Pa kara vēstures pēdām Latgalē no Medumiem līdz Turmantai – “Dzīvības un Nāves līnija” 2
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Marts ir bagāts ar daudzām Latvijas vēsturē nozīmīgām atceres un piemiņas dienām. 2. martā atcerējāmies nacionālo partizānu bruņoto pretošanos, 17. martā pieminēsim nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas lielākoties pret savu gribu bija spiesti karot svešā armijā, bet vēl pēc nedēļas – 25. martā – komunistiskā genocīda upurus, 1949. gadā uz Sibīriju izsūtītos mūsu valsts iedzīvotājus. Jau vairāk nekā gadu ilgstošais Krievijas izraisītais karš Ukrainā mums atgādina, ka genocīda draudi no lielās kaimiņzemes puses nekur nav pazuduši un liek pievērst lielāku uzmanību valsts aizsardzībai un kara vēstures mantojumam.
Dzīvības un Nāves līnija
Pārrobežu projekta ietvaros no Medumiem Dienvidaustrumu Latgalē līdz Turmantai Ziemeļaustrumu Lietuvā izveidots izzinošs kara vēstures maršruts ar 17 apskates objektiem – jaunām ekspozīcijām, piemiņas vietām, blindāžām, bunkuriem un citiem nocietinājumiem, kas saglabājušies no tā laika kā mēmi karadarbības liecinieki un ļauj skaudri sajust kara nežēlīgo dabu.
Maršruts ved pa kādreizējo Pirmā pasaules kara frontes līniju, kas šeit atradās vairākus gadus un tika saukta par “Dzīvības un Nāves” līniju. Abās tās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem, kuros dzīvoja tūkstošiem karavīru, izcīnot sīvas kaujas, par ko liecina neskaitāmie apbedījumi. Augšdaugavas novada Demenes, Sventes un Medumu pagasta mežos līdz mūsdienām ir saglabājušās ļoti daudz vācu karavīru veidoto militāro būvju, un daļa no tām nu apvienota maršrutā “Pa pirmā pasaules kara pēdām”.
Sventes muižas kara tehnikas muzejs
Šis bijušajā grāfu Plāteru-Zībergu Jaunsventes muižas saimniecības ēkā iekārtotais muzejs minētajā maršrutā gan nav iekļauts, jo attiecas uz Otro pasaules karu. Taču Sventes muižā ir iekārtota viesnīca un administrācijas pārstāvjiem var palūgt muzeja ēkas atslēgas, lai tuvplānā aplūkotu daudzās militārās tehnikas vienības, tostarp padomju armijas vidēji vieglos tankus T-34, kas, iespējams, no Ziemeļkorejas krājumiem pat vēl varētu nonākt Ukrainas frontē.
Kolekcija unikāla ar to, ka tajā esošie apskates objekti atrasti bijušo kauju laukos, taču prasmīgi restaurēti. Nepieciešamības gadījumā atsevišķus eksponātus būtu iespējams arī iedarbināt un izmantot paraugdemonstrējumiem. Eksperti spriež, ka Sventes tanki, var gadīties, ir vieni no nedaudzajiem tik labi saglabātiem militārās tehnikas paraugiem Eiropā. Te var redzēt arī smagos tankus IS-2 un IS-2M, kas nosaukti par godu Staļinam, bruņotas desanta izlūkmašīnas BRDM-1 un BRDM-2, militāros transportlīdzekļus “Jeep Willys” un GAZ-67, lielgabalus, pašgājējus un citas tehnikas vienības.
Pat ja nav nodoma nakšņot Sventes muižā, nevajag kautrēties viesnīcas saimniekiem palūgt apskatīt skaistās podiņu krāsnis, kamīnu un parādes kāpnes ēkas pirmajā stāvā. Kungu māju 1912. gadā savai ģimenei cēlis grāfs Mihails Plāters-Zībergs. Vairāk nekā simts gadu laikā tā piedzīvojusi gan labākus, gan sliktākus periodus. Pirmās Latvijas brīvvalsts gados te darbojusies latviešu pamatskola, kurā strādājuši desmit skolotāji un mācījušies aptuveni trīssimt skolēnu. 1944. gadā muižas telpās ierīkots kara hospitālis, bet pēc kara beigām atkal atvērta skola, tiesa gan, nu jau mācības notikušas krievu valodā. 20. gadsimta beigās kungu māja bija palikusi bez saimnieka, tomēr tas atrasts, un ēka atjaunota 2005. gadā.
Pavisam svaiga ekspozīcija Medumos
Apmeklējot šo muzeju, gaisā vēl jūtams svaigas krāsas smārds, jo pārbūvētajās Medumu pamatskolas darbnīcu telpās tas atklāts tikai 1. martā. Intensīvs divu gadu izpētes un artefaktu vākšanas darbs vainagojies ar trim ekspozīciju zālēm. Pirmā kā uvertīra – iepazīstina ar Medumu apkaimes vēsturi, aktīvo dzīvi pirms kara, otrā stāsta par Pirmo pasaules karu, tā ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem un kara radītajiem postījumiem. Šajā telpā var mazliet iejusties karavīru ikdienā, uzzināt par viņu ēdienkarti, ieročiem un kara taktiku, kā arī izklaidēm, kad frontē uz brīdi bija iestājies klusums. Savukārt trešā zāle veidota kā vācu armijas blindāžu labirints ar atsevišķām guļvietām, kur ar visām maņām var izjust šāvienu un sprādzienu troksni, kas rodas, uz ekrāna noritot spēlfilmas “Dvēseļu putenis” Ziemassvētku kaujām. Muzeja noformējumā sarkanās magones starp dzeloņstiepļu vijumiem simbolizē kritušo kareivju dvēseles.
Medumos, Jaunatnes ielā 4, savu kara mantojuma priekšmetu kolekciju izrāda Stikānu ģimene. Neskaitāmas stundas pavadot, ar metāla detektoru rokās pārstaigādams apkaimes mežus un laukus, Juris Stikāns savācis iespaidīgu daudzumu abos karos izmantoto priekšmetu, sākot ar dažāda veida munīcijas atliekām, ierakumu ierīkošanas darbarīkiem un beidzot ar sadzīvei un higiēnai nepieciešamajām lietām, arī izspiestām zobu pastas tūbiņām. Vākumu papildina kolekcionāru apmaiņas ceļā iegūtie eksponāti, piemēram, unikāli tā laika fotoalbumi, ko vēstures entuziasts savā īpašumā ieguvis par lielu naudu.
Ēģipte – apsūdzība iznīcībai
Tāpat kā cilvēki ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem, arī pasaules kartē atrodamas apdzīvotas vietas ar vienādiem nosaukumiem. Aukstajās ziemas dienās daudzi sapņo sasildīties Ēģiptē pie Vidusjūras, bet pie pašas robežas ar Lietuvu pamestībai lemta Latgales Ēģipte, kurā 19./20. gadsimta mijā kūsājusi dzīve, bet nu atlikusi vien brūkošā luterāņu baznīca, kas postīta abos līdzšinējos karos. 1991. gadā ticis izstrādāts šī dievnama atjaunošanas projekts, taču finansējums joprojām nav atrasts.
Ap baznīcu atrodas aizauguši kapi, kuros atdusas mācītājs Gustavs Ādolfs Oskars Svensons ar ģimeni, tur arī viņam veltīts piemiņas akmens. Vilkumiestā (tā toreiz saukta šī vieta) pēc Svensona ierosinājuma atvērta lasīšanas skola. 1874. gada rudenī tajā pamatzināšanas sācis apgūt arī deviņus gadus vecais Jānis Pliekšāns (vēlākais dzejnieks Rainis), lai varētu sagatavoties iestājai Grīvas vācu skolā. Ēģiptes dievnama priekšā – vācu karavīru apbedījumi, jo tepat netālu pa gravas nogāzi Pirmajā pasaules karā gājusi otrā aizsardzības līnija (5–10 km no priekšējās frontes līnijas). Tur apskatāms vācu armijas 77. rezerves divīzijas bunkurs – štābs, kurā dzīvojuši oficieri. Vēstures izpētes projekta ietvaros pamatīgi būvētajam bunkuram ielikti jauni logi un slēdzamas durvis, jo pirms tam te mitinājies kāds vietējais likteņa pabērns. Frontei ilgstoši stāvot uz vietas, vācieši nav žēlojuši pūles, lai labiekārtotu pazemes patvērumu un justos kā mājās. Bunkurā bijusi krāsniņa, un metāla āķi liecina par eklektrības pieslēgumu.
Lietuvā vēl vairāk kara liecību
No Ēģiptes līdz Zarasiem ir tikai nepilni seši, bet līdz Turmantai jābrauc vēl 18 kilometri, kur vietējās, nu jau slēgtās skolas telpās iekārtots līdzīgs kā Medumos Pirmā pasaules kara muzejs, kas oficiāli tiks atklāts tikai 17. martā. Šajā apkaimē esot vairāk nekā četrdesmit ar Pirmo pasaules karu saistītu vietu, un tikai neliela daļa no tām iekļauta jaunajā militārā mantojuma maršrutā.
Pirms Turmantas Bartkišķes ciemā saglabājies rozā granīta piemineklis, kas savulaik veltīts Vācijas impērijas armijas 88. kājnieku divīzijas komandierim ģenerālleitnantam Vilhelmam fon Mengesam un kritušajiem šīs divīzijas karavīriem. Akmens ir tik milzīgs, ka padomju vara, netikdama ar to galā, spējusi iznīcināt tikai piemiņas plāknes, to vietā iekaļot pagodinājuma vārdus saviem cīnītājiem.
Turmantas pilsētas dienvidu malā pa ceļam uz Tilzes ciemu atrodas Pirmā pasaules kara šaujampulvera un munīcijas noliktava, kas no ceļa puses atgādina ar zāli apaugušu pakalnu un ir daļēji aizgruvusi. Ar vilcienu šurp vesti un glabāti lādiņi un citas frontē noderīgas lietas, tostarp apģērbs, kas tālāk izdalīts kareivjiem. Vietējais gids zina stāstīt, ka pēc kara kāds vīrs bieži redzēts staigājam pilnīgi jaunās vācu zaldātu uniformās. Acīmredzot, karam beidzoties, noliktavā vēl palikuši ievērojami krājumi.
