Orbāna fiasko Trampa priekšā. Ungārijai bijusi ārkārtīgi neveiksmīga nedēļa 0
ASV prezidents Donalds Tramps plānoja tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Budapeštā Ungārijā, taču pēkšņi to atcēla un tā vietā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nu šā visa rezultātā ir nonācis ļoti sarežģītā politiskā situācijā, par to ziņo raidsabiedrība NN.
Gaidītā diplomātiskā panākuma vietā arī Ungārijai nu pastarpināti jāsaskaras ar jaunajām ASV sankcijām pret Krievijas naftas kompānijām, kas kļuvušas par pirmo nopietno Vašingtonas soli pret Maskavu pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā.
Orbāns vēl pirms nedēļas lepni ziņoja, ka Budapešta kļūs par “ceļu uz mieru” un platformu Putina un Trampa tikšanās reizei. Tomēr tagad viņa valsts atrodas dubulta spiediena apstākļos – ekonomiskā un politiskā.
ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas enerģētikas milžiem, lai samazinātu Kremļa ienākumus no naftas eksporta. Taču triecienu izjūt arī pati Ungārija, kuras ekonomika ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem. Šobrīd aptuveni 92% Ungārijas naftas importa nāk no Krievijas, lai gan pirms kara šis rādītājs bija 61%.
Kopš 2025. gada sākuma Ungārijas iepirkumi Krievijai ienesuši vairāk nekā 5 miljardus eiro – summu, kas līdzvērtīga aptuveni 1800 raķešu Iskander-M izmaksām. Tādējādi Ungārija netīši palīdz Kremlim finansēt karu pret Ukrainu, kas izraisa neapmierinātību gan Briselē, gan Vašingtonā.
Eiropas Savienība savukārt apstiprinājusi plānus aizliegt Krievijas sašķidrinātās gāzes importu līdz 2027. gadam, kas vēl vairāk sarežģīs Budapeštas enerģētisko situāciju. Pats Orbāns agrāk atzinis, ka bez Krievijas resursiem Ungārijas ekonomika varētu tikt “nospiesta uz ceļiem”.
Neskatoties uz to, Orbāns jau paziņojis, ka viņa valdība meklēs veidus, kā “apiet sankcijas”, neprecizējot, kā tieši plāno to darīt. Tikmēr šāda Orbāna nostāja var kļūt par pārbaudījumu Trampam, kuram tagad jāpierāda, cik nopietni viņš ir noskaņots ierobežot Putina sabiedrotos Eiropā.
Tikmēr pašā Ungārijā pieaug spriedze – Orbāns saskaras ar arvien spēcīgāku opozīcijas kustību, kuru vada viņa bijušais sabiedrotais Pēters Madjārs. Opozīcija apsūdz premjerministru valsts izolēšanā un atkarības palielināšanā no Krievijas, jo ekonomika strauji zaudē stabilitāti sankciju un enerģētiskās nestabilitātes dēļ.
