Latvijā
Vēsture

Numismātikas retumi
9

Šogad Latvijas Bankai apritēja 90, atjaunotajam latam – 20 gadi, tāpēc vēlējos noskaidrot, kādi ir mūsu valsts numismātikas retumi un cik tie maksā kolekcionāru aprindās. Atbildes uz šiem jautājumiem guvu no Rīgas Numismātikas salona īpašnieka, zinīgā kolekcionāra Mada Gerbaševska. 


 

Vērtīgi ir 1923. gadā kaltie 1 santīms, 2 santīmi un 5 santīmi, jo tie sastopami nelielā daudzumā. Viena santīma monēta patlaban maksā Ls 800, 2 santīmi – Ls 1500, bet 5 santīmi – jau Ls 2500.

Īpaši vērtīga ir 1924. gadā kaltā 2 latu monēta – dizaina paraugs, kas veidots Lielbritānijā. Monētas tirgus cena – apmēram Ls 3500.

Vērtīga ir arī 1924. gada divdesmit latu Latvijas bankas naudas zīme (tautā dēvētais ”Sējējs”), ko izlaida nelielā tirāžā (418). Par labi saglabātu banknoti var iegūt Ls 4000.

1926. gada piecu latu Latvijas valsts kases zīme bija nodrukāta uz sliktas kvalitātes papīra, tāpēc lielu daļu šo banknošu 1929. gadā apmainīja pret sudraba piecu latu monētām. Banknošu cena atkarībā no kvalitātes ir no Ls 500 līdz 2000.

Reti sastopami ir 1937. gadā kaltie 2 santīmi. Tie bija tādā pašā svarā un lielumā kā toreizējie telefona žetoni. Lai nevajadzētu nomainīt telefona aparātus, vieglāk bija izņemt no apgrozības monētas. Patlaban šīs monētas maksā no Ls 30 līdz 50.

Brāķa cena var daudzkārt pārsniegt normālas monētas cenu. Kā zināmāko brāķi var minēt 1992. gada 20 santīmu monētu. Neliels to daudzums ierastā vara–niķeļa–cinka sakausējuma vietā kļūdas dēļ nokalts ar dzelzs serdeni. Šīs monētas viegli atšķirt ar magnēta palīdzību, jo kļūdainā monēta atšķirībā no parastās monētas ir magnētiska. Tirgus cena Ls 25.

Arī izmainīts attēls var kļūt par vērtību, piemēram, 1992. gada divu latu monētas prove, kurai – citāda govs (ragu stāvoklis) un zālīte. Šīs monētas cena Ls 1000.

Apgrozībā reti sastopama arī 1992. gada piecu latu banknote, jo tā apmainīta pret jaunāka izlaiduma naudas zīmēm. Nelocītas banknotes cena Ls 25.

Unikāla ir 2004. gadā izlaistā ”Laika monēta” – bimetāla monēta, kuras ārējais sudraba aplis aptver monētas centrālo daļu, kas kalta no dūmakaini zilā niobija. Tā novērtēta gan pašu valstī, gan arī guvusi starptautisku atzinību – saņēmusi Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004. gadā. Latvijas iedzīvotāju aptaujā šī monēta atzīta par “Latvijas gada monētu 2004”. Tās cena Ls 200.

Neparasta ir 2006. gadā kaltā sudraba lata ”Ciparu monēta”. Tās tirāža – 2007 eks. ar numurētiem sertifikātiem. Septiņstūru monētas dīvainā forma atgādina par septītnieku, ko uzskata par noslēpumainu, pat pārdabisku, vienlaikus arī svētu skaitli, par pilnības un pabeigtības zīmi. Monētas cena Ls 250.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
“LA” aptauja: Vai ārkārtas situācijā, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi, ļaudis apmeklē baznīcu?
1 diena
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Žēl, ka izlaiduma nebija, bet tagad visi ceļi vaļā! Topošie studenti dalās sapņos
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Latvijas uzņēmumus apdraud organizēta noziedzības grupa; garnadži paviesojušies SIA “Mikrotīkls” un “Elko” 3
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
58 minūtes
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Pilskalnes Siguldiņa”, moku kambaris, trušu pilsētiņa un citi apskates vērti objekti. Ziedošā Zemgale – apceļo piesardzīgi!
5 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kur “audzē” citronskābi, antibiotikas, vitamīnus un vakcīnas? “Biotehniskā centra” noslēpumainie bioreaktori
2 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Traģiska sestdiena Liepājā. Avārijā gājusi bojā nepilngadīga jauniete
14 minūtes