Noslēpumainie okeāna trokšņi: zinātnieki gadiem cenšas atklāt skaņu izcelsmi. Ko slēpj zemūdens pasaule? 0
Zinātnieki jau vairākus gadus mēģina atklāt noslēpumaino skaņas signālu, kas dzirdami okeāna dziļumā, izcelsmi. Šie trokšņi, kuri atgādina milzīgas pīles krekšķēšanu, pirmo reizi tika reģistrēti 1960. gados pie Antarktīdas krastiem. Kopš tā laika zinātnieki cenšas izskaidrot šo fenomenu, taču līdz šim viņiem tas nav izdevies. Jauns pētījums varētu beidzot atklāt šo noslēpumaino skaņu izcelsmi, vēsta “Science Alert”.
“Esam atklājuši, ka dažādās okeāna vietās dzīvo vairākas “runājošas” būtnes, un visas tās izdod šīs skaņas. Pārsteidzošākais bija tas, ka tad, kad “runāja” viens “runātājs”, pārējie klusēja, it kā klausītos. Tad pirmais “runātājs” pārtrauca “runāt” un klausījās pārējo atbildēs,” okeāna zinātnieks Ross Čepmens no Viktorijas Universitātes Kanādā stāsta.
Okeānus ir ārkārtīgi grūti izpētīt. Piemēram, par Marsu mēs zinām vairāk nekā par jūras gultni. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka tur norisinās procesi, kurus zinātniekiem ir grūti izskaidrot.
Pirmoreiz šo noslēpumaino skaņu reģistrēja pie Antarktīdas krastiem, pēc tam tā atkal tika dzirdēta Austrālijas piekrastē.
2014. gadā zinātnieki sasaistīja šo noslēpumaino skaņu ar mazajiem vaļiem (Balaenoptera bonaerensis).
Tomēr, kā atzīmēja Čepmens, līdzīgi skaņas signāli, kas reģistrēti citās okeāna vietās, nebija saistīti ar šādiem novērojumiem.
Čepmens pēta Dienvidu okeāna skaņas ainavu kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kad ieraksti parādīja, ka “pīli” vai tās augstākās frekvences brālēnu- “zosi” – varēja dzirdēt visā Austrālijā un Jaunzēlandē. Viņš un viņa kolēģi secināja, ka šos skaņas signālus noteikti rada kāda dzīvnieku suga.
“Skaņa bija tik atkārtojoša, ka sākumā mēs nevarējām noticēt, ka tā ir bioloģiska.
Jāsaprot, ka tolaik šāda veida okeāna trokšņu izpēte bija tikai sākumstadijā.
Iedziļinoties datos, mēs katru dienu uzzinājām ko jaunu par okeāna skaņām – tas bija patiesi aizraujošs laiks,” skaidroja zinātnieks.
Pat ja skaņu patiešām izdod svītrainie vaļi, joprojām paliek daudz jautājumu, piemēram, nav zināms, kādam mērķim kalpo šīs skaņas. Ja tā ir saruna, tad nav zināms tās mērķis utt.
“Tas man vienmēr ir bijis neatbildēts jautājums. Varbūt viņi runāja par vakariņām, varbūt tie bija vecāki, kas sarunājās ar saviem bērniem, vai varbūt viņi vienkārši komentēja trako kuģi, kas nepārtraukti brauca turp un atpakaļ,” zinātnieks jokoja.
