Ekonomika
Bizness

OIK muļļās līdz vēlēšanām? “KPV LV” deputāti gādā tikai par vienu4

Foto: Sunshine Studio/SHUTTERSTOCK

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Daudzi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas vai transformēšanas mēģinājumu jūklī noteikti ir apmaldījušies.

Pēdējie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi stājās spēkā šā gada 15. februārī, kas paredz stingrāku atbalsta saņēmēju pārraudzību un pārkompensāciju novēršanu.

Tomēr neilgi pēc tam ar secinājumiem par OIK atbalsta ieviešanu nāca klajā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vēl tā laika ekonomikas ministram Ralfam Nemiro ļāva nākt klajā ar jaunu, krietni stingrāku OIK likumprojekta ideju.

Tobrīd Nemiro un daži citi “KPV LV” deputāti ar domubiedriem no “Saskaņas” un ZZS kā ceļarulli dzina cauri šī likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darbakārtībā.

Viss notika tādā steigā, ka Nemiro to nesaskaņoja ar citiem valdības pārstāvjiem, tostarp neiekļaujot atzinumus par likumprojektu no iesaistītajām ministrijām.

Tas notika īsi, pirms Satversmes aizsardzības birojs lēma anulēt Nemiro pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Acīmredzami, ka Nemiro gribēja pirms amata pamešanas vēl pēdējo reizi politiski skaļi aizcirst durvis.

Redz, viņu noņem no trases, kad viņš nāk klajā ar jaunu likumprojektu OIK sistēmas izmainīšanai!

Pagājuši pāris mēneši un likumprojekta izskatīšana atkal iebremzēta – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuru nu jau vada tas pats Nemiro.

Aprīļa beigās viņš pieprasīja atbildīgo ministriju – Finanšu, Ekonomikas, Tieslietu, VARAM –, kā arī tiesībsarga atzinumu par komisijā izskatāmo likumprojektu. Kas tad nu? Vai koalīcijas partneri tomēr piespieduši likumprojektu saskaņot?

Runā, ka Nemiro jau trešo reizi mainījis domas saistībā ar grozījumu izdarīšanu un atzinumus pieprasa, lai maksimāli ilgi novilcinātu likumprojekta tālāku izskatīšanu. Iespējams, līdz pat nākamajām vēlēšanām.

Laiku vilcinot citi

Nemiro pilnībā noliedz laika vilcināšanu, atbildību par to uzveļot uz ierēdņu pleciem. Noprotams, ka Nemiro runā par bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kam ar Nemiro bija neslēpts konflikts.

“Visas partijas priekšvēlēšanu laikā teica, ka OIK jāatceļ. Valdības deklarācijā ierakstījām trīs punktus – jāatceļ OIK, nedrīkstam to aizvietot ar ko citu, piemēram, zaļajiem sertifikātiem utt., kā arī tas jāveic tiesiski. Par dažādiem jautājumiem esam balsojuši dažādi, un šī likumprojekta balsošana būs kā lakmusa papīrs, kas parādīs to, kurš vēlas šo sistēmu atcelt un skatīties nākotnē, un tos, kuri to nevēlas.”

Bet kad likumprojekts nonāks līdz balsošanai Saeimā? Atbildi uz to neviens nezina.

Nemiro atzina, ka likumprojekta izskatīšanu noteikti vēl novilcinās administratīvi teritoriālā reforma, taču pēc tās gan ar pilnu sparu komisija metīšoties iekšā OIK grozīšanā.

Jāatzīmē, ka vēl tikai pienāks termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam, kuri visi ir arī jāizskata.

Vai ministrijas mainīs domas?

Ralfs Nemiro: “Ja federācija saka, ka kāds nevarēs nopelnīt, jo neiztur tirgus konkurenci, nespēj konkurēt ar jaunākajām tehnoloģijām, man nav daudz ko atbildēt. Jāiet uz progresu!”
Foto: Zane Bitere/LETA

Nemiro vēl pagājušā gada janvārī publicētajā informatīvajā ziņojumā par OIK atcelšanas izpildi norādīja, ka bez miljarda vērtām tiesvedībām ieplānoto nevarēs izpildīt.

Atzinumu par ieceri tolaik sniedza arī vairākas ministrijas.

Piemēram, Zemkopības ministrija norādīja, ka nevar atbalstīt izstrādāto likumprojektu, jo tas atņemtu tiesības pārdot saražoto elektrību par paaugstinātu tarifu biogāzes stacijām, kuras ir nozīmīgs instruments gan klimata, gan gaisa piesārņojuma politikas jautājumā.

Savukārt Labklājības ministrija norādīja, ka likumprojekta pieņemšanu neatbalsta, jo tad sagaidāms siltumenerģijas tarifu pieaugums, kas negatīvi ietekmēs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.

Arī citi savā atzinumā bijuši negatīvi noskaņoti. Vai šobrīd gaidāmajos atzinumos reakcija varētu būt citāda?

Nemiro sacīja, ka jaunais likumprojekts būtiski atšķiras no tā, kas tika apspriests pirms vairāk nekā gada. “Toreiz gribējām izbeigt visu obligāto iepirkumu (OI).

Tagad to redzam kā eksistējošu, bet gribam atcelt virskompensācijas. Paredzam, ka atzinumi varētu būt dažādi, bet vērtējumu sagaidām arī no Ekonomikas ministrijas, kas uz likumprojektu skatās no tautsaimniecības skatpunkta.

Respektīvi, vai elektrības cenu samazināšanās varētu Baltijas tirgū vairot konkurenci un veicināt eksportu. Saliekot negatīvos un pozitīvos aspektus kopā, varbūt mēs būsim pat plusos.”

Beigas daļai zaļo ražotāju

Neizpratni par jauno likumprojektu izteikusi arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.

Vēstulē komisijai un ministrijām tā norāda, ka tai “absolūti nav skaidrs, kādēļ šādas fundamentālas izmaiņas likumā tikušas iniciētas vien nepilnu mēnesi pēc tam, kad spēkā stājušies pēdējie likuma grozījumi, kuros paredzēta virkne pasākumu, lai ierobežotu atjaunojamo energoresursu ražotājiem piešķirtā OI atbalsta apjomu.”

LAEF īpaši iebilst pret to, ka, pieņemot likumprojektu, vairs netiks noteiktas diferencētas elektroenerģijas iepirkuma cenas atkarībā no konkrētā AER veida un ka turpmāk no AER ražotājiem elektroenerģija obligātā iepirkuma ietvaros tiks iepirkta par cenu, par kādu publiskais tirgotājs to pārdotu elektroenerģijas tirgus biržā.

Ņemot vērā šā brīža vidējo rekord­zemo biržas cenu (21,50 eiro/MWh), LAEF ieskatā tās būs beigas daļai ražotāju, kas elektrību iegūst no atjaunojamajiem resursiem, jo ražošanas izmaksas šiem ražotājiem joprojām ir augstākas par tiem, kas ražošanai izmanto fosilos resursus.

LAEF ir pārliecināta, ka darbu zaudēs vairāk nekā tūkstoš nozarē nodarbināto, kā arī valsts neiegūs apmēram 100 miljonus eiro nodokļos.

“Man ir skumji par to. Mēs kā Saeimas komisija, parlaments vienmēr skatām jautājumus, pretstatot viena indivīda vēlmi nopelnīt pret kopējām sabiedrības interesēm. Ja federācija saka, ka kāds nevarēs nopelnīt, jo neiztur tirgus konkurenci, nespēj konkurēt ar jaunākajām tehnoloģijām, man nav daudz ko atbildēt. Jāiet uz progresu,” atbild Nemiro.

Viņš biogāzes un biomasas stacijas faktiski nosauc par novecojušām un energoneefektīvām tehnoloģijām. Tā vietā viņš uzskata, ka jāsāk izmantot meža zemes vēja parku ierīkošanai, ko vietām it kā par izdarāmu atzīstot arī ornitologi.

Bet uz lielveikalu jumtiem, pamestās rūpnīcās u. c. degradētajās teritorijās jāierīko saules paneļi.

Likvidēs, formāli nelikvidējot

Reinis Āboltiņš: “Nākotnes enerģētikai vislabāk atbilst AER tehnoloģijas – vēja turbīnas, saules PV paneļi, biomasas vai biogāzes koģenerācijas stacijas.”
Foto: Evija Trifanova/LETA

“”KPV LV” frakcijas deputātu iesniegtie grozījumi gādā tikai par vienu – kā likvidēt elektroenerģijas OI sistēmu, formāli to nelikvidējot,” norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

“Manā skatījumā tieši to nozīmē priekšlikums OI ietvaros ražoto elektroenerģiju iepirkt par biržas cenu. Šāds risinājums faktiski nozīmē atbalsta pārtraukšanu visiem ražotājiem, kam uz tādu līdz šim atbilstoši regulējumam bijušas tiesības. Respektīvi, šādu risinājumu nav jēgas dēvēt par atbalstu, jo šo grozījumu mērķis ir pilnīgi pretējs atbalsta būtībai.

Atbalsts ir domāts, lai veicinātu tehnoloģiju ienākšanu tirgū un plašāku pielietojumu ar mērķi attīstīt un stiprināt enerģijas ražošanas sistēmu. Cits priekšlikums – strikti noteikt un ierobežot atbalsta saņemšanas termiņu – pēc būtības ir loģisks, jo atbalsta termiņš ir jānosaka jebkurā atbalsta sistēmā.”

Kopumā Āboltiņš uzskata, ka Latvijas enerģētikas sektoram jāraugās uz ilgtermiņa jeb stratēģisko attīstību, domājot par AER.

Viņš norāda, ka kopš 1991. gada Latvija nav būtiski palielinājusi savu AER enerģijas īpatsvaru un par vienu no augstākajiem AER elektrības īpatsvariem visā blokā mums jāpateicas iepriekšējām paaudzēm, kas Daugavas kaskādē izbūvēja trīs lielās HES.

Tomēr jo­projām trešdaļu elektroenerģijas importējam.

Pēc Āboltiņa domām, būtu loģiski ieguldīt tajās tehnoloģijās, kas mazinās Latvijas atkarību no importētiem enerģijas resursiem, kas rada SEG izmešus.

Viņš runā gan par uz sauszemes uzstādāmajām vēja turbīnām, gan saules fotovoltiskajiem (PV) paneļiem, kas izmantojami elektroenerģijas ražošanai gan mikroģenerācijā, gan industriāla mēroga risinājumos.

Līdzīgi labs potenciāls siltum­enerģijas ražošanā esot arī saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Optimāls scenārijs būtu kombinēt visu nosaukto ar siltuma akumulācijas sistēmām, kas dotu iespēju gan ražot un patērēt elektrību un siltumu reālā laikā, gan uzkrāt to izmantošanai brīžos, kad enerģijas izmantošana ir visizdevīgākā.

“Tas dos iespēju ne tikai samazināt nepieciešamību ražot papildu elektrību tā saucamajās pīķa stundās, bet arī samazinās izmaksas, jo, patērējot iepriekš saražoto un uzkrāto enerģiju, nav jāmaksā par konkrētajā brīdī dārgāku enerģiju.

Šāda attīstība iet roku rokā ar viedo tīklu attīstību – energosistēmas vieda infrastruktūra tiek plānota un veidota ar mērķi padarīt iespējamu un pieejamu kliedētu (pretstatā centralizētai) enerģijas ražošanu, pieprasījuma un energosistēmas jaudas nodrošināšanā iesaistot arī mazākas jaudas ražotājus. Šādiem parametriem vislabāk atbilst AER tehnoloģijas – vēja turbīnas, saules PV paneļi, biomasas vai biogāzes koģenerācijas stacijas,” sacīja enerģētikas nozares pārzinātājs.

Biogāzes stacijas norakstīt pāragri

Atbildot par biomasas un biogāzes stacijām, Rei­nis Āboltiņš norādīja, ka katras tehnoloģijas izmantošanai enerģijas ražošanā ir sava noteikta loģika, jēga un mērķis.

Tāpēc teikt, ka šīs stacijas Latvijai nevajag, ir aplami – katrā situācijā jāvērtē lietderīgums un piemērotība. Piemēram, biomasas stacijas izmanto tur, kur nepieciešams arī siltums.

Saistītie raksti
Bet, ja siltums nav nepieciešams, biomasas koģenerācijas lietderīgumu viņš nesaskata.

“Vēja un saules enerģijas tehnoloģijas ir vislabākajā situācijā no tehnoloģiju brieduma un spējas konkurēt tuvu brīva tirgus nosacījumiem vai pilnībā pēc brīva tirgus principiem. Tādēļ uz šiem diviem AER veidiem globāli ir tāds uzsvars, taču tas nekādā ziņā nenozīmē, ka citi risinājumi nav pielietojami, jo katram ir savas priekšrocības un ierobežojumi izmantošanai.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ekonomika
“Nasdaq” konsolidē savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā 1
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Nākotnē aplidos mēnesi un dosies uz Marsu. “SpaceX” veiks savu pirmo pilotējamo lidojumu kosmosā 1
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
Gatis Roze: Stāvvads pagalam, bet kurš tagad maksās? 2
1 diena

Lasītākie

JL
Juris Lorencs
Latvijā
“Bailes ir viens no efektīvākajiem sabiedrību kontrolējošajiem mehānismiem.” Saruna ar mācītāju ­Jāni Bitānu 2
Intervija 8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Draudēja noslepkavot un gribēja spert manam bērnam!” Sieviete Bolderājā uzbrūk jaunajai māmiņai
5 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Strupišs nāk ar platu atvēzienu, jo dimbā esam ar to, ko tiesneši savā ķēķī ievārījuši 1
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Pēc gada mati celsies stāvus!” Lapsa uzskaita apšaubāmus darījumus, kas krīzē “izslīd cauri” nepamanīti 3
11 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Bīstamas mājas vizītes un riskam pakļauta visa ārsta prakse. Kā Covid-19 testus veiks pie ģimenes ārstiem?
5 stundas