Foto: Sunshine Studio/SHUTTERSTOCK

OIK muļļās līdz vēlēšanām? “KPV LV” deputāti gādā tikai par vienu 4

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Daudzi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas vai transformēšanas mēģinājumu jūklī noteikti ir apmaldījušies.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 150
1 diena
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 32
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja kovida “cipari turpinās kristies”, Pavļuts paziņo, kad sagaidāmi ierobežojumu atvieglojumi 46
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Pēdējie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi stājās spēkā šā gada 15. februārī, kas paredz stingrāku atbalsta saņēmēju pārraudzību un pārkompensāciju novēršanu.

Tomēr neilgi pēc tam ar secinājumiem par OIK atbalsta ieviešanu nāca klajā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vēl tā laika ekonomikas ministram Ralfam Nemiro ļāva nākt klajā ar jaunu, krietni stingrāku OIK likumprojekta ideju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tobrīd Nemiro un daži citi “KPV LV” deputāti ar domubiedriem no “Saskaņas” un ZZS kā ceļarulli dzina cauri šī likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darbakārtībā.

Viss notika tādā steigā, ka Nemiro to nesaskaņoja ar citiem valdības pārstāvjiem, tostarp neiekļaujot atzinumus par likumprojektu no iesaistītajām ministrijām.

Tas notika īsi, pirms Satversmes aizsardzības birojs lēma anulēt Nemiro pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Acīmredzami, ka Nemiro gribēja pirms amata pamešanas vēl pēdējo reizi politiski skaļi aizcirst durvis.

Redz, viņu noņem no trases, kad viņš nāk klajā ar jaunu likumprojektu OIK sistēmas izmainīšanai!

Pagājuši pāris mēneši un likumprojekta izskatīšana atkal iebremzēta – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuru nu jau vada tas pats Nemiro.

Aprīļa beigās viņš pieprasīja atbildīgo ministriju – Finanšu, Ekonomikas, Tieslietu, VARAM –, kā arī tiesībsarga atzinumu par komisijā izskatāmo likumprojektu. Kas tad nu? Vai koalīcijas partneri tomēr piespieduši likumprojektu saskaņot?

Runā, ka Nemiro jau trešo reizi mainījis domas saistībā ar grozījumu izdarīšanu un atzinumus pieprasa, lai maksimāli ilgi novilcinātu likumprojekta tālāku izskatīšanu. Iespējams, līdz pat nākamajām vēlēšanām.

Laiku vilcinot citi

Nemiro pilnībā noliedz laika vilcināšanu, atbildību par to uzveļot uz ierēdņu pleciem. Noprotams, ka Nemiro runā par bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kam ar Nemiro bija neslēpts konflikts.

“Visas partijas priekšvēlēšanu laikā teica, ka OIK jāatceļ. Valdības deklarācijā ierakstījām trīs punktus – jāatceļ OIK, nedrīkstam to aizvietot ar ko citu, piemēram, zaļajiem sertifikātiem utt., kā arī tas jāveic tiesiski. Par dažādiem jautājumiem esam balsojuši dažādi, un šī likumprojekta balsošana būs kā lakmusa papīrs, kas parādīs to, kurš vēlas šo sistēmu atcelt un skatīties nākotnē, un tos, kuri to nevēlas.”

Bet kad likumprojekts nonāks līdz balsošanai Saeimā? Atbildi uz to neviens nezina.

Nemiro atzina, ka likumprojekta izskatīšanu noteikti vēl novilcinās administratīvi teritoriālā reforma, taču pēc tās gan ar pilnu sparu komisija metīšoties iekšā OIK grozīšanā.

Jāatzīmē, ka vēl tikai pienāks termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam, kuri visi ir arī jāizskata.

Vai ministrijas mainīs domas?

Ralfs Nemiro: “Ja federācija saka, ka kāds nevarēs nopelnīt, jo neiztur tirgus konkurenci, nespēj konkurēt ar jaunākajām tehnoloģijām, man nav daudz ko atbildēt. Jāiet uz progresu!”
Foto: Zane Bitere/LETA

Nemiro vēl pagājušā gada janvārī publicētajā informatīvajā ziņojumā par OIK atcelšanas izpildi norādīja, ka bez miljarda vērtām tiesvedībām ieplānoto nevarēs izpildīt.

Atzinumu par ieceri tolaik sniedza arī vairākas ministrijas.

Piemēram, Zemkopības ministrija norādīja, ka nevar atbalstīt izstrādāto likumprojektu, jo tas atņemtu tiesības pārdot saražoto elektrību par paaugstinātu tarifu biogāzes stacijām, kuras ir nozīmīgs instruments gan klimata, gan gaisa piesārņojuma politikas jautājumā.

Savukārt Labklājības ministrija norādīja, ka likumprojekta pieņemšanu neatbalsta, jo tad sagaidāms siltumenerģijas tarifu pieaugums, kas negatīvi ietekmēs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.

Arī citi savā atzinumā bijuši negatīvi noskaņoti. Vai šobrīd gaidāmajos atzinumos reakcija varētu būt citāda?

Nemiro sacīja, ka jaunais likumprojekts būtiski atšķiras no tā, kas tika apspriests pirms vairāk nekā gada. “Toreiz gribējām izbeigt visu obligāto iepirkumu (OI).

Tagad to redzam kā eksistējošu, bet gribam atcelt virskompensācijas. Paredzam, ka atzinumi varētu būt dažādi, bet vērtējumu sagaidām arī no Ekonomikas ministrijas, kas uz likumprojektu skatās no tautsaimniecības skatpunkta.

Respektīvi, vai elektrības cenu samazināšanās varētu Baltijas tirgū vairot konkurenci un veicināt eksportu. Saliekot negatīvos un pozitīvos aspektus kopā, varbūt mēs būsim pat plusos.”

Beigas daļai zaļo ražotāju

Neizpratni par jauno likumprojektu izteikusi arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.

Vēstulē komisijai un ministrijām tā norāda, ka tai “absolūti nav skaidrs, kādēļ šādas fundamentālas izmaiņas likumā tikušas iniciētas vien nepilnu mēnesi pēc tam, kad spēkā stājušies pēdējie likuma grozījumi, kuros paredzēta virkne pasākumu, lai ierobežotu atjaunojamo energoresursu ražotājiem piešķirtā OI atbalsta apjomu.”

LAEF īpaši iebilst pret to, ka, pieņemot likumprojektu, vairs netiks noteiktas diferencētas elektroenerģijas iepirkuma cenas atkarībā no konkrētā AER veida un ka turpmāk no AER ražotājiem elektroenerģija obligātā iepirkuma ietvaros tiks iepirkta par cenu, par kādu publiskais tirgotājs to pārdotu elektroenerģijas tirgus biržā.

Ņemot vērā šā brīža vidējo rekord­zemo biržas cenu (21,50 eiro/MWh), LAEF ieskatā tās būs beigas daļai ražotāju, kas elektrību iegūst no atjaunojamajiem resursiem, jo ražošanas izmaksas šiem ražotājiem joprojām ir augstākas par tiem, kas ražošanai izmanto fosilos resursus.

LAEF ir pārliecināta, ka darbu zaudēs vairāk nekā tūkstoš nozarē nodarbināto, kā arī valsts neiegūs apmēram 100 miljonus eiro nodokļos.

“Man ir skumji par to. Mēs kā Saeimas komisija, parlaments vienmēr skatām jautājumus, pretstatot viena indivīda vēlmi nopelnīt pret kopējām sabiedrības interesēm. Ja federācija saka, ka kāds nevarēs nopelnīt, jo neiztur tirgus konkurenci, nespēj konkurēt ar jaunākajām tehnoloģijām, man nav daudz ko atbildēt. Jāiet uz progresu,” atbild Nemiro.

Viņš biogāzes un biomasas stacijas faktiski nosauc par novecojušām un energoneefektīvām tehnoloģijām. Tā vietā viņš uzskata, ka jāsāk izmantot meža zemes vēja parku ierīkošanai, ko vietām it kā par izdarāmu atzīstot arī ornitologi.

Bet uz lielveikalu jumtiem, pamestās rūpnīcās u. c. degradētajās teritorijās jāierīko saules paneļi.

Likvidēs, formāli nelikvidējot

Reinis Āboltiņš: “Nākotnes enerģētikai vislabāk atbilst AER tehnoloģijas – vēja turbīnas, saules PV paneļi, biomasas vai biogāzes koģenerācijas stacijas.”
Foto: Evija Trifanova/LETA

“”KPV LV” frakcijas deputātu iesniegtie grozījumi gādā tikai par vienu – kā likvidēt elektroenerģijas OI sistēmu, formāli to nelikvidējot,” norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

“Manā skatījumā tieši to nozīmē priekšlikums OI ietvaros ražoto elektroenerģiju iepirkt par biržas cenu. Šāds risinājums faktiski nozīmē atbalsta pārtraukšanu visiem ražotājiem, kam uz tādu līdz šim atbilstoši regulējumam bijušas tiesības. Respektīvi, šādu risinājumu nav jēgas dēvēt par atbalstu, jo šo grozījumu mērķis ir pilnīgi pretējs atbalsta būtībai.

Atbalsts ir domāts, lai veicinātu tehnoloģiju ienākšanu tirgū un plašāku pielietojumu ar mērķi attīstīt un stiprināt enerģijas ražošanas sistēmu. Cits priekšlikums – strikti noteikt un ierobežot atbalsta saņemšanas termiņu – pēc būtības ir loģisks, jo atbalsta termiņš ir jānosaka jebkurā atbalsta sistēmā.”

Kopumā Āboltiņš uzskata, ka Latvijas enerģētikas sektoram jāraugās uz ilgtermiņa jeb stratēģisko attīstību, domājot par AER.

Viņš norāda, ka kopš 1991. gada Latvija nav būtiski palielinājusi savu AER enerģijas īpatsvaru un par vienu no augstākajiem AER elektrības īpatsvariem visā blokā mums jāpateicas iepriekšējām paaudzēm, kas Daugavas kaskādē izbūvēja trīs lielās HES.

Tomēr jo­projām trešdaļu elektroenerģijas importējam.

Pēc Āboltiņa domām, būtu loģiski ieguldīt tajās tehnoloģijās, kas mazinās Latvijas atkarību no importētiem enerģijas resursiem, kas rada SEG izmešus.

Viņš runā gan par uz sauszemes uzstādāmajām vēja turbīnām, gan saules fotovoltiskajiem (PV) paneļiem, kas izmantojami elektroenerģijas ražošanai gan mikroģenerācijā, gan industriāla mēroga risinājumos.

Līdzīgi labs potenciāls siltum­enerģijas ražošanā esot arī saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Optimāls scenārijs būtu kombinēt visu nosaukto ar siltuma akumulācijas sistēmām, kas dotu iespēju gan ražot un patērēt elektrību un siltumu reālā laikā, gan uzkrāt to izmantošanai brīžos, kad enerģijas izmantošana ir visizdevīgākā.

“Tas dos iespēju ne tikai samazināt nepieciešamību ražot papildu elektrību tā saucamajās pīķa stundās, bet arī samazinās izmaksas, jo, patērējot iepriekš saražoto un uzkrāto enerģiju, nav jāmaksā par konkrētajā brīdī dārgāku enerģiju.

Šāda attīstība iet roku rokā ar viedo tīklu attīstību – energosistēmas vieda infrastruktūra tiek plānota un veidota ar mērķi padarīt iespējamu un pieejamu kliedētu (pretstatā centralizētai) enerģijas ražošanu, pieprasījuma un energosistēmas jaudas nodrošināšanā iesaistot arī mazākas jaudas ražotājus. Šādiem parametriem vislabāk atbilst AER tehnoloģijas – vēja turbīnas, saules PV paneļi, biomasas vai biogāzes koģenerācijas stacijas,” sacīja enerģētikas nozares pārzinātājs.

Biogāzes stacijas norakstīt pāragri

Atbildot par biomasas un biogāzes stacijām, Rei­nis Āboltiņš norādīja, ka katras tehnoloģijas izmantošanai enerģijas ražošanā ir sava noteikta loģika, jēga un mērķis.

Tāpēc teikt, ka šīs stacijas Latvijai nevajag, ir aplami – katrā situācijā jāvērtē lietderīgums un piemērotība. Piemēram, biomasas stacijas izmanto tur, kur nepieciešams arī siltums.

SAISTĪTIE RAKSTI
Bet, ja siltums nav nepieciešams, biomasas koģenerācijas lietderīgumu viņš nesaskata.

“Vēja un saules enerģijas tehnoloģijas ir vislabākajā situācijā no tehnoloģiju brieduma un spējas konkurēt tuvu brīva tirgus nosacījumiem vai pilnībā pēc brīva tirgus principiem. Tādēļ uz šiem diviem AER veidiem globāli ir tāds uzsvars, taču tas nekādā ziņā nenozīmē, ka citi risinājumi nav pielietojami, jo katram ir savas priekšrocības un ierobežojumi izmantošanai.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 150
1 diena
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 32
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja kovida “cipari turpinās kristies”, Pavļuts paziņo, kad sagaidāmi ierobežojumu atvieglojumi 46
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 60
20 stundas
KD
Krista Dzidzēviča
Ziņas
Pēteris Apinis: Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām 60
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Brīvības ierobežošana ir dabisks process!” Auziņš uzskata, ka antivakseriem ir slikta izglītība 110
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja kovida “cipari turpinās kristies”, Pavļuts paziņo, kad sagaidāmi ierobežojumu atvieglojumi 46
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Par neatbilstošu atzīst Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam 5
8 stundas
KD
Krista Dzidzēviča
Ziņas
Pēteris Apinis: Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām 60
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
No partijas “Progresīvie” izslēdz bijušo priekšsēdētāju Robertu Putni 2
22:27
LE
LETA
Ziņas
Nīderlandes futbolisti apakšgrupas pēdējā spēlē pārliecinoši uzvar debitanti Ziemeļmaķedoniju 1
21:35
LE
LETA
Ziņas
Austrijas futbolisti uzvar Ukrainu un iekļūst astotdaļfinālā 1
21:31
LE
LETA
Ziņas
Elektrība kļūst dārgāka. Vai tas attiecas arī uz klientiem ar fiksēto cenu līgumiem? 23
10 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Kad noenkurojāmies Eirosavienībā, vakaros spēlējam golfu un sūcam “pino grigio”!” Egila Līcīša feļetons 6
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Austrijas futbolisti uzvar Ukrainu un iekļūst astotdaļfinālā 1
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ministre: Mežaparka Lielajai estrādei jābūt atvērtai visiem un visu laiku 12
11 stundas
LE
LETA
Veselam
Pirms Covid-19 vakcīnas saņemšanas vakcinācijas centrā mirusi kāda persona 87
12 stundas
LE
LETA
Veselam
ZVA: Mērot tikai antivielu daudzumu organismā, nevar saņemt pilnu informāciju par aizsardzību pret Covid-19 18
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Tikai divu iemeslu dēļ 95 gadus vecā karaliene Elizabete II ir gatava atteikties no troņa: neviens no tiem nav viņas dēls, princis Čārlzs 4
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Nežēlīgi stāsti un likteņi: pasaules ietekmīgākie narkotiku karaļi 1
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Muciņš: Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir cēlonis Nr. 1 Latvijā 22
13 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Kādas nodokļu izmaiņas gaidāmas pašnodarbinātajiem? 10
14 stundas
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 32
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai pēc lielā karstuma “neiekritīsim lielā aukstumā”? Bricis par gaidāmajiem laikapstākļiem 8
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. No žurnāla izdošanai līdz bojāejai Sibīrijā: noslēgusies daudzsēriju filmas filmēšana par Emīliju Benjamiņu 9
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šlesers lūdz tiesu nodalīt viņa lietu no “digitālās televīzijas lietas” 17
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Aldis Gobzems izvirzījis sev jaunu mērķi: “Es gribu nomest vēl kādus četrus, piecus kg un sešpaku!” 24
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 150
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
17 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Baidens nometās sirmgalves priekšā ceļos un kaut ko viņai iečukstēja ausī… 24
19 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārza dekorēšanai modē ir lieli puķu podi. Taču tiem vajag ļoti daudz augsnes. Kā taupīt zemi? 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Emīls, Egita un Monvīds 1
17 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 124
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 270
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Koncentrē savu uzmanību uz tām lietām, kuras tu vari ietekmēt! Horoskopi 22.jūnijam
8 stundas