Tam var piekrist, un Kaktiņa kungs ar diagrammu pierādīs – 80% pilsoņu vēlas pārmaiņas, kaut vai tiesības vēlēt prezidentu. Bet cilvēkos iestājas atslābums. Ko līdz runāt, ja nekas nenotiek. Varbūt “atdzišanas” iemesls apstāklī, ka pēdējie Saeimas vēlētie prezidenti ir pabālas personas, bet tad tam vajadzētu jundīt jaunu sparu – dodiet pilsoņiem tiesības vēlēt, pilsoņi ievēlēs labākus! 20
Lai varu padarītu efektīvāku, ir tikai divi iespējamie varianti: stiprināt premjera vai prezidenta institūciju. Abos gadījumos tas saistīts ar pilnvaru paplašināšanu, un abi ir pietiekami labi virzieni. Bet Saeima šais virzienos lēmumus nepieņem.
Es pievienotu trešo varas efektivizēšanas variantu, uz ko pastāv tauta un ko darba grupas sēdēs uzsvēra juristi, – jāmaina Saeimas ievēlēšanas kārtība.
Arī to runā un vajadzētu darīt sen. Problēma vien, ka nepietiek ar Saeimas lēmumu – proporcionālais vēlēšanu modelis ir iekļuvis ne tikai Satversmē, kuru, lai grozītu, vajag 2/3 deputātu balsu, bet ir nostiprināts ar 77. pantu, kas paredz tautas nobalsošanu, lai to grozītu.
Kur problēma? Tauta nobalsos ar absolūtu pārsvaru!
Bet organizēšanā jāiesaistās kādam politiskam spēkam, jāliek lietā līdzekļi, tajā skaitā finanšu. Ir jāgrib un jādara – es neredzu spēku, kas to uzņemtos.
Partijas grib ievēlēties tā, kā pašām tīk.
Tieši tā! Jebkura jauna situācija biedē. Labāk virzīties pa pārbaudītiem ceļiem.
Levita kungs vairākkārt runājis, ka bezpartijiskajiem vispār nav iespēju uzstādīt listes, kandidātus parlamenta vēlēšanās. Tas nav antikonstitucionāli, ka varu sagrābj tikai partijas?
Piekrītu Egīlam Levitam. Vēlēšanu likums neparedz bezpartijiskajiem izvirzīt sarakstus, turklāt Saeimas vēlēšanās drīkstēs piedalīties partijas ar ne mazāk kā 500 biedriem. Pie varas nokļūs vēl šaurāks loks. Patiesībā aizliegums piedalīties partijām, kurām nav 500 biedru (lai reģistrētu, vajag 200) un kuras reģistrētas vismaz gadu pirms vēlēšanām, kā ar cementu iemūrē esošo stagnāciju kā kapakmeni tautvaldībā. Kontekstā ar aizliegumu bezpartijiskajiem būt politiski aktīviem mums rada būtisku demokrātijas pārkāpumu.
Nē, par 500 biedriem pareizi. Bet par bezpartijiskajiem runājot – ir vairāk nekā miljons bez tiesībām ievēlēties ārpus partijas listes!
Taisnība, bet Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņa nebija manis vadītās grupas problemātika. Tas, ko jūs sakāt, patiesībā būtu ļoti vajadzīgs Satversmes grozījums un mēs, pārejot uz jaukto vēlēšanu modeli, tautai sniegtu nevis “nezināmos” sarakstu politiķus, bet arī politiķus, kuri būtu tirdīti kā indivīdi.
No sēdēs runātā uztvēru citu problēmu – konstitūcijā nav prezidenta impīčmenta, atsaukšanas procedūras skaidrojuma. Tas ir svarīgi?
Ja prezidents ir spēcīgs, apveltīts ar ietekmi, tad problēma būtu nozīmīga. Mūsu gadījumā ievēlētā pirmā persona var ielīst pilī, aizslēgt vārtus un reizi gadā sveikt jaunatni un darbaļaudis no balkona. Tautas vēlēts prezidents, lai cik viņam pilnvaru, bet ar tautas doto mandātu drošāk varētu patramdīt gan neizdarīgu valdību, gan Saeimu. Saeima vēlas tikt tramdīta? Nē! Tiklab tas attiecas uz premjera pilnvarām. Nu ko mūsējais var izdarīt kādai ministrijai, kur katru vada partijas krāsās iekrāsojies ministrs, kurš saņem norādījumus no savas valdes? Taču situācijas labošana lielā mērā atkarīga no pirmo personu aktivitātes. Gan Vīķei-Freibergai, gan Zatleram, gan Bērziņam bija priekšlikumi, ar ko viņi vērsās pie parlamenta dažādos jautājumos. Ja manis gatavoto atzinumu sāk virzīt pa likumdošanas iestādes ceļiem, kādā brīdī bumbu var iespert prezidenta laukumā. Ko viņš pats vēlas mainīt?
Vējoņa kungs nav izteicies par prezidenta lomas stiprināšanu?
Vējoņa kungs ir Lielais Noslēpums! Viņam joprojām ir iespēja nosvērties uz vienu vai otru pusi. Līdz šim viņš ir galvenokārt aktualizējis valsts drošības un aizvietošanas problemātiku.
Baloža kungs, ko prognozējat lasītājiem? Kādas pārvērtības var notikt?
Izņemot atsevišķus politiķus, nav bijusi daudzu vēlme Latviju pārveidot par prezidentālu republiku. Nav arī sevišķa pašu premjeru un prezidentu griba iegūt amatā lielākas pilnvaras. Tomēr skatos pozitīvi uz iespēju palielināt prezidenta pilnvaru apjomu. Uzskatu, ka vara arī pašreiz varētu būt efektīva. Bet – nav! Tas varētu spiest politiskās aprindas meklēt risinājumus. Plus tautas balss, kas iebilst pret prezidenta ievēlēšanu zoodārzā, slepenos darījumos.
Zinu par bažām, ka naudas vara noteiks prezidenta izvēli arī tad, ja balsos tauta. Bažas ir vienmēr! Bet uzskatīt esošo modeli par ideālu – nevaru. Pateikt, ka tauta nedrīkst vēlēt prezidentu, nesaprot, kā balso – tas, manuprāt, ir prettautiski un nedemokrātiski. Es tam nekad nepiekritīšu! Šādi uzskati apšauba un izskalo pašu mūsu valsts pamatu.
