā.

Starptautiskās humānās palīdzības organizācijas “Oxfam” ziņojums publicēts pirms gadskārtējā Pasaules ekonomikas foruma, kurā politiķi un ekonomisti apspriež globālos izaicinājumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.