Panākts konceptuāls atbalsts depozīta sistēmas ieviešanai 0
Saeimas deputāti ceturtdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.
Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija.
Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu.
Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.
Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.
Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram.
Iecerēts, ka dzērienu ražotājam, kas izmanto depozīta iepakojumus, kā arī pārdevējam vai izplatītājām, kas ieved, realizē vai izplata attiecīgi iepakotus dzērienus, būs pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā.
Fakti ir skaudri
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norādīja uz skaudrajiem faktiem par vides piesārņojumu, ko rada plastmasa un citi vidē nonākušie materiāli.
Visā pasaulē jau notiek cīņa pret cilvēka radīto piesārņojumu – pret dzērienu pudelēm mežos, plastmasas salmiņiem publiskajos ūdeņos, kā arī citu ikdienā plaši izmantojamu materiālu nonākšanu apkārtējā vidē, kas negatīvi ietekmē vidi un dabas daudzveidību.
Jaunākie pētījumi apstiprina, ka plastmasas mikrodaļiņas ir atrodamas ne tikai garnelēs un jūras zivīs, bet pat jūras sālī, kas nozīmē, ka mēs ēdam plastmasas mikrodaļiņas, kas nonāk vidē un ūdeņos, pat nemaz neēdot zivju produktus vai gaļu.
Vēl šī gada oktobra sākuma kampaņas laikā, kas norisinājās 42 valstīs, brīvprātīgie attīrīja piekrastes no atkritumiem. Šīs kampaņas laikā tika secināts, ka lielākie plastmasas piesārņojuma vainīgie ir trīs starptautiski atpazīstami ražotāji, kuru preču klāstā ir tieši dažādi atspirdzinoši dzērieni.
Turklāt šīs kampaņas rīkotāji vērsušies Eiropas Parlamentā, aicinot likt šīm kompānijām maksāt par radīto piesārņojumu. Arī tepat Latvijā šogad aizvadīts kārtējais “Vides fonds” piekrastes sakopšanas projekts “Piekrastes tīrrade”.
Šī projekta ietvaros brīvprātīgie sakopa Latvijas piekrasti vairāk nekā 500 km garumā. Un rezultāti nebūt nav iepriecinoši – šogad savākti 1345 maisi atkritumu, un no tiem vairāk nekā pusi – 753 maisus, veidoja plastmasas atkritumi, uzskaitīja Eglītis.
Veicinās atkritumu šķirošanu mājās
Depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Turklāt, ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi – līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ.
Kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos vai apkārtējā vidē.
Ministru kabinetam deleģēts uzdevums izstrādāt sistēmas ieviešanas kārtību un kritērijus tās darbībai. Plānots, ka plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību atpakaļ varēs nodot, sākot ar 2020.gadu.
Regulējumam būs pozitīva ietekme uz vidi, samazinot piegružojumu mežos, ceļmalās un citās vietās. Prasību ieviešana veicinās izlietotā iepakojuma pārstrādes apjoma palielināšanu, kā arī rosinās patērētājos atbildīgāku rīcību vides jomā, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Lai izmaiņas stātos spēkā, nepieciešami grozījumi arī Dabas resursu nodokļa likumā.
Likumprojekts vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.
