Krievijas kiberuzbrukums Norvēģijā: drošības policija informē par valsts atbalstītu grupējumu 0
Krievija pastiprina sabotāžas operācijas Eiropā. Krievu hakeriem pavasarī uz vairākām stundām izdevās pārņemt kontroli pār datorsistēmu, kas regulē slūžas hidroelektrostacijas (HES) dambim Norvēģijas rietumos. Par to paziņojusi Norvēģijas drošības policija, apgalvojot, ka aiz incidenta stāvējis Krievijas valsts atbalstīts grupējums, informē medijs “lsm.lv“.
Norvēģijas drošības policijas priekšniece Beāte Gangosa trešdien informēja, ka šī gada 7. aprīlī hakeru grupa uzlauza digitālo vadības sistēmu, kas kontrolē ūdens plūsmu aizsprostam HES Brēmangeres pašvaldībā.
Ļaundariem izdevās pilnībā atvērt vienu no vārstiem, tāpēc caur dambi ik sekundi izplūda 500 litri ūdens. Tas turpinājās vēl četras stundas līdz brīdim, kad HES operators atklāja kiberuzbrukumu un apturēja to.
Incidentā neviens cilvēks necieta un netika nodarīti postījumi, jo pēc slūžu atvēršanas upē, kas atrodas netālu no Svelgenas pilsētas, ūdens līmenis nepacēlās līdz plūdu atzīmei.
Izmeklēšanas laikā atklājās, ka dienā, kad tika sarīkots kiberuzbrukums HES aizsprostu vadības sistēmai, sociālās saziņas vietnē “Telegram” bija publicēts trīs minūšu garš video, kurā kāds Krievijas kibernoziedznieku grupējums dižojās ar pastrādāto.
“Mēs ieguvām pietiekami daudz pierādījumu, lai secinātu, ka aiz kiberuzbrukuma patiešām stāv valsts atbalstīts grupējums. Mēs redzējām, ka kāds bija iekļuvis šī uzņēmuma datorsistēmās. Pēc tam viņi sociālajos medijos paziņoja, ka ir to izdarījuši.
Tas ir tipisks paņēmiens, kad naidīgas valstis izmanto hakeru grupas, lai ielauztos datorsistēmās ar mērķi parādīt, ka viņi to varam izdarīt, ja vēlas, un pēc tam par to lielās,” stāsta Norvēģijas drošības policijas priekšniece Gangosa.
Uz jautājumu, vai Norvēģijā arī turpmāk var notikt līdzīgi incidenti, viņa atbildēja apstiprinoši.
“Jā, mums ir jābūt modriem. Mums ir jāsaprot, ka notiek ne tikai gatavošanās jaunām sabotāžām, bet tiek darīts viss, lai ietekmētu Norvēģijas sabiedrību un apdraudētu mūsu drošību,” Gangosa sacīja intervijā Norvēģijas sabiedriskajam medijam.
Gangosa piebilda, ka Krievija, ar kuru Norvēģijai ir gandrīz 200 kilometru gara robeža, kļūst arvien bīstamāka un neparedzamāka. Viņa arī sacīja, ka Norvēģija vairs nevar baudīt pilnīgu mieru, taču valsts neatrodas arī kara stāvoklī. Norvēģija drīzāk atrodas kaut kur pa vidu starp šiem galējiem punktiem, uzskata Gangosa.
Krievijas vēstniecība Oslo, komentējot Norvēģijas drošības policijas vadītājas paziņojumus, noliedza visas apsūdzības, apgalvojot, ka tās esot “nepamatotas un politiski motivētas”.
